Neizpētītā pasaule: Ledus laikmets un klimata izmaiņas (Filma)

Krievijas zinātnieki ir pārliecināti, ka pasauli sagaida jauns ledus laikmets. Strauja temperatūras pazemināšanās Zemi sagaida jau pēc diviem gadiem – 2014.gadā. Jaunais ledus laikmets ilgšot ne mazāk kā divus gadsimtus. Prognozētais «mazais ledus laikmets» būšot jau piektais pēdējo deviņsimt gadu laikā. Līdzīgas klimatiskas pārmaiņas esot fiksētas 12., 15.,17. un 19.gadsimtā.

Zinātnieks brīdina, ka tādēļ vien, ka tas tiek dēvēts par «mazo ledus laikmetu», nenozīmē, ka tas paies nepamanīts. Katru temperatūras pazemināšanās vilni pavada epidēmijas, tautas masu pārvietošanās un neražas gadi.

Un viņi nav vienīgie kas tā domā…

Pēdējais Ledus laikmets bija laikmets, kad pirms apmēram 100 tūkstošiem gadu notika lielas izmaiņas Zemes laika apstākļos.

Klimata izmaiņas Antarktīdā pēdējos 400 000 gadu (no stacijas Vostok urbumu datiem). Ar zilu parādītas temperatūras izmaiņas, ar zaļu – oglekļa dioksīda koncentrācija gaisā, ar sarkanu – putekļu saturs gaisā

Laiks kļuva aukstāks, ziemas — garākas. Ziemeļeiropā sniegs un ledus īsajās vasarās nepaguva izkust un zemi sāka pārklāt ledājs — bieza ledus un sniega kārta. Vietām ledāja biezums sasniedza divus kilometrus. Ledājs ilgstoši klāja visu Eiropas ziemeļu daļu, arī Latvijas teritoriju.

Laiku pa laikam kļuva nedaudz siltāks, tomēr kopumā laiks bija daudz aukstāks nekā mūsdienās. Mainījās arī daba ledāja tuvumā. Augu valsts kļuva nabadzīga, daudzi pie siltuma pieraduši dzīvnieki izmira vai devās uz dienvidiem.

Apollo, Vikipēdija, ТВ3

Zinātnieki pēc 20 gadu urbšanas Antarktīdā sasnieguši milzu zemledus ezeru (Video)

Krievu zinātnieki, izurbjoties cauri gandrīz četrus kilometrus biezam Antarktīdas ledum, sasnieguši zemledus ezeru, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajām saldūdens ūdenstilpēm pasaulē. Šie urbšanas darbi ilguši vairāk nekā divdesmit gadus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pētnieki cer, ka unikālajā Vostokas ezera ekosistēmā, kas simtiem tūkstošiem vai pat miljoniem gadu bijusi izolēta no ārpasaules, izdosies atrast iepriekš zinātnei nezināmas dzīvības formas. Tas varētu palīdzēt labāk izprast dzīvības attīstību uz Zemes un, iespējams, izteikt pieņēmumus arī par tās iespējamību uz citām planētām, kur valda līdzīgi apstākļi.

Analizējot gāzes burbuļus, kas ieslēgti ledū virs šā ezera, zinātnieki varētu rast atbildes, kas palīdzētu klimata pārmaiņu pētījumos, ziņu aģentūrai AFP pastāstījis Krievijas Arktikas un Antarktikas zinātniskās pētniecības institūta pārstāvis Sergejs Ļesenkovs.«Apakšējais ledus slānis veidojies pirms 400 000 gadu, tāpēc šīs gāzes sastāvs ļaus spriest par Zemes atmosfēras sastāvu, kāds tas bija tolaik un arī visā šai laikā kopš ezera izveidošanās,» viņš piebildis. «Tas pavērtu iespēju identificēt un prognozēt noteiktas klimata pārmaiņas nākotnē.»

Šis ir lielākais zemledus ezers Antarktīdā un pieder pie nozīmīgākajiem XX gadsimta ģeogrāfiskajiem atklājumiem. Pirmo reizi pieņēmumus par tā pastāvēšanu jau piecdesmitajos gados izteica toreizējās Padomju Savienības zinātnieki, balstoties uz pētījumu datiem un teorētiskiem spriedumiem. Urbšanas darbi Antarktīdas ledājos tika sākti septiņdesmitajos gados, bet apstiprinājumu savai nojautai pētniekiem izdevās gūt tikai deviņdesmito gadu vidū.

