Ziemeļamerikas piekrastē, Kanādas aukstajos ūdeņos, vietējie ūdenslīdēji atrada tropu zivis. Zoologi ir neizpratnē, vai tas ir saistīts ar globālām klimata pārmaiņām, vai arī tās atpeldējušas tur nejauši.
Uz Google kartes bāzes tiek apkopoti satelītu reģistrētie dati no NASA MODIS(The Moderate Resolution Imaging Spectroradiometer) projekta par veģetācijas izmaiņām gada ceturksnī. Ja 5 km² teritorijas zaudē 40% veģetācijas, tas var signalizēt par mežu izzāģēšanu šajā reģionā.
Latvijā mežu izciršana uz citu lielo valstu fona izskatās salīdzinoši maza, ko gan varētu izskaidrot ar to ka šeit tiek veidotas mazas cirsmas, kuras satelīts nespēj fiksēt vai nu arī ar to ka zāģēt vairs nav ko…
Latvijas mežu izzāģēšana 2011 gada septembris – decembris
Latvijas mežu izzāģēšana 2011 gada decembris – 2012 gada marts
Peru varas pārstāvji izmeklē simtiem delfīnu un pelikānu mīklaino nāvi. Kā ziņo ārvalstu mediji, valsts ziemeļu piekrastē pēdējo dienu laikā atrasti ap 1200 beigtu pelikānu. Pagaidām nav izdevies noskaidrot – putni nomiruši ūdenī vai sauszemē.
Sākumā Peru pārsteidza mīklaina delfīnu nāve. Kopš gada sākuma Peru piekrastē atrasti ap 900 beigti delfīni, bet to bojāejas iemesli vēl nav noskaidroti.
Izmeklētāji arīdzan norādījuši, ka krastā atrasti pieci miruši jūras lauvas un viens bruņurupucis. Peru varas pārstāvji pieļauj, ka dzīvnieki miruši no kāda vīrusa, jo arī iepriekš Peru, Meksikā un ASV novēroti vīrusu uzplaiksnījumi, kas bijuši letāli ūdens iemītniekiem.
Šodien pasaule piemin Černobiļas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 26.gadadienu. Lai pieminētu pasaulē lielākajā kodolkatastrofā bojāgājušos, Černobiļas iedzīvotāji pusnaktī noturējuši piemiņas pasākumu.
Desmitiem cilvēku mira vēl trīs mēnešus pēc katastrofas, bet nav iespējams aplēst tieši, cik daudzu cilvēku veselību iedragāja starojums, vēsta Euro News.
Ceturtdien, 26 gadus pēc avārijas, Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atklājis jauna tā dēvētā «sarkofāga» būvniecību. Projekta izmaksas sasniedz 1,2 miljardus eiro (0,84 miljardus latu) un to plānots pabeigt līdz 2015.gadam.
Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors eksplodēja naktī uz 1986.gada 26.aprīli, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni.
Slēgtajā zonā ap AES palielinājās bioloģiskā daudzveidība un 2007. gadā Ukraina to atzina par aizsargājamu teritoriju. Daba šajā teritorijā ir maz pētīta, konstatēts, ka dažām sugām radiācijas ietekmē radušās nelielas mutācijas, taču tiek uzskatīts, ka augiem un dzīvniekiem varētu būt izstrādājušies aizsargmehānismi pret radiāciju.
Vēstures avotu pētījumi liecina, ka kūlas dedzināšana Latvijā sākusies Padomju laikos. Senajiem latviešiem savs zemes gabals bija svēts. Bet tagad pērnās zāles dedzināšana mūsu valstī kļūst arvien izplatītāka. Turklāt ugunsdzēsēji zina stāstīt, ka ar šo tradīciju latvieši esot iepazīstinājuši arī citas valstis, piemēram, Īriju.
Jūru un okeānu ūdens spēj absorbēt atmosfēras ogļskābo gāzi. Tā kā tās koncentrācija nemitīgi palielinās, pieaug arī absorbētās gāzes daudzums, kas savukārt izraisa ūdens paskābināšanos. Pēdējos 15 gados pasaules okeāna 100 augšējie ūdens slāņi ir kļuvuši skābāki par 6%. Tas ietekmē jūras organismus, koraļļus, kuru bojāeja savukārt ietekmē zivju daudzumu jūrā.