Zinātniekiem, tāpat kā politiķiem, neviens vairs netic

Zinātnieki vaimanā ka cilvēki viņiem vairs netic.

Bet kā lai cilvēki jums uzticas, ja skolā māca vienu patiesību, bet pēc pāris gadiem izrādās, ka tā patiesība ir pavisam cita. Jūsu teorijas un prognozes ir tik pretrunīgas, ka neviens nespēj tajās orientēties un nezina kas patiesībā notiks rīt. Jūs kalpojat valdošajai politiskajai kliķei un viņu intereses un idejas pat “zinātniski” pamatojat. Slēpjat vai falsificējat faktus, nodarbojaties ar nevienam nevajadzīgiem vai arī cilvēcei bīstamiem pētījumiem un tajos tērējat tajos nodokļu maksātāju naudu, utt…

Nu ko zinātnieki, varbūt laiks padomāt kādu “zinātni” jūs “bīdāt”? Iespējams ir pēdējais laiks vienoties kopīgai idejai un atgūt ticību zinātnei?   😉

Amerikas Zinātnes veicināšanas asociācijas (AAAS) ikgadējā sanāksmē, kas pirmdien noslēdzās Vankūverā, secināts, ka nepieciešams likt pasaulei atkal noticēt zinātnei, jo citādi būs par vēlu mūsu planētas glābšanai.

Zinātne ir «aplenkuma stāvoklī», konferences laikā atzina vadošie akadēmisko aprindu un mācībspēku pārstāvji, vienlaikus izsakot aicinājumu saviem kolēģiem aktīvāk informēt sabiedrību par saviem sasniegumiem.

Lai pārvarētu globālās krīzes, sākot ar pārtikas un ūdens trūkumu un beidzot ar vides iznīcināšanu, nepieciešami zinātniski risinājumi, taču «sabiedrība tagad zinātni nesaprot», norādīja viens no vadošajiem ASV klimata izmaiņu pētniekiem, Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) līdzstrādnieks Džeimss Hansens. «Mums ir planētas mēroga ārkārtas situācija, taču ļoti maz cilvēku to atzīst,» uzsvēra Hansens.

 Uz piecas dienas ilgo konferenci, kuras tēma ir «Pasaules saplacināšana: Globālās zināšanu sabiedrības veidošana», ieradušies aptuveni 8000 zinātnieku no 50 valstīm. Nepieciešams «pārliecināt cilvēkus ticēt zinātnei, jo šobrīd satraucošs skaits to nedara», atzīst konferences līdzpriekšsēdētājs Endrū Peters, Britu Kolumbijas Simona Freizera universitātes prezidents.

Zinātnieki norādīja uz virkni sāpīgu jautājumu, piemēram, cenzūru, ASV arvien skaļākajiem iebildumiem pret evolūcijas teorijas mācīšanu un uz vispārēji zemajiem izglītības standartiem.

«Mums, ņemot vērā klimata izmaiņu risku, jāplāno nākotne deviņiem līdz desmit miljardiem cilvēku,» norādīja Zviedrijas sabiedrības veselības eksperts Hanss Roslings, kas kļuvis pazīstams ar savu cīņu pret zinātnisko tumsonību, izmantojot failu koplietošanas vietnē «YouTube» publicētus videoklipus.

Roslings izmanto statistiku, kas liecina, kā, pateicoties tehnoloģijām, mainās cilvēku populācija un kā vairums bērnu ģimenē bez zinātnes palīdzības iet bojā. Tomēr viņš uzskata, ka būtu naivi iedomāties, ka cilvēce tik viegli varētu atgriezties pagātnē. «Kļūstu nikns, kad dzirdu ļaudis sakām: «Lietus mežā cilvēki dzīvo ekoloģiskā līdzsvarā.» Viņi tā nedzīvo. Viņi mirst ekoloģiskā līdzsvarā,» uzsver Roslings.

Līdzšinējā AAAS prezidente Nina Fjodorfa, atzīta eksperte tā dēvētajās dzīvības zinātnēs un biotehnoloģijās, pieļāva iespēju, ka pieaugošo antizinātnisko noskaņojumu saknes meklējamas «mūsu psihē». «Ticējumu sistēmas, īpaši, ja tām piemīt baiļu komponente, nav viegli izkliedēt ar faktiem,» atzina Fjodorofa, norādot, ka Savienotajās Valstīs ar katru gadu arvien mazāk ļaužu «tic» klimata izmaiņām. Viņas atziņa īpaši rezonē ar noskaņojumiem ASV zinātnieku aprindās, republikāņiem arvien aktīvāk kritizējot prezidentu Baraku Obamu par vides politikas balstīšanu «viltus teoloģijā».

«Uz globālo sasilšanu es neatsaucos kā uz klimata zinātni, bet gan kā uz politikas zinātni,» izteicies konservatīvais kristietis Riks Santorums, kurš sāk kļūt par populārāko starp republikāņu pretendentiem uz kandidēšanu novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās. Skepse un klimata izmaiņu noliegšana ASV joprojām plaukst, un aptaujas liecina, ka sabiedrība savā attieksmē pret draudiem, kurus var radīt globālā sasilšana, ir sašķelta.