Taču, baidoties piesārņot neskartos ūdeņus, urbšanas darbi tika apturēti 1998.gadā, kad līdz reliktajam ezeram bija palikuši tikai 130 metri. Tad Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības institūts izstrādāja jaunu īpašu tehnoloģiju, lai novērstu šāda piesārņojuma iespējamību, un 2005.gadā urbšana atsākās. Tagad zinātnieki gatavojas uz desmit mēnešiem pārtraukt darbus un atsākt tos nākamās Antarktīdas vasaras vidū, decembrī, lai paņemtu Vostokas ezera ūdens paraugus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pa šo laiku zemledus ezera ūdenim jāpaceļas pa urbumu, kur no augšas īpaši iepildīts šķidrums to apturēs 40-50 metrus no virsmas. Decembrī speciālisti iegūs no urbuma svaigi sasaldēto ūdeni un nosūtīs paraugus izpētei, vēsta «Gazeta.ru».

Tikmēr britu zinātnieki Antarktīdā veic urbšanas darbus, lai sasniegtu citu zemledus ūdenstilpi – Elsvērta ezeru. Arī viņi cer iegūt ūdens paraugus 2012.gada decembrī. Speciālisti pieļauj iespēju, ka ūdenī, kura temperatūra ir plus divi grādi pēc Celsija, varētu mitināties ne tikai mikroorganismi, bet arī sarežģītākas dzīvības formas. Krievu pētnieki beidzamajā sava urbuma posmā ledū jau atraduši zinātnei agrāk nepazīstamas baktērijas.

TVNET, Vesti.ruПервый канал

Vai tiešām Pasaule iet uz galu? (Video)

Pirmo un vienīgo šo jaunumu latviešu valodā man piesūtīja RRS saite no kllproject.lv mājaslapas, tādēļ atļaušos izmantot viņu versiju. Angļu un krievu valodā ar šo zinātnisko pētījumu jau ir pilns Internets…

Vai tiešām ir jāsatraucas par pasaules gala tuvošanos ?

Viennozīmīgu „nē” …Jums nepateiks neviens. Pirmkārt, ja tas arī tā būtu pasaules valdības to noklusēs lai neizceltos masu nekārtības un vispārējs haoss.

Par maiju kalendāra pareģojumu, kas attiecināms uz   2012.gada 21.decembri ir lasīts un vairākums vēsturnieku  sliecas izteikties, ka tas var nozīmēt jauna cikla sākumu.

Ja labpatīk… jauns cikls zemes attīstībā. Uzsveru zemes, bet ne cilvēces, kas šo planētu apdzīvo salīdzinoši mazu laika sprīdi.

Tas par maiju kalendāru. Ir jau arī citi pareģojumi un minējumi, kas visi ir diezgan fantastiski. Varbūt izņemot komētas krišanas iespēju un zemes polu maiņu (fiziski), kā arī magnētiskā lauka izzušanu.


Tomēr ir radies jauns satraucošs pētījums. Šoreiz par to runā astronomi no Šveices Polijas un ASV… zinātniskā žurnālā „ Astrophysical Journal Supplement”.

Varētu teikt bez liekas kautrības, ka pētījumi zinātnes aprindās izraisīja šoku. Tagad par to tiek intensīvi diskutēts un pētīts.


Kas tad noticis ?

Priekš galaktiskiem mērogiem šokējoša lieta… Pēdējo septiņpadsmit gadu laikā saules sistēmas griešanās ātrums ir samazinājies vairāk par 10% un turpina strauji samazināties… pie tam zinātnei skaidrojumu par notiekošo nav.

Kontrolmērījumus veica zondes IBEX (seko neitrālajiem hēlija atomiem, kas iekļūst brīvi litosfērā), kas parādīja, ka 2010 gadā Saules sistēmas ātrums bija 22.8 km/s, bet 1993 gada mērījumos 26.3 km/s.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Skaidrojuma problēmai nav, starp citu, ātruma samazināšanās turpinās. Pie problēmas pētīšanas ir iesaistījušies daudzu institūtu vadošie zinātnieki.

Ar ko tas mums draud ?

Kā teicu … neviens konkrēti nezina, bet izskan versijas, ka mēs jau atrodamies pavisam citā kosmiskajā vidē nekā tas ir bijis XX gadu simta beigās. Tas var beigties ar saules sistēmas destabilizāciju… vai vienkāršāk ar pasaules galu priekš zemes iedzīvotājiem, bet ne planētas zeme, kas turpinās attīstīties, bet jau bez mums.

