National Geographic vēstīs par NLO Eiropā (Video)

PAIPLDINĀTS↓

Kamēr manis nebija mājās, FOX International Channels pārstāvis uz e-pastu bija atsūtījis materiāliņu ar tekstiņu – No šodienas, turpmāk ik ceturtdienu plkst. 20:00 kanālā National Geographic būs skatāms jauns raidījumu cikls „NLO Eiropā: nepateiktie stāsti”. Paskatījos pulkstenī, tas jau rādīja ap 22:00. “Par vēlu draugs, vilciens jau aizgājis!” 😦 Bet nu intereses pēc paspaidīju National Geographic programmu gidu un izrādās ka nav pa vēlu. Atkārtojumi kā izrādās, tiks kruķīti visu nakti un turpināsies arī rīt. Ķer momentu 23:00! 😉

Nu tad jau arī drusku pareklamēsim…

Ir savākti neskaitāmi pierādījumi tam, ka NLO (neindificēti lidojoši objekti) bieži ir manīti arī Eiropā (Arī Latvijā, bet par to vēlāk). Kanāla National Geographic raidījumu cikla „NLO Eiropā” desmit sērijās skatītājiem būs iespēja vērot unikālus aculiecinieku un ufologu video un foto pierādījumus, kā arī uzzināt amatpersonu, pētnieku un skeptiķu viedokļus par šo tēmu.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

«Curiosity» sarūgtina zinātniekus (Video)

Zinātniskā laboratorija “Curiosity” nav konstatējusi Marsa atmosfērā metānu, kas varētu liecināt, ka uz šīs planētas kādreiz bijusi dzīvība, ziņo NASA.

Sākotnējie uz Marsu nosūtītās zinātniskās laboratorijas “Curiosity” veikto analīžu rezultāti liecina, ka metāna daudzums „sarkanās planētas” atmosfērā ir tik niecīgs (dažas miljarddaļiņas), ka drīzāk pielīdzināms nullei. Uz Zemes 90% metāna ražo dzīvie organismi. “Curiosity” veiktās analīzes ir pirmais mēģinājums atklāt metānu Marsa atmosfērā, atrodoties uz pašas planētas. Iepriekš pētījumi tika veikti no Zemes un orbitālajām stacijām.

Kopš 2003. gada zinātnieki, strādājot ar teleskopiem un orbitālajām zondēm, ne reizi vien paziņoja, ka uz Marsa ir metāns, taču šie apgalvojumi vienmēr tika apstrīdēti.

Augustā NASA paziņoja, ka “Curiosity” radušies bojājumi. Laboratorijai sabojājušās vēja mērīšanas iekārtas. ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija NASA paziņoja, ka pirmie bojājumi tik ātri pēc laboratorijas nolaišanās uz Marsa, ir nepatīkams pārsteigums, tomēr misiju pagaidām tas daudz neietekmē.

Tostarp jaunākie “Curiosity” dati liecina, ka Marsa smilšu mineraloģija līdzinās vulkāniskas izcelsmes bazaltiskajai augsnei Havaju salās. Vairāk lasīt Starspace.lv

Tāpat tika ziņots, ka NASA nolēmusi uz Marsu sūtīt vēl vienu laboratoriju, kam dots nosaukums “InSight”. Tās mērķis būs pētīt Marsa un tai līdzīgo planētu, tostarp arī Zemes, uzbūvi. Jaunā laboratorija būs aprīkota ar seismoloģiskām iekārtām un pētot «marstrīces» mēģinās noskaidrot, kādi slāņi atrodas Marsa iekšienē. Jaunās laboratorijas izmaksas lēstas ap 425 miljoniem ASV dolāru, taču summā nav iekļautas raķetes, kas to nogādās uz Marsu, izmaksas. Misiju plānots sākt 2016. gadā.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa zinātniskā laboratorija “Curiosity” piezemējās uz Marsa 6. augustā. 2,5 miljardus ASV dolāru (1,4 miljardus latu) vērtās vieglās automašīnas lieluma laboratorijas misija uz Marsa ir pirmā šāda veida Kosmosa izpētē.

Septiņas minūtes ilgo nosēšanos NASA zinātnieku nodēvēja par “septiņām šausmu minūtēm”, jo, lai pārvarētu Marsa atmosfēras gravitāciju, laboratorijai bija jātraucas ar 21 240 kilometriem stundā lielu ātrumu un tad ar ultraskaņas izpletni ātrums bija jāsamazina līdz “Curiosity” ar radaru konstatēja zemes tuvumu un pēc dažiem mirkļiem arī veiksmīgi piezemējās.