AAAS konferences laikā no ārvalstīm pienāca jaunas ziņas par situācijas attīstību konfliktā, kas sacēlies ap jautājumu, vai atklātībai nododami amerikāņu un nīderlandiešu zinātnieku pētījumi par tā dēvētās putnu gripas vīrusa mutācijas formu.

Putnu gripas pētnieki pagājušajā nedēļā Ženēvā notikušajā Pasaules Veselības organizācijas sanāksmē vienojās, ka pēc papildus risku analīzes veikšanas pretrunīgi vērtētais pētījums kaut kad nākotnē tomēr nododams atklātībai. Taču vienlaikus tika pagarināts turpmāko pētījumu moratorijs. Pagājušajā gadā ASV varasiestādes lūdza zinātniekus nepublicēt sīkākas ziņas par savu pētījumu, bažījoties, ka informācija varētu nonākt nepareizajās rokās, kas novestu pie nāvējošā gripas paveida pandēmijas.

Tikmēr Fjodorofa Vankūverā atzina, ka viņa «neatbalstītu zinātnes apturēšanu». «Jo vairāk mēs par kaut ko zinām, jo labāk mēs esam sagatavoti, lai tiktu galā ar negaidītām sekām,» uzskata zinātniece.

TVNET

Masačūsetsas štata piekrastē turpinās delfīnu pašnāvības (Video)

ASV Masačūsetsas štatā Kapekodas pludmalē turpinās delfīnu izmešanās krastā. Dzīvnieku glābēji mēģina izglābt kārtējos 10 delfīnus-pašnāvniekus.

Pagājušajā mēnesī Masačūsetsas krastos izmetās 177 delfīni, kas ir 5 reizes vairāk nekā parasti gada laikā.

Associated Press

Saistītie raksti: Vairāki desmiti delfīnu gājuši bojā Masačūsetsas štatā (Video)

Zinātnieki pēc 20 gadu urbšanas Antarktīdā sasnieguši milzu zemledus ezeru (Video)

Krievu zinātnieki, izurbjoties cauri gandrīz četrus kilometrus biezam Antarktīdas ledum, sasnieguši zemledus ezeru, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajām saldūdens ūdenstilpēm pasaulē. Šie urbšanas darbi ilguši vairāk nekā divdesmit gadus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pētnieki cer, ka unikālajā Vostokas ezera ekosistēmā, kas simtiem tūkstošiem vai pat miljoniem gadu bijusi izolēta no ārpasaules, izdosies atrast iepriekš zinātnei nezināmas dzīvības formas. Tas varētu palīdzēt labāk izprast dzīvības attīstību uz Zemes un, iespējams, izteikt pieņēmumus arī par tās iespējamību uz citām planētām, kur valda līdzīgi apstākļi.

Analizējot gāzes burbuļus, kas ieslēgti ledū virs šā ezera, zinātnieki varētu rast atbildes, kas palīdzētu klimata pārmaiņu pētījumos, ziņu aģentūrai AFP pastāstījis Krievijas Arktikas un Antarktikas zinātniskās pētniecības institūta pārstāvis Sergejs Ļesenkovs.«Apakšējais ledus slānis veidojies pirms 400 000 gadu, tāpēc šīs gāzes sastāvs ļaus spriest par Zemes atmosfēras sastāvu, kāds tas bija tolaik un arī visā šai laikā kopš ezera izveidošanās,» viņš piebildis. «Tas pavērtu iespēju identificēt un prognozēt noteiktas klimata pārmaiņas nākotnē.»

Šis ir lielākais zemledus ezers Antarktīdā un pieder pie nozīmīgākajiem XX gadsimta ģeogrāfiskajiem atklājumiem. Pirmo reizi pieņēmumus par tā pastāvēšanu jau piecdesmitajos gados izteica toreizējās Padomju Savienības zinātnieki, balstoties uz pētījumu datiem un teorētiskiem spriedumiem. Urbšanas darbi Antarktīdas ledājos tika sākti septiņdesmitajos gados, bet apstiprinājumu savai nojautai pētniekiem izdevās gūt tikai deviņdesmito gadu vidū.

Taču, baidoties piesārņot neskartos ūdeņus, urbšanas darbi tika apturēti 1998.gadā, kad līdz reliktajam ezeram bija palikuši tikai 130 metri. Tad Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības institūts izstrādāja jaunu īpašu tehnoloģiju, lai novērstu šāda piesārņojuma iespējamību, un 2005.gadā urbšana atsākās. Tagad zinātnieki gatavojas uz desmit mēnešiem pārtraukt darbus un atsākt tos nākamās Antarktīdas vasaras vidū, decembrī, lai paņemtu Vostokas ezera ūdens paraugus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pa šo laiku zemledus ezera ūdenim jāpaceļas pa urbumu, kur no augšas īpaši iepildīts šķidrums to apturēs 40-50 metrus no virsmas. Decembrī speciālisti iegūs no urbuma svaigi sasaldēto ūdeni un nosūtīs paraugus izpētei, vēsta «Gazeta.ru».

