NASA pētī vienu no neparastākajiem kosmiskajiem sprādzieniem (Video, Foto)

NASA kosmiskās observatorijas un teleskopi – Swift, Habs un Čandras rentgenstaru observatorija apvienoja spēkus, lai izpētītu vienu no neparastākajiem kosmiskajiem sprādzieniem. Vēl nedēļu pēc uzliesmojuma sprādziena vieta turpināja kļūt gaišāka, kas, kā atzina astronomi, ir ļoti neparasta parādība.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Gamma staru uzliesmojuma gadījumā, kas saistīts ar masīvas zvaigznes bojāeju, izvirdums augstās enerģijas spektrā ilgst tikai dažas stundas. 2011. gada 28. martā Swift satelīts reģistrēja uzliesmojuma avotu Pūķa zvaigznājā, kurš vairākkārt spēcīgi izverda. To klasificēja kā gamma staru uzliesmojumu GRB 110328A. “Mēs zinām mūsu galaktikā objektus, kuri var atkārtoti izverst, bet tie ir tūkstošiem un miljoniem reižu vājāki nekā novērotais sprādziens. Tas ir patiesi neparasti,” teica Endrjū Fruhters no Kosmosa teleskopa zinātnes institūta Baltimorā.

Desmitiem teleskopu tika pagriezti pret jaunatklāto uzliesmojuma avotu. Drīz vien astronomi pamanīja, ka šajā vietā atrodas neliela galaktika. 2011. gada 4. aprīļa Habla teleskopa fotografētajā attēlā astronomiem izdevās identificēt, ka uzliesmojuma avots atrodas šīs galaktikas centrā. Tajā pašā dienā zinātnieki izmantoja Čandras rentgenstaru observatoriju, lai 4 stundas fotografētu 3,8 miljardu gaismas gadu attālumā esošo galaktiku. Arī šī observatorija, kas spēj desmit reizes precīzāk noteikt rentgenstarojuma avotu nekā Swift satelīts, apstiprināja, ka uzliesmojuma avots atrodas galaktikas centrā.

“Mēs ar nepacietību gaidījām Habla teleskopa rezultātus,” teica Nīls Gerels no NASA Godārda Kosmisko lidojumu centra Grīnbeltā. “Fakts, ka sprādziens ir noticis galaktikas centrā, vēsta, ka, visticamāk, tas ir saistīts ar masīvo melno caurumu. Tas sniedz atbildi uz galveno jautājumu par šo notikumu.”

Astronomiem jau agrāk bija izdevies reģistrēt, kā zvaigznes iet bojā supermasīvo melno caurumu tuvumā, bet līdz šim nevienā no gadījumiem nebija konstatēts tik spožs uzliesmojums rentgenstaru diapazonā. Īsajā laika periodā tika novēroti vairākkārtēji uzliesmojumi. Kopš 3. aprīļa avota spožums pieaudzis vairāk kā piecas reizes.

Lielākajā daļā zināmo galaktiku centrā atrodas supermasīvie melnie caurumi. Tāds ir arī Piena Ceļa galaktikas centrā. Novērotais uzliesmojums noticis galaktikā, kuras melnais caurums varētu būt mazāk masīvs nekā mūsu galaktikas centrā esošais milzenis. Lai arī pētījumi tiek turpināti, zinātnieki domā, ka uzliesmojuma avots ir zvaigzne, kurā nokļuvusi pārāk tuvu galaktikas centrā esošajam melnajam caurumam. Plūdmaiņas spēku darbības rezultātā zvaigzne tika sarauta gabalos, un gāze krita melnā cauruma virzienā. Rotējošais melnais caurums izveidoja matērijas kūli, kas ir vērsts Zemes virzienā, tādēļ reģistrētais uzliesmojums izskatījās īpaši spēcīgs.

“Šī brīža labākais skaidrojums ir, ka mēs lūkojamies tieši revolvera stobrā,” paskaidroja Endrjū Levans no Vorvikas universitātes, kurš vadīja Čandras observatorijas novērojumus. “Kad mēs lūkojamies tieši šajās izplūdes strūklās, spožums ļauj saskatīt tādas detaļas, kuras savādāk nepamanītu.”

Ziņu avots: Starspace, Первый канал, Newsru.com

Uz planētas Zeme gaida otru Sauli (Video)

Austrālijas astronomi ir pārliecināti ka milzu zvaigzne Betelgeize var drīz eksplodēt, jo zvaigzne strauji saraujās. Tagad tā jau ir pārklājusies ar plankumiem un pulsē. Ja notiks supernovas sprādziens, tad Zemei būs otra Saule.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Betelgeize ir otrā spožākā zvaigzne Oriona zvaigznājā. Tas ir sarkanais supermilzis, viena no lielākajām zināmajām zvaigznēm. Betelgeize ir gandrīz 1000 reižu lielāka par Sauli un spīd spožāk nekā 100 000 Sauļu kopā. Tagad to ir iespējams apskatīt ļoti tuvu. Kas gan ir noticis, ka to var apskatīt labāk?

Sarkanais supergigants no Oriona zvaigznāja, spožā, sarkanīgā zvaigzne, ko Latvijā varam vislabāk vērot ziemā, ir sākusi sarukt. 15 gadu laikā Betelgeize ir krietni vien notievējusi, ziņo Kalifornijas universitātes zinātnieki.

Betelgeize tika ilgstoši novērota ar Infrasarkano telpas interferometru (ISI), kas atrodas Vilsona kalnā, Dienvidkalifornijā. Milzu zvaigznes, kuras robeža Saules sistēmā beigtos tur, kur riņķo Jupiters, diametrs kopš 1993. gada ir samazinājies par aptuveni 15%. Tā kā Betelgeizes rādiuss ir aptuveni 5 AV, tad var uzskatīt, ka rādiuss ir samazinājies par aptuveni Venēras orbītas izmēriem.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Par spīti diametra sarukšanai, novērojamais spožums jeb lielums, kuru pastāvīgi monitorē Amerikas maiņzvaigžņu novērotāju asociācijas biedri, pēdējo 15 gadu laikā nav samazinājies bet  gan palielinājies.

Divām neatkarīgām astronomu komandām, izmantojot ESO VLT teleskopu, ir izdevies nofotografēt šo zvaigzni īpaši detalizēti. Attēlos redzams, ka no zvaigznes izplūst milzīga gāzes plūsma, kura ir tik milzīga kā visa Saules sistēma kopā. Šie atradumi palīdz izprast kā šīs milzu zvaigznes zaudē matēriju. Betelgeizes dažus miljonus gadu ilgušais mūžs strauji tuvojas noslēgumam.

Ziņu avots: Петербург-Пятый каналStarSpace