NASA laboratorijā Pasadenā Kalifornijas štatā pēc laboratorijas nosēšanās uz Marsa skanēja gaviles. “Ar riteņiem esam skāruši Marsu. Ak dievs,” skanēja zinātnieku izsaucieni.

Zinātnieki negaida, ka tiks atrasti citplanētieši vai jebkādas dzīvas radības. Viņi cer izmantot laboratorijas iesāktos datus, lai analizētu augsni un akmeņus, kas liecinātu, ka uz Marsa ir vai ir bijusi dzīvība. Projekta mērķis ir izpētīt Marsa vidi, lai sagatavotos iespējamai cilvēku misijai uz šīs planētas. Astoņus ar pusi mēnešus ilgās misijas laikā kopš palaišanas pērn novembrī vienu tonnu smagā “Curiosity” ir vākusi datus par radiāciju ceļā uz Marsu.

LTV.lv, Vesti.ru, BBC News

Curiosity apstiprina: Uz Marsa kādreiz tecēja upes (Video, Foto)

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa izpētes visurgājējs Curiosity atradis pierādījumus tam, ka uz Sarkanās planētas kādreiz bijis ūdens, kas ir svarīgs priekšnoteikums dzīvības eksistencei.

Visurgājēja uzņemtajos fotoattēlos redzami Marsa virsmas akmeņi, kurus, visticamāk, noapaļojis un pārnēsājis ūdens. NASA uzskata, ka tie kādreiz atradušies aptuveni pusmetru dziļa strauta dibenā un tie ir pārāk smagi, lai tos turp būtu atgādājis vējš.

NASA speciālisti vēl nav mēģinājuši izpētīt akmeņu ķīmisko sastāvu, izmantojot visurgājēja aparatūru, jo uzskata, ka vēlāk tiks atrasti daudz labāki paraugi. «Tekošs ūdens ir viena no vietām, kur varēja dzīvot mikroorganismi. Atrastie akmeņi varētu nebūt labākā vieta, kur saglabājušās to pēdas,» aģentūrai Reuters skaidroja Kalifornijas Tehnoloģiju universitātes eksperts Džons Grocingers (John Grotzinger).

Curiosity projekta kopējās izmaksas sasniedz 2,5 miljardus ASV dolāru. Visurgājēja sekmīga nolaišanās uz Marsa virsmas ir liels sasniegums NASA, kuru pēdējos skārusi apjomīga finansējuma samazināšana. Uz Sarkanās planētas visurgājējs darbosies divus gadus.

Visurgājējs uz Marsa meklē pierādījumus dzīvības eksistencei. Paredzēts, ka visurgājējs veiks urbumu 396 metru attālumā no sākotnējās nosēšanās vietas esošos Marsa iežos.

db.lv, PIK.lv, NASA Jet Propulsion Laboratory

Dzīvībai piemērotu planētu ir miljardiem

Piena ceļa galaktikā varētu būt miljardiem dzīvības pastāvēšanai piemērotu planētu, līdz ar ko pastāv iespēja, ka Zeme Visuma tuvākajā apkaimē nav vienīgais apdzīvotais objekts. Pētnieki ir atklājuši, ka salīdzinoši šaurā 30 gaismas gadu (apmēram 290 triljoni kilometru) kosmosa zonā ap Zemi ir vismaz simts Superzemes.

Astronomi to secinājuši, pētot tā dēvētos sarkanos pundurus, kas veido aptuveni četras piektdaļas no Piena ceļā esošo zvaigžņu kopskaita. Ap 40 procentiem no šiem sarkanajiem punduriem riņķo planētas, kas izmēru ziņā daudz neatšķiras no Zemes, turklāt tās no savas zvaigznes atrodas dzīvības formām draudzīgā attālumā, tas ir – attālumā, kurā ūdens uzglabājas šķidrā veidā.

Zinātnieki saka, ka tur, kur ir ūdens, ir iespējama arī dzīvība, tiesa, tas nenozīmē, ka dzīvas radības tik tiešām ir attīstījušās.

Grenobla universitātes (Francija) profesors Havjē Bonfils norāda, ka Piena ceļā ir apmēram 160 miljardi sarkano punduru un tas nozīmē, ka mūsu galaktikā vien varētu būt desmitiem miljardu planētu. Bonfila vadītā astronomu komanda, izmantojot 3,6 metrus lielo Eiropas Dienvidu observatorijas teleskopu, pētīja rūpīgi atlasītus 102 sarkanos pundurus.

Izpētes gaitā tika atklātas deviņas Superzemes, kuru masa ir robežās no vienas līdz 10 Zemes masām, bet divas no tām atradās zvaigžņu Gliese 581 un Gliese 667 C dzīvības formām draudzīgajās zonās.