Tikmēr britu zinātnieki Antarktīdā veic urbšanas darbus, lai sasniegtu citu zemledus ūdenstilpi – Elsvērta ezeru. Arī viņi cer iegūt ūdens paraugus 2012.gada decembrī. Speciālisti pieļauj iespēju, ka ūdenī, kura temperatūra ir plus divi grādi pēc Celsija, varētu mitināties ne tikai mikroorganismi, bet arī sarežģītākas dzīvības formas. Krievu pētnieki beidzamajā sava urbuma posmā ledū jau atraduši zinātnei agrāk nepazīstamas baktērijas.

TVNET, Vesti.ruПервый канал

Haizivis atkal uzbrūk (Video)

Austrālijas piekrastē noticis jau otrs haizivs uzbrukums divu dienu laikā. Vakar pēc baltās haizivs uzbrukuma smagi cieta sērfotājs (Par kārtējo haizivs upuri kļuvis sērfotājs Austrālijā (Video)). Šoreiz uzbrucēja esot bijusi tīģerhaizivs un cietušais – snorkelēšanas instruktors. Upuris ar smagām traumām nogādāts slimnīcā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

ITN News

Par kārtējo haizivs upuri kļuvis sērfotājs Austrālijā (Video)

Figņa TV pirms divām dienām ziņoja, ka pēc haizivs uzbrukuma gājis bojā peldētājs Dienvidāfrikā (Haizivis sākušas baroties ar putniem… un cilvēkiem).

Šoreiz par baltās haizivs upuri kļuvis sērfotājs Austrālijā, kurš pēc haizivs uzbrukuma guvis smagus ievainojumus. Par cietušā dzīvību cīnās mediķi slimnīcā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Петербург-Пятый канал

Pārlūzis pie Jaunzēlandes avarējušais konteineru kuģis (Video, Foto)

Pirms trim mēnešiem pie Jaunzēlandes krastiem sēklī uzskrējušais konteineru kravas kuģis svētdien vētras laikā pārlūzis uz pusēm, radot bažas par jaunu vides krīzi. Konteineru kravas kuģis «Rena» 5.oktobrī uzskrēja uz Astrolaba rifa aptuveni 20 kilometru attālumā no Jaunzēlandes ziemeļu piekrastes.

Pēc uzskriešanas sēklī no kuģa noplūda aptuveni 350 tonnas mazuta, kas tika izskalotas Plenti līča pludmalē. Piesārņojums jau nogalinājis vismaz 1300 jūras putnu. Kopš avārijas no kuģa izsūknētas vairāk nekā 1000 tonnas mazuta, taču tajā atrodas vēl degviela.

Pēc uzskriešanas sēklī kuģa priekšgala pirmie aptuveni 90 metri stabili gulēja uz rifa, bet aizmugures gals aptuveni 60 metru garumā karājās gaisā. Šajā vietā kuģa sānā bija izveidojusies liela plaisa, radot bažas, ka kuģa aizmugures gals varētu nolūzt. Svētdien vētras laikā, kad viļņi sasniedza septiņu metru augstumu, kuģis pārlūzis divās daļās, kas aizskalotas 20-30 metru attālumā viena no otras.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Jaunzēlandes naftas piesārņojumu novēršanas un savvaļas dzīvnieku eksperti no jauna mobilizējas, lai cīnītos pret piesārņojumu. «Pagaidām nav zināms, cik daudz mazuta varētu noplūst, bet komandas ir mobilizētas un mēs esam gatavi reaģēt uz jebko, kas varētu nonākt krastā,» sacīja glābšanas operācijas komandieris Alekss van Vijngarens.

Aizvadīto mēnešu laikā no kuģa arī vākti nost konteineri, taču uz tā vēl atlikuši aptuveni 900 konteineri. Pēc kuģa pārlūšanas no klāja noskaloti vismaz 30 konteineri. Vētras dēļ glābējiem nav izdevies tos pārtvert.

Reģionālā ostas pārvalde apsver paplašināt līdz šim noteikto trīs jūras jūdžu kuģošanas liegumu ap «Rena» avārijas vietu, jo no kuģa peld prom lielas atlūzas, kas var apdraudēt citus kuģus.

Jaunzēlande aizturējusi kuģa kapteini un stūrmani, kuriem izvirzītas apsūdzības par kuģa bīstamu vadīšanu, radot nevajadzīgas briesmas vai risku. Viņi arī apsūdzēti par izmeklēšanas traucēšanu un dokumentu viltošanu. Par šīm apsūdzībām draud līdz septiņu gadu cietumsods. Abiem vīriešiem piemērots ar apcietinājumu nesaistīts drošības līdzeklis, taču viņus apsargā likumsargi, baidoties no sabiedrības dusmu izpausmēm.

Ar Libērijas karogu kuģojošais kuģis avārijas brīdī bija novirzījies no kursa. Jaunzēlandes eksperti uzskata, ka kuģa kapteinis mēģinājis saīsināt ceļu uz Tauranas ostu Ziemeļu salas austrumu piekrastē.

TVNETVesti.ru