Izrādās, ka 2012.gada apokalipses jautājums paliek atklāts…

Kllproject.lv, NASAexplorer

Zinātnieki apstiprina Marsa meteorīta nogāšanos Marokā (Video)

Pagājušā gada jūlijā Marokā nogāzušies reti un dārgi Marsa meteorīta fragmenti, trešdien apliecināja starptautiska zinātnieku komanda.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pagājušajā vasarā nomaļā Marokas dienvidu reģionā vairāki cilvēki debesīs novērojuši ugunsbumbu un pēc tam atraduši septiņus kilogramus smagā meteorīta fragmentus, kas ir tikai piektā reize vēsturē, kad novērota meteorīta no Marsa nokrišana uz Zemes.

Astoņu ekspertu komanda ar Meteorītu sabiedrību analizēja atradumu un secināja, ka tie ir autentiski Sarkanās planētas fragmenti, sacīja komandas loceklis un Ņūmeksikas Universitātes kurators Karls Adžī. “Šis atklājums ir ārkārtīgi svarīgs parauga kvalitātes dēļ,” sacīja Adžī.

Fragmentus atradušie marokāņi tos ātri pārdevuši dīleriem un muzeji cīnās par to iegādi, lai arī tie maksā no 500 līdz 1000 dolāriem par gramu, sacīja Adžī, kura muzejā tagad ir 108 gramu fragments. Meteorītu cena ir desmit līdz 20 reizes lielāka nekā zeltam.

Šī lapa vairs nav pieejama.

“Dažiem no šiem meteorītiem stiklveida materiāla iekšpusē ir ieslodzītas atmosfēras gāzes. Kad tie laboratorijā tiek uzkarsēti un gāzes izplūst un tās tiek izmērītas, tās ir identiskas Marsa atmosfērai, kas izmērīta visos Marsa paraugos,” sacīja Adžī. “Visām planētām kā Venēra, Marss un Zeme ir ļoti atšķirīgas atmosfēras. Tās ir kā pirkstu nospiedumi.”

Adžī sacīja, ka pēdējo reizi Marsa meteorīta nokrišana uz Zemes novērota 1962.gadā Nigērijā. No pašlaik kolekcijās esošajiem aptuveni 100 Marsa meteorītiem novērota tikai piecu nogāšanās.

Leta, Aljazeera News Arabic, GregHupe

Arktikā notiek rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas (Video, Grafiskā informācija)

Starptautiska 121 zinātnieka komanda konstatējusi rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas Arktikā, tostarp ledus kušanu, ūdens sasilšanu un vēju sistēmas izmaiņas. 14 valstu zinātnieku sastādītais ziņojums «2011 Arctic Report Card» «rāda, ka visā Arktikas vides sistēmā notiek rekordlielas pārmaiņas».

Šī lapa vairs nav pieejama.

«Ņemot vērā prognozes par ilgstošu globālo sasilšanu, ir ļoti iespējams, ka nākamajos gados turpināsies ievērojamas pārmaiņas Arktikā ar arvien lielākām klimatiskām, bioloģiskām un sociālām sekām,» teikts ikgadējā ziņojumā, kas tiek izdots kopš 2006.gada.

Tagad ir pietiekami daudz datu, lai varētu runāt par «konsekventu ledus segas biezuma un tās vasaras izplatības samazināšanos un siltākiem okeāna augšējo slāņu ūdeņiem ar lielāku saldūdens daudzumu».

Vidējā temperatūra lielākajā daļā Arktikas ir pieaugusi par 1,5 grādiem pēc Celsija virs 1981.-2010.gada normas, un šī gada septembrī reģistrētā minimālā ledus sega bijusi otrā mazākā kopš 1979.gada.

«Pamatīgajām un notiekošajām» pārmaiņām bijusi nevienmērīga ietekme uz Arktikas savvaļas dzīvi, apdraudot polārlāču un valzirgu dabisko dzīves vidi uz ledus, taču dodot vaļiem lielāku pieeju barošanās vietām ziemeļos, teikts ziņojumā.

Sasilšana arī ļāvusi daudzviet sadīgt veģetācijai un par 20% palielinājusi fitoplanktonu, kas ir okeāna barības ķēdes pamats.