Tas gan nenozīmē, ka uz jebkuras no šīm planētām būtu iespējams dzīvot. Tā kā sarkanie punduri ir vēsāki nekā, piemēram, Saule, dzīvībai draudzīgā zona ir tiem tuvāk, bet tas savukārt nozīmē, ka planētas ir pakļautas pēkšņajiem matērijas uzliesmojumiem, radiācijai un ultravioletajam starojumam.

TVNET, Science@NASA, phl.upr.edu

Kosmiskie horizonti: Noslēptā paradīze (Filma)

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas iekšējām planētām. Zemei ir viens dabiskais pavadonis — Mēness. Toties citām planētām Saules sistēmā ir pat vairāki kosmosa pavadoņi. Un varbūt dzīvība Saules sistēmā meklējamas uz tiem?

Augšupielādēja: DJDrugsounD

Zinātnieki pēc 20 gadu urbšanas Antarktīdā sasnieguši milzu zemledus ezeru (Video)

Krievu zinātnieki, izurbjoties cauri gandrīz četrus kilometrus biezam Antarktīdas ledum, sasnieguši zemledus ezeru, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajām saldūdens ūdenstilpēm pasaulē. Šie urbšanas darbi ilguši vairāk nekā divdesmit gadus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pētnieki cer, ka unikālajā Vostokas ezera ekosistēmā, kas simtiem tūkstošiem vai pat miljoniem gadu bijusi izolēta no ārpasaules, izdosies atrast iepriekš zinātnei nezināmas dzīvības formas. Tas varētu palīdzēt labāk izprast dzīvības attīstību uz Zemes un, iespējams, izteikt pieņēmumus arī par tās iespējamību uz citām planētām, kur valda līdzīgi apstākļi.

Analizējot gāzes burbuļus, kas ieslēgti ledū virs šā ezera, zinātnieki varētu rast atbildes, kas palīdzētu klimata pārmaiņu pētījumos, ziņu aģentūrai AFP pastāstījis Krievijas Arktikas un Antarktikas zinātniskās pētniecības institūta pārstāvis Sergejs Ļesenkovs.«Apakšējais ledus slānis veidojies pirms 400 000 gadu, tāpēc šīs gāzes sastāvs ļaus spriest par Zemes atmosfēras sastāvu, kāds tas bija tolaik un arī visā šai laikā kopš ezera izveidošanās,» viņš piebildis. «Tas pavērtu iespēju identificēt un prognozēt noteiktas klimata pārmaiņas nākotnē.»

Šis ir lielākais zemledus ezers Antarktīdā un pieder pie nozīmīgākajiem XX gadsimta ģeogrāfiskajiem atklājumiem. Pirmo reizi pieņēmumus par tā pastāvēšanu jau piecdesmitajos gados izteica toreizējās Padomju Savienības zinātnieki, balstoties uz pētījumu datiem un teorētiskiem spriedumiem. Urbšanas darbi Antarktīdas ledājos tika sākti septiņdesmitajos gados, bet apstiprinājumu savai nojautai pētniekiem izdevās gūt tikai deviņdesmito gadu vidū.

Taču, baidoties piesārņot neskartos ūdeņus, urbšanas darbi tika apturēti 1998.gadā, kad līdz reliktajam ezeram bija palikuši tikai 130 metri. Tad Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības institūts izstrādāja jaunu īpašu tehnoloģiju, lai novērstu šāda piesārņojuma iespējamību, un 2005.gadā urbšana atsākās. Tagad zinātnieki gatavojas uz desmit mēnešiem pārtraukt darbus un atsākt tos nākamās Antarktīdas vasaras vidū, decembrī, lai paņemtu Vostokas ezera ūdens paraugus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pa šo laiku zemledus ezera ūdenim jāpaceļas pa urbumu, kur no augšas īpaši iepildīts šķidrums to apturēs 40-50 metrus no virsmas. Decembrī speciālisti iegūs no urbuma svaigi sasaldēto ūdeni un nosūtīs paraugus izpētei, vēsta «Gazeta.ru».

Tikmēr britu zinātnieki Antarktīdā veic urbšanas darbus, lai sasniegtu citu zemledus ūdenstilpi – Elsvērta ezeru. Arī viņi cer iegūt ūdens paraugus 2012.gada decembrī. Speciālisti pieļauj iespēju, ka ūdenī, kura temperatūra ir plus divi grādi pēc Celsija, varētu mitināties ne tikai mikroorganismi, bet arī sarežģītākas dzīvības formas. Krievu pētnieki beidzamajā sava urbuma posmā ledū jau atraduši zinātnei agrāk nepazīstamas baktērijas.

TVNET, Vesti.ruПервый канал