Zinātnieki pēc 20 gadu urbšanas Antarktīdā sasnieguši milzu zemledus ezeru (Video)

Krievu zinātnieki, izurbjoties cauri gandrīz četrus kilometrus biezam Antarktīdas ledum, sasnieguši zemledus ezeru, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajām saldūdens ūdenstilpēm pasaulē. Šie urbšanas darbi ilguši vairāk nekā divdesmit gadus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pētnieki cer, ka unikālajā Vostokas ezera ekosistēmā, kas simtiem tūkstošiem vai pat miljoniem gadu bijusi izolēta no ārpasaules, izdosies atrast iepriekš zinātnei nezināmas dzīvības formas. Tas varētu palīdzēt labāk izprast dzīvības attīstību uz Zemes un, iespējams, izteikt pieņēmumus arī par tās iespējamību uz citām planētām, kur valda līdzīgi apstākļi.

Analizējot gāzes burbuļus, kas ieslēgti ledū virs šā ezera, zinātnieki varētu rast atbildes, kas palīdzētu klimata pārmaiņu pētījumos, ziņu aģentūrai AFP pastāstījis Krievijas Arktikas un Antarktikas zinātniskās pētniecības institūta pārstāvis Sergejs Ļesenkovs.«Apakšējais ledus slānis veidojies pirms 400 000 gadu, tāpēc šīs gāzes sastāvs ļaus spriest par Zemes atmosfēras sastāvu, kāds tas bija tolaik un arī visā šai laikā kopš ezera izveidošanās,» viņš piebildis. «Tas pavērtu iespēju identificēt un prognozēt noteiktas klimata pārmaiņas nākotnē.»

Šis ir lielākais zemledus ezers Antarktīdā un pieder pie nozīmīgākajiem XX gadsimta ģeogrāfiskajiem atklājumiem. Pirmo reizi pieņēmumus par tā pastāvēšanu jau piecdesmitajos gados izteica toreizējās Padomju Savienības zinātnieki, balstoties uz pētījumu datiem un teorētiskiem spriedumiem. Urbšanas darbi Antarktīdas ledājos tika sākti septiņdesmitajos gados, bet apstiprinājumu savai nojautai pētniekiem izdevās gūt tikai deviņdesmito gadu vidū.

Taču, baidoties piesārņot neskartos ūdeņus, urbšanas darbi tika apturēti 1998.gadā, kad līdz reliktajam ezeram bija palikuši tikai 130 metri. Tad Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības institūts izstrādāja jaunu īpašu tehnoloģiju, lai novērstu šāda piesārņojuma iespējamību, un 2005.gadā urbšana atsākās. Tagad zinātnieki gatavojas uz desmit mēnešiem pārtraukt darbus un atsākt tos nākamās Antarktīdas vasaras vidū, decembrī, lai paņemtu Vostokas ezera ūdens paraugus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pa šo laiku zemledus ezera ūdenim jāpaceļas pa urbumu, kur no augšas īpaši iepildīts šķidrums to apturēs 40-50 metrus no virsmas. Decembrī speciālisti iegūs no urbuma svaigi sasaldēto ūdeni un nosūtīs paraugus izpētei, vēsta «Gazeta.ru».

Tikmēr britu zinātnieki Antarktīdā veic urbšanas darbus, lai sasniegtu citu zemledus ūdenstilpi – Elsvērta ezeru. Arī viņi cer iegūt ūdens paraugus 2012.gada decembrī. Speciālisti pieļauj iespēju, ka ūdenī, kura temperatūra ir plus divi grādi pēc Celsija, varētu mitināties ne tikai mikroorganismi, bet arī sarežģītākas dzīvības formas. Krievu pētnieki beidzamajā sava urbuma posmā ledū jau atraduši zinātnei agrāk nepazīstamas baktērijas.

TVNET, Vesti.ruПервый канал

Vai tiešām Pasaule iet uz galu? (Video)

Pirmo un vienīgo šo jaunumu latviešu valodā man piesūtīja RRS saite no kllproject.lv mājaslapas, tādēļ atļaušos izmantot viņu versiju. Angļu un krievu valodā ar šo zinātnisko pētījumu jau ir pilns Internets…

Vai tiešām ir jāsatraucas par pasaules gala tuvošanos ?