Informācijas avoti: Apollo, The National Snow and Ice Data Center, National Oceanic and Atmospheric Administration

Zemes magnētiskā lauka reversija un plātņu tektonika

Zemes vēsturē magnētiskā lauka polaritātes maiņa ir notikusi vairākkārt ar neregulāriem intervāliem. Ilgiem miera periodiem ir sekojuši posmi, kad polaritātes maiņa ir notikusi bieži. Ar ko gan izskaidrojama tā neregulārā norise? Šiem jautājumiem pievērsās Francijas Nacionālā zinātniskās izpētes centra (Centre national de la recherche scientifique jeb CNRS) speciālisti.

Viņiem ir izdevies noskaidrot, ka pēdējo 300 miljonu gadu laikā polaritātes maiņas biežumu ir noteicis tektonisko plātņu izvietojums. Tas gan nenozīmē, ka šīs plātnes pašas par sevi izraisa magnētiskā lauka “apgriešanos”. Tā vietā šis pētījums liecina, ka, lai gan pats polaritātes maiņas process notiek Zemes šķidrajā kodolā, tas ir saistīts ar norisēm ārpus tā, konkrēti, Zemes mantijā.

Zemes magnētiskais lauks veidojas tūkstošiem kilometrus zem mūsu kājām, tur kur kodolā plūst šķidra dzelzs.

Kādēļ gan zinātnieki sāka domāt, ka pastāv saistība starp magnētisko lauku un plātņu tektoniku?

Pēdējo piecu gadu laikā veiktie pētījumi atklāja, ka polaritātes maiņa notiek tad, kad izkusušā dzelzs plūsmas vairs nav simetriskas attiecībā pret ekvatoriālo plakni. Šī asimetrija visticamāk sākas uz robežas starp kodolu un mantiju, pēc tam izplatoties kodola virzienā.

Loģiski, ka rodas jautājums, kas ir šīs asimetrijas cēloņi un izpausmes. Vai ir iespējams Zemes vēsturē identificēt ar polaritātes maiņu saistītus notikumus, kuri varētu liecināt par iespējamo mantijas pārvietošanos? Šie procesi ir tā dēvētā kontinentu kustība.

Pirms aptuveni 200 miljons gadiem milzīgais kontinents – Pangeja, kurā vienkopus atradās praktiski visa mūsdienās novērojamā sauszeme, sāka sadalīties. Aprēķinot dienvidu un ziemeļu puslodes kontinentu virsmas laukumu, zinātnieki izvērtēja tā brīža sauszemes asimetriju attiecībā pret ekvatoru.

Izrādījās, ka šis asimetrijas rādītājs mainījās tādā pašā ritmā kā magnētiskās polaritātes biežuma rādītājs (polaritātes maiņu skaits miljons gados). Abas līknes praktiski sakrita. Jo tālāk no ekvatora aizvirzījās kontinentu gravitācijas centrs, jo vairāk palielinājās magnētiskā lauka polaritātes maiņu skaits. Maksimālās asimetrijas gadījumā tika reģistrēti pat astoņi maiņas gadījumi miljons gadu laikā.

Kā gan šis atklājums palīdz izprast magnētiskā lauka polaritātes maiņu?

Zinātnieki iztēlojas divus scenārijus. Iespējams, ka plātnes tiešā veidā ietekmē polaritātes maiņas procesu. Zonās, kurās notiek plātņu virzība kodola virzienā, tās var sasniegt kodolu, kur tiek izmainīta izkusušā dzelzs plūsma. Otrajā gadījumā pārvietošanās varētu atspoguļot plātņu materiāla sajaukšanos mantijā un jo īpaši zonā, kur mantija saskaras ar kodolu. Abos gadījumos iežu pārvietošanās ārpus kodola varētu izraisīt plūsmu asimetriju šķidrajā kodolā un noteikt polaritātes maiņas biežumu.

P.S.

Šobrīd esošie magnētiskie poli savās vietās jau atrodas vairāk nekā 750 000 gadus un pasaules zinātnieku aprindās pastāv bažas, ka polu maiņa var notikt salīdzinoši tuvā nākotnē (tuvākajos 1 000 gados). Pirms 150 gadiem ir uzsācies process, kad Zemes magnētiskais lauks kļūt vājāks un pēdējā laikā šī tendence paātrinās. Šobrīd Zemes magnētiskais lauks ir pavājinājies par 10 -15 %

Informācijas avoti: Starspace.lv, geology.com, hamertech.wikispaces.com, neogeo.lv