Lielais barjerrifs 27 gados zaudējis pusi koraļļu (Foto, Video)

Austrālijas piekrastes tuvumā esošais Lielais Barjerrifs 27 gadu laikā ir zaudējis vairāk nekā pusi koraļļu, teikts otrdien publicētā pētījumā.

Koraļļu bojāeja notikusi vētru, indīgu zivju un klimata izmaiņu dēļ, konstatēts Austrālijas Jūras zinātņu institūta un Vulongongas Universitātes zinātnieku veiktajā pētījumā.

Ja šī tendence turpināsies, pašreizējais Lielā barjerrifa koraļļu daudzums var sarukt par pusi jau līdz 2022.gadam.

48% no pēdējos 27 gados izzudušajiem koraļļiem izzuduši intensīvu tropisko ciklonu dēļ, 42% – indīgu zivju dēļ, kas ēd koraļļu polipus, un 10% – ar globālajām klimata izmaiņām saistītas okeānu sasilšanas dēļ.

Pētījuma autors atzina, ka izzudušie koraļļi varētu atjaunoties 10 līdz 20 gadu laikā.

Lielais barjerrifs ir pasaulē lielākais koraļļu izveidotais rifs un ir iekļauts ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) pasaules mantojuma sarakstā.

TVNETWorldnews.nbcnews.com

Advertisements

Latvieši ar kūlas dedzināšanas tradīcijām esot iepazīstinājuši arī Īriju (Video)

Vēstures avotu pētījumi liecina, ka kūlas dedzināšana Latvijā sākusies Padomju laikos. Senajiem latviešiem savs zemes gabals bija svēts. Bet tagad pērnās zāles dedzināšana mūsu valstī kļūst arvien izplatītāka. Turklāt ugunsdzēsēji zina stāstīt, ka ar šo tradīciju latvieši esot iepazīstinājuši arī citas valstis, piemēram, Īriju.

Vidusdaugavas TV

Kā pārvērst par skābi pasaules okeānu (Video)

Jūru un okeānu ūdens spēj absorbēt atmosfēras ogļskābo gāzi. Tā kā tās koncentrācija nemitīgi palielinās, pieaug arī absorbētās gāzes daudzums, kas savukārt izraisa ūdens paskābināšanos. Pēdējos 15 gados pasaules okeāna 100 augšējie ūdens slāņi ir kļuvuši skābāki par 6%. Tas ietekmē jūras organismus, koraļļus, kuru bojāeja savukārt ietekmē zivju daudzumu jūrā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Vesti.ru

Kārtējais delfīnu slaktiņš Fēru salās (Foto)

Vakar 22.novembrī notika kārtējais grindu (Globicephala melaena) jeb melno delfīnu slaktiņš Fēru salās. Visā pasaulē vaļveidīgo (delfīnu un vaļu) nogalināšana ir aizliegta, izņemot Japānu un Fēru salas (Eiropas Savienība).

Informācijas avots: Photo Blog

Raksti par tēmu: Laipni lūgti Fēru Salās – Eiropa! (Video, Foto)

 

Dāņu “saimniekošanas” rezūltātā iet bojā 400 bišu saimes (Video)

PAPILDINĀTS ↓

Latvijas biškopības biedrība apliecinājusi, ka nepieciešamības gadījumā palīdzēs rapšu miglošanas dēļ cietušajiem biškopjiem segt tiesas izdevumus. Vakar jau stāstījām, ka inde, kas tikusi izsmidzināta uz ziedoša rapšu lauka, Liepupes un Viļķenes pagastos noindējusi 400 bišu saimes, tādējādi radot ievērojamus zaudējumus vismaz 12 biškopjiem.

Šī lapa vairs nav pieejama.

19.07.2011 Tik lielu postu biškopji vēl līdz šim Latvijā nebija pieredzējuši –pēc ziedoša rapšu lauka miglošanas ar stipras iedarbības insekticīdu, Liepupes un Viļķenes pagastos noindēts liels daudzums bišu. Bojā gājušas vismaz 400 saimes. Vainīgais – dāņu uzņēmējs – ir atzinies un, iespējams, tiks cauri ar nelielu soda naudu. Bet biteniekiem izpostīts daudzu gadu darbs un sāp sirds par bojā gājušajām medus nesējām.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Noziegumam pret bitēm nav noilguma. BIŠCILVĒKS TEVI VĒRO dāņu uzņemēj…

16.07.2011 @ ChinaFotoPress / Getty Images photoblog.msnbc.msn.com

Informācijas avoti: LTV Ziņu dienests, Photo Blog

Ķīnā ķimikāliju noplūdes dēļ, vairāk kā pusmiljons cilvēku palikuši bez dzeramā ūdens (Video)

Simtiem tūkstošu cilvēku Ķīnas austrumos palikuši bez dzeramā ūdens pēc tam, kad no kādas fabrikas notika toksisko ķimikāliju noplūde upē, trešdien vēsta vietējie mediji. Rūpnīca bagātajā Džedzjanas provincē tiek turēta aizdomās par Tiaosji upes piesārņošanu ar ķimikālijām, kuru vidū ir arī benzols un alkēni, vēstīja vietējā ziņu aģentūra “Sjiņhua”, atsaucoties uz valdības paziņojumu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Aģentūra vēsta, ka piesārņojums ir sabojājis divas ūdens attīrīšanas stacijas un ietekmējis dzeramā ūdens piegādes apmēram 850 000 cilvēkiem. Piesārņojuma dēļ svētdien darbu pārtrauca divas ūdens attīrīšanas stacijas Pinjao un Liandžu pilsētās, kas joprojām nav atsākušas darbu, vēsta “Siņhua”.

Uz pilsētām nosūtītas ūdens cisternas, kas iedzīvotājus apgādā ar dzeramo ūdeni. Kopš otrdienas pilsētās ir slēgtas skolas un bērnudārzi, ietekmēta vairāk nekā 100 uzņēmumu darbība.

Noplūde tika konstatēta nedēļu pēc tam, kad Ķīnas Vides ministrija paziņoja, ka viena no sešām lielākajām Ķīnas upēm ir tik piesārņota, ka tās ūdens nav izmantojams pat lauksaimniecībā. Nedēļas nogalē piesārņojuma noplūde notika vēl vienā upē Džedzjanas provincē.

Informācijas avoti: Delfi.lv, NTDTV

Amazones mežu izciršanas apjomi ir dubultojušies pēdējā gada laikā (Video, Foto)

Pēc saņemtajiem datiem par izcirtumiem pie Amazones upes ir vērojama šausminoša tendence, ja 2010. gada martā un aprīlī  mežu izcirta 103 km², tad šogad divos mēnešos jau 593 km². Amazones lietus meži jeb “pasaules plaušas” klāj 5% zemeslodes un 40% Dienvidamerikas kontinenta, turklāt vairāk nekā puse šo platību pieder Brazīlijai. Lietus mežu komerciāla izciršana ir nozīmīgākais cēlonis to līdzšinējā izpostīšanā. Lielākā daļa meža tiek izcirsta sojas plantāciju ierīkošanai.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pēc Pasaules bankas datiem, kopš 70. gadu sākuma kopumā iznīcināts aptuveni 653 000 km2 lietus meža – šī platība aptver Franciju un Portugāli kopā. Savukārt starptautiskā neatkarīgā organizācija “Greenpeace” lēš, ka katru gadu iznīcina aptuveni 25 000 – 30 000 km2, kas ir aptuveni puse no Latvijas teritorijas.

Vairāku gadu desmitu ilgā nesaudzīgā, neapdomīgā un dramatiskā kokaugu izciršana ir iemesls tam, ka daudzas no dzīvnieku un augu sugām ir apdraudētas, vairākas no tām atrodas uz izzušanas robežas.

Tās nav vienīgās nelaimes šajā apvidū …nesen jau pieminēja globālās sasilšanas ietekmi uz šo reģionu, kuru piemeklēja sausums un pilnīgi izkalta teritorija 2 435 000 km², kas būtu mērams kā trīs Francijas kopā.

Informācijas avoti: KLlproject.lv, Канал ПИК, Природа.SU