Ķīnā ķimikāliju noplūdes dēļ, vairāk kā pusmiljons cilvēku palikuši bez dzeramā ūdens (Video)

Simtiem tūkstošu cilvēku Ķīnas austrumos palikuši bez dzeramā ūdens pēc tam, kad no kādas fabrikas notika toksisko ķimikāliju noplūde upē, trešdien vēsta vietējie mediji. Rūpnīca bagātajā Džedzjanas provincē tiek turēta aizdomās par Tiaosji upes piesārņošanu ar ķimikālijām, kuru vidū ir arī benzols un alkēni, vēstīja vietējā ziņu aģentūra “Sjiņhua”, atsaucoties uz valdības paziņojumu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Aģentūra vēsta, ka piesārņojums ir sabojājis divas ūdens attīrīšanas stacijas un ietekmējis dzeramā ūdens piegādes apmēram 850 000 cilvēkiem. Piesārņojuma dēļ svētdien darbu pārtrauca divas ūdens attīrīšanas stacijas Pinjao un Liandžu pilsētās, kas joprojām nav atsākušas darbu, vēsta “Siņhua”.

Uz pilsētām nosūtītas ūdens cisternas, kas iedzīvotājus apgādā ar dzeramo ūdeni. Kopš otrdienas pilsētās ir slēgtas skolas un bērnudārzi, ietekmēta vairāk nekā 100 uzņēmumu darbība.

Noplūde tika konstatēta nedēļu pēc tam, kad Ķīnas Vides ministrija paziņoja, ka viena no sešām lielākajām Ķīnas upēm ir tik piesārņota, ka tās ūdens nav izmantojams pat lauksaimniecībā. Nedēļas nogalē piesārņojuma noplūde notika vēl vienā upē Džedzjanas provincē.

Informācijas avoti: Delfi.lv, NTDTV

Advertisements

Amazones mežu izciršanas apjomi ir dubultojušies pēdējā gada laikā (Video, Foto)

Pