Jaunzēlandes krastos atkal masveidā iet bojā pilotvaļi (Video)

Jaunzēlandes piekrastē 6.janvārī atrasti 25 krastā izmetušies pilotvaļi  jeb grindas (Globicephala). 18 grindas  izdevās izglābt un atgriest okeāna ūdeņos.

Šī lapa vairs nav pieejama.

3news.co.nz

Arktikā notiek rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas (Video, Grafiskā informācija)

Starptautiska 121 zinātnieka komanda konstatējusi rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas Arktikā, tostarp ledus kušanu, ūdens sasilšanu un vēju sistēmas izmaiņas. 14 valstu zinātnieku sastādītais ziņojums «2011 Arctic Report Card» «rāda, ka visā Arktikas vides sistēmā notiek rekordlielas pārmaiņas».

Šī lapa vairs nav pieejama.

«Ņemot vērā prognozes par ilgstošu globālo sasilšanu, ir ļoti iespējams, ka nākamajos gados turpināsies ievērojamas pārmaiņas Arktikā ar arvien lielākām klimatiskām, bioloģiskām un sociālām sekām,» teikts ikgadējā ziņojumā, kas tiek izdots kopš 2006.gada.

Tagad ir pietiekami daudz datu, lai varētu runāt par «konsekventu ledus segas biezuma un tās vasaras izplatības samazināšanos un siltākiem okeāna augšējo slāņu ūdeņiem ar lielāku saldūdens daudzumu».

Vidējā temperatūra lielākajā daļā Arktikas ir pieaugusi par 1,5 grādiem pēc Celsija virs 1981.-2010.gada normas, un šī gada septembrī reģistrētā minimālā ledus sega bijusi otrā mazākā kopš 1979.gada.

«Pamatīgajām un notiekošajām» pārmaiņām bijusi nevienmērīga ietekme uz Arktikas savvaļas dzīvi, apdraudot polārlāču un valzirgu dabisko dzīves vidi uz ledus, taču dodot vaļiem lielāku pieeju barošanās vietām ziemeļos, teikts ziņojumā.

Sasilšana arī ļāvusi daudzviet sadīgt veģetācijai un par 20% palielinājusi fitoplanktonu, kas ir okeāna barības ķēdes pamats.

Informācijas avoti: Apollo, The National Snow and Ice Data Center, National Oceanic and Atmospheric Administration

Ievērojami krities ūdens līmenis Donavas upē (Foto, Video)

Donavas lejteci skāris liels sausums, kura dēļ ievērojami krities ūdens līmenis upē, apgrūtinot kuģu satiksmi, otrdien paziņojis Pasaules Dabas fonds (WWF), pievēršot uzmanību upes samazinātajām spējām tikt galā ar ārkārtējiem laikapstākļiem.

Donavā reģistrēts kopš 2003.gada zemākais ūdens līmenis, kā dēļ lielākie kuģi bieži uzskrien uz smilšu sēkļiem, liecina Bulgārijas Donavas Pētniecības aģentūras publiskotā informācija.

Grants ieguves, bagarēšanas un dambju celtniecības dēļ, kā arī citu cilvēku darbību rezultātā ir samazinājušās pārmitro zemju platības, kas spēj uzsūkt mitrumu lietaino periodu laikā un to pakāpeniski atbrīvot, iestājoties sausumam, norādīja WWF.

WWF putnu novērošanas ekspedīcijā vasarā tika konstatēts, ka visa iepriekš minētā rezultātā upes posmā Bulgārijā un Rumānijā putnu populācija ir ievērojami sarukusi.

“Pašreizējie sausie laikapstākļi izceļ nepieciešamību līdz minimumam samazināt strukturālas intervences ietekmi, jo tie samazina ūdens ekosistēmas elastīgumu,” uzskata WWF Donavas-Karpatu programmas direktors. Viņš norādīja uz nepieciešamību pārskatīt jauno infrastruktūras darbu plānus, kuri paredz likvidēt krāces un uzlabot navigāciju, kā arī no jauna apsvērt plānoto jauno hidroelektrostaciju celtniecību. Pēc viņa domām, šādas izmaiņas var ietekmēt saldūdens ekosistēmas stāvokli visā Donavas lejtecē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Turklāt hidroelektrostaciju darbība un navigācijas projekti ir stipri atkarīgi no iespējas prognozēt ūdens līmeni, savukārt klimata izmaiņas to padara arvien grūtāku, atzīmēja kāda cita WWF eksperte.

Informācijas avoti: Kasjauns.lv, WWF, DerzsiElekesAndor

Kanāriju salu arhipelāgā var izveidoties jauna sala (Video, Foto)

Zemūdens vulkāns pie El Hierro salas dažu nedēļu laikā “izspļauj” tik daudz lavas, ka pirmo reizi kopš miljoniem gadu var izveidoties jauna Kanāriju sala.

Izvirduma rezultātā ūdenī nonākušas arī potenciāli toksiskas gāzes.

El Hierro iedzīvotāji jau vairākus mēnešus dzīvo bailēs no zemūdens vulkāna lielā izvirduma.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Speciāla zemūdene novēro jaunās salas veidošanās procesu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pētnieki uzskata, ka lielais izvirdums vēl kādu laiku nenotiks. Kur tieši lava varētu izplūst, pašlaik arī ir grūti novērtēt. Draudi El Hierro iedzīvotājiem pagaidām nepastāv.

Salas iedzīvotāji pagaidām tikai diskutē par iespējamo salas nosaukumu. Pastāv jau varāk nekā 500 jaunās salas nosaukumu versiju. Populārākie nosaukumi ir „Atklājums“, „Atlantis”, “Labākā”. Spāņu mēdiji savukārt mēģina noskaidrot, kam jaunā sala piederēs.

El Hierro salā kopš jūlija notikušas vairāk nekā 10 000 vāju zemestrīču. Stiprākā bija 4,6 balles pēc Rihtera skalas.

Informācijas avoti: Travelnews.lv, Первый канал, elhierro1.blogspot.com, sott.net, Instituto Geográfico Nacional

Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam

Kā vēsta Brēmenes universitātes Apkārtējās Vides institūta dati, Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam uzstādītam 2007 gadā. Tās nav nejaušas laika apstākļu svārstības, atzīst zinātnieki un zinātniskā modelēšana skaidri norāda uz antropogēno ietekmi.

Arktisko ledāju pārklājums 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Pēc daudzu zinātnieku domām, globālās sasilšanas rezultātā tuvāko 40 – 60 gadu laikā Ziemeļu ledus okeānā varētu izkust visi ledāji.

Tiek lēsts, ka Arktikas dzīlēs atrodas milzīgi naftas un gāzes krājumi. Tur varētu būt līdz pat trešdaļai pasaules neizpētīto naftas un gāzes resursu. Arktikā varētu atrasties arī citu derīgo izrakteņu iegulas. Arktikas jūrās ir lieli zivju krājumi. 20. gadsimta vidū valstis, kuras robežojās ar Arktiskiem apgabaliem, uzsāka pastiprināti izrādīt interesi par Arktikas teritoriju apgūšanu.

Arktisko ledāju pārklājums salīdzinoši ar tā paša perioda 1979-2000 gada vidējiem rādītājiem 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Lai arī globālās sasilšanas dēļ strauji kūst Arktikas ledāji, tas vienlaikus rada kolosālas iespējas arī jaunu jūras kuģu ceļu izveidei. Pēdējā laikā cīņa par potenciālajiem Arktikas resursiem ir īpaši saasinājusies.

Vides aktīvisti brīdina par smagām sekām, ko var izraisīt pārāk strauja un neapdomīga Arktikas resursu izmantošana.

ASV lielākā naftas kompānija “Exxon Mobil” noslēgusi līgumu par ogļūdeņražu izpēti Arktikā ar Krievijas valstij piederošo kompāniju “Rosneftj”. Saskaņā ar vienošanos, abi uzņēmumi ieguldīs 3,2 miljardus dolāru (1,6 miljardus latu) dziļjūras izpētei Austrumu Prinovozemeļska reģionā Karas jūra, kā arī Krievijas Melnās jūras akvatorijā. Abas kompānijas jau  sadarbojas naftas atradņu izstrādē Rietumsibīrijā.

Jebkura naftas noplūde Ziemeļu Ledus okeānā var izprovocēt milzīgu nenovēršamu ekoloģisko katastrofu un piesārņot milzīgas teritorijas visneskartākajā planētas ekosistēmā, raksta “The Independent, atsaucoties uz cienījamu zinātnieku. Okeanologs, Kembridžas universitātes profesors Pīters Vedhems ir viens no pasaulē ievērojamākajiem polāro apgabalu izpētes speciālistiem, skaidro žurnālists Maikls Makartijs.

Read more of this post

Kas kopīgs mamutiem un Ēģiptes piramīdām (Video)

Jaunākie zinātnieku atradumi Vrangeļa salā Krievijā liecina, ka mamuti uz Zemes vel dzīvojuši kādus 3000 gadus atpakaļ, tas ir vienā laika periodā ar Senās Ēģiptes civilizāciju. Atrastais mamuts augumā gan ir bijis maziņš, aptuveni govs lielumā.

Mamuti uz Zemes pirmo reizi parādījās pliocēna laikmetā, pirms aptuveni 4,8 miljoniem gadu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

 Joprojām nav skaidrs, kāpēc šie milzīgie zīdītāji izmira, bet iespējams, ka vai nu tiem bija kļuvis par siltu zemeslodes klimats, vai tos izmedīja cilvēki, vai arī vainīgi bija abi šie apstākļi.

Informācijas avoti: Петербург-Пятый канал