Birka: Zinātne

Postošas Saules vētras iespējamība tuvākajos gados – 1:8 (Filma)

Zinātnieki brīdina, ka pastāv iespējamība 1:8, ka līdz 2020.gadam mēs piedzīvosim milzīgu katastrofālas sekas nesošu magnētisko vētru, ko izraisīs spēcīgs uzliesmojums uz Saules, ziņo ārvalstu mediji.

Koronas izvirdums uz Saules 2011.gada 7.jūnijā @ NASA

Tas varētu izraisīt triljoniem dolāru lielus zaudējumus elektriskajām sistēmām uz Zemes, kas prasītu desmitiem gadu, lai no tiem atgūtos.

Iepriekšējais spēcīgais uzliesmojums uz Saules tika reģistrēts 1859.gadā (Tā pazīstama kā Keringtona notikums, nosaukta par godu britu astronomam Ričardam Keringtonam, kurš novēroja šo Saules uzliesmojumu red.pieb.). Toreiz uz Zemi tika raidīta milzīga lādētu daļiņu plūsma, kas radīja absolūtu haosu – apstājās telegrāfa tīklu darbība, daudzas telegrāfa stacijas nodega, bet Zemes magnētiskajā laukā tika fiksētas spēcīgas izmaiņas.

[vodpod id=Video.16166942&w=640&h=357&fv=]

Līdzīgs notikums mūsdienās varētu apstādināt elektropadevi, traucēt GPS darbību, apturēt satiksmi, komunikācijas un banku sistēmas darbību.

Apollo, National Geographic

Klimats: Samazinās mākoņu augstums atmosfērā (Grafiskā informācija)

Pēdējos gados ievērojami samazinājies mākoņu augstums, pie tādiem secinājumiem nonākuši Oklendas universitātes zinātnieki, pamatojoties uz pētījumu, kas tika veikts no 2000.gada marta līdz 2010.gada februārim ar ASV Nacionālās aeronautikas administrācijas pavadoņa «Terra» palīdzību.

Ja arī nākotnē pētījumi liecinās par to, ka visā pasaulē samazinās mākoņu augstums, tad tas var ievērojami ietekmēt klimata pārmaiņas, pārliecināti zinātnieki.

Ar mākslīgā pavadoņa «Terra» palīdzību iegūtie dati liecina, ka jaunās tūkstošgades pirmo desmit gadu laikā mākoņu segas augstums samazinājies vidēji par vienu procentu, kas līdzvērtīgs 30 līdz 40 metriem.

http://climate.nasa.gov/images/gettinglower_2_560px.jpg
Mākoņu segas augstums samazinājies vidēji par 30 līdz 40 metriem @ University of Auckland/NASA JPL-Caltech

Pagaidām zinātniekiem nav izdevies noskaidrot, kāpēc mākoņi kļūst aizvien zemāki. «Mēs nezinām iemeslu, kādēļ tā notiek,» stāsta meteorologs Rodžers Deiviss no Oklendas universitātes Jaunzēlandē, norādāt, ka tas visticamāk ir saistīts ar izmaiņām gaisa cirkulācijā, patiecoties kurai lielā augstumā veidojas mākoņi.

Zinātnieki apgalvo, ka mākoņu veidošanās salīdzinoši zemu var veicināt planētas virsmas atdzišanu, aizkavējot globālo sasilšanu. Ļoti iespējams, ka šādi zeme pati saviem spēkiem regulē klimatu.

Apollo, NASA