Viennozīmīgu „nē” …Jums nepateiks neviens. Pirmkārt, ja tas arī tā būtu pasaules valdības to noklusēs lai neizceltos masu nekārtības un vispārējs haoss.

Par maiju kalendāra pareģojumu, kas attiecināms uz   2012.gada 21.decembri ir lasīts un vairākums vēsturnieku  sliecas izteikties, ka tas var nozīmēt jauna cikla sākumu.

Ja labpatīk… jauns cikls zemes attīstībā. Uzsveru zemes, bet ne cilvēces, kas šo planētu apdzīvo salīdzinoši mazu laika sprīdi.

Tas par maiju kalendāru. Ir jau arī citi pareģojumi un minējumi, kas visi ir diezgan fantastiski. Varbūt izņemot komētas krišanas iespēju un zemes polu maiņu (fiziski), kā arī magnētiskā lauka izzušanu.


Tomēr ir radies jauns satraucošs pētījums. Šoreiz par to runā astronomi no Šveices Polijas un ASV… zinātniskā žurnālā „ Astrophysical Journal Supplement”.

Varētu teikt bez liekas kautrības, ka pētījumi zinātnes aprindās izraisīja šoku. Tagad par to tiek intensīvi diskutēts un pētīts.


Kas tad noticis ?

Priekš galaktiskiem mērogiem šokējoša lieta… Pēdējo septiņpadsmit gadu laikā saules sistēmas griešanās ātrums ir samazinājies vairāk par 10% un turpina strauji samazināties… pie tam zinātnei skaidrojumu par notiekošo nav.

Kontrolmērījumus veica zondes IBEX (seko neitrālajiem hēlija atomiem, kas iekļūst brīvi litosfērā), kas parādīja, ka 2010 gadā Saules sistēmas ātrums bija 22.8 km/s, bet 1993 gada mērījumos 26.3 km/s.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Skaidrojuma problēmai nav, starp citu, ātruma samazināšanās turpinās. Pie problēmas pētīšanas ir iesaistījušies daudzu institūtu vadošie zinātnieki.

Ar ko tas mums draud ?

Kā teicu … neviens konkrēti nezina, bet izskan versijas, ka mēs jau atrodamies pavisam citā kosmiskajā vidē nekā tas ir bijis XX gadu simta beigās. Tas var beigties ar saules sistēmas destabilizāciju… vai vienkāršāk ar pasaules galu priekš zemes iedzīvotājiem, bet ne planētas zeme, kas turpinās attīstīties, bet jau bez mums.

Izrādās, ka 2012.gada apokalipses jautājums paliek atklāts…

Kllproject.lv, NASAexplorer

Visu zemju zinātnieki, savienojieties… (Video)

Norvēģijas, Lielbritānijas un ASV zinātnieku grupa noskaidrojusi, ka klimata izmaiņas, ko izraisa siltumnīcefekta gāzu emisijas, radot siltumnīcas efektu, var atlikt kārtējo ledus laikmetu, vēsta BBC. Zinātnieki apgalvojuši – bija paredzēts, ka kārtējā globālā atdzišana pienāks pēc 1500 gadiem.

Tomēr pat tad, ja visu siltumnīcefekta gāzu emisijas tiktu pārtrauktas jau rīt, nekas nemainītos, jo atmosfērā jau ir pietiekami daudz siltuma. Pētnieki norāda, ka šobrīd Zeme ir Holocēna ciklā. Tas aizsākās aptuveni pirms 10 000 gadiem, un paredz diezgan siltu klimatu.

Tikmēr Krievijas zinātnieki aplēsuši pretējo, norādot, ka ledus laikmets gluži neiestāsies, tomēr laiks kļūs ievērojami vēsāks.

Krievijas zinātnieku grupa no Okeanogrāfijas institūta paredz, ka drīzumā visā Ziemeļu puslodē iestāsies pamatīgs aukstums, vēsta Krievijas mediji. Zinātnieku teorija liecina, ka «sālsūdens anomālijas» apstākļos pazemināsies vidējā gaisa temperatūra, kas tuvākajos gados var novest pie ļoti aukstām ziemām.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Okeanogrāfijas institūts saņem informāciju no daudziem pasaules okeāna rajoniem un, sadarbībā ar matemātiķiem, viņi izveidojuši modeli, kas palīdz izpētīt globālās klimata pārmaiņas, vēsta Krievijas mediji.

Zinātnieks Nikolajs Dianskijs vairākus gadus nodarbojās ar okeāna sāļuma izmaiņu un klimata izmaiņu kopsakarību meklēšanu. Viņš no kolēģiem daudzviet citur pasaulē vāca datus un tikai pavisam nesen uzsāka sāļuma karšu veidošanu.

Viņa izveidotie grafiki parādot: šobrīd novērojam to, ka klimata sasilšanas rezultātā kūst ledāji. Galu galā Ziemeļu Ledus okeānā uzkrājas saldūdens, kas nokļūs Atlantijas okeānā, kur plūst galvenais Eiropas «sildītājs» – Golfa straume.

Golfa straume pie Ziemeļamerikas krastiem 02.01.2012 @ rads.tudelft.nl

Tas, pēc krievu zinātnieka domām, saldūdens kā ar segu apsegs sālsūdeni un neļaus siltumam izlauzties ārpusē. Līdz ar to Eiropā un visā Ziemeļu puslodē kļūs aukstāk. Zinātnieks gan noraida, ka iestāsies ledus laikmets, tomēr klimata izmaiņas būs.

Bet slavenais britu zinātnieks astrofiziķis Stīvens Hokings svin savu 70 gadu jubileju un brīdina ka pēc 1000 gadiem uz Zemes tāpat vairs dzīvības nebūs, tādēļ steidzami ir jābūvē kosmosa kuģi un jālaižas kosmosa tālēs.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Apollo, Телекомпания НТВ

Mākslīgais intelekts internetā varētu rasties spontāni

Mākslīgas intelekts jeb informācijas sistēma, kas izrāda neatkarīgas domāšanas un apziņas pazīmes, varētu arī rasties spontāni internetā, intervijā biznesa portālam Nozare.lv sacīja nodibinājuma Mākslīgā Intelekta Fonds vadītājs un pētnieks, bijušais politiķis Einars Repše.

“Šāds notikums “nav izslēgts, ņemot vērā, ka internets attīstās drīzāk līdzīgi dzīvai būtnei, nevis inženiertehniskai būvei. Interneta fiziskajai infrastruktūrai un pašam tīmeklim nav iepriekš izstrādāta attīstības plāna. Arī visas pūles internetu kartografēt nav līdz galam izdevušās un arī neizdosies, jo pats internets aug straujāk, nekā rīki spēj to kartografēt. Internets aug kā dzīva būtne, pievienojot serverus, līnijas, programmatūru”, sacīja Repše.

“Ir aprēķināts, ka, ja ieskaita visus mobilos viedtelefonus, internetā apvienoti 30 miljardi datoru. Šādā sistēmā, kur tiek nemitīgi ievadīti dati milzu apjomos, nav izslēgta spontāna augstāku kvalitāšu parādīšanās,” viņš sacīja, skaidrojot īpatnējo, bet tomēr nopietni uztveramo teoriju par parādībām, kur kopienas, ka sastāv no daudzām it kā vienkāršām vienībām, kā kopums darbojas “gudrāk” nekā katra vienība atsevišķi.

Kā šādas parādības piemēri dabā, interneta materiālos minēta bišu saimes un putnu baru pārvietošanās, kur viena dzīva radība maldītos apkārt, bet kopiena sasniedz noteiktu pārvietošanās mērķi. Arī citos procesos ir novērota “kārtības” parādīšanās no šķietami haotiskiem stāvokļiem, piemēram, kad miljoniem ūdens molekulas no garaiņiem pārvēršas sniega kristālos sasalstot.

“Sarežģītās sistēmās ir novērota augstāku īpašību parādīšanās, tā sauktā emergence, kas notiek spontāni, neplānoti. Internets, kā tas patlaban aug, ir gigantisks, pasauli aptverošs dators, kurā var parādīties interesantas jaunas īpašības. Ir uzskats, ka spontāna apziņas parādīšanās internetā nav izslēgta,” Repše sacīja.

Tomēr “Mākslīgā intelekta fonda” vadītājs uzsvēra, ka šādas teorijas nav iemesls atslābt zinātniskajā darbā un gaidīt, ka mākslīgais intelekts kaut kur radīsies pats no sevis. Drīzāk jācenšas saprast, kā, piemēram, dabā un dzīvās būtnes rodas spējas autonomi darboties un mācīties, uzskata Repše.

“Varam negaidīt, kad kaut kas tāds notiks pats no sevis, bet pētīt, kā veidojas apzinīgas, domājošas smadzenes kaut vai vienkāršiem veidojumiem, tādiem kā medūzas okeānos. Tām arī ir savi organismā izkliedēti neironi, kas savā starpā komunicē, neveidojot kādu kompaktu centrālo nervu sistēmu,” sacīja Repše, norādot uz mākslīgā intelekta pētniecības ciešam saitēm ar neirozinātni jeb dzīvu radību smadzeņu un nervu sistēmas darbības pētīšanu.

Zinātniskajā fantastikā spontāna apziņas parādīšanās datu apstrādes sistēmās ir tēlota kā kaut kas baiss un bīstams. Filma Terminators balstījās it kā uz nākotnes notikumu, kur pretraķešu aizsardzības sistēma Skynet kļūst “pašapzinīga” un, izraisot kodolkaru, cenšoties novērst lielāko apdraudējumu Zemei – pašu cilvēci.

Repše arī stāstīja, ka mākslīgā intelekta pētīšana saskaras ar citām, parastiem iedzīvotājiem neparastām, pat ērmīgām zinātnes nozarēm, kas saistītas ar tā saukto kvantu teoriju un kvantu datošanu. Kvantu datoru pētniecībā Latvijā darbojas vairāki zinātnieki, daži ar pasaules mēroga reputāciju.

“Latvijā tiešām ir spēcīgi kvantu datoru speciālisti, bet ar mūsu tēmu tas nav tieši saistīts, lai gan netiešā veidā var izrādīties saistīts. Proti, zinātnē ir daudz liecību, ka dzīvas šūnas un dzīvas būtnes izmanto kvantu efektus,” sacīja Repše.

Kvantu teorija atzīst, ka kodolsīkdaļiņu līmenī, matērijas sīkākās sastāvdaļas var pārkāpt it kā veselam saprātam pašsaprotamus dabas likumus un vienlaikus atrasties vairākās vietās, izrādīt gan sīkdaļiņas, gan enerģijas viļņa īpašības, zināmos apstākļos pat ceļot atpakaļ laikā vai pārnest vienas sīkdaļiņas stāvokli (lādiņu, vērpi) uz citu sīkdaļiņu, pārsniedzot it kā nepārvaramo gaismas ātrumu.

“Kvantu efektu izpausmes redzam fotosintēzes reakcijā, kur, pārvēršot saules gaismu enerģijā, dzīvā šūna izmanto to, ko zinātne sauc par kvantu gadījumu staigāšanu. Citos vārdos, tiek izmantoti kvantu efekti, lai ar ļoti lielu ražīguma koeficientu pārvērstu gaismu ķīmiskajā enerģijā,” sacīja Repše.

“Es nebrīnītos, ja arī smadzeņu un centrālās nervu sistēmas darbībā tiktu izmantoti kvantu efekti. Būtu pārsteigts, ja evolūcija izmantotu kvantu efektus fotosintēzei, bet tos ignorētu smadzeņu darbībā. Patlaban savus algoritmus cenšamies attīstīt uz parastiem datoriem, bet nākotnē var nākties to darīt arī ar kvantu datoriem. Latvijā ir šādi resursi,” viņš sacīja.

Kā liecina informācija internetā, eksperimentālos kvantu datoros ir iespējams aprēķināt pirmskaitļus un “uzlauzt” ļoti sarežģītus šifrus būtiski ātrāk, nekā to spēj pat visātrākie “parastie” superdatori.

Lai veicinātu Latvijas zinātnes, izglītības un ražošanas attīstību un paaugstinātu Latvijas valsts konkurētspēju datorzinātņu, robotikas, mākslīgā intelekta un ar to saistīto inovāciju jomā, ir izveidots privāti finansēts Mākslīgā Intelekta fonds. Viens no tā mērķiem ir atbalstīt pētījumus, kas var novest pie modernu datorrīku izveides, kas palīdzētu Latvijā izveidot un nostiprināt uz zinātniskiem pamatiem balstītu rūpniecību atbilstošajā jomā.

Mākslīgā Intelekta Fonds dibināts 2010.gada otrajā pusē kā bezpeļņas nodibinājums, ko finansē Baltic Intenational Bank  īpašnieks un uzņēmējs Valērijs Belokoņs. Finansējuma summa netiek atklāta. Uzņēmuma birojs atrodas Ogrē.

TVNET, ArtificialIntelligence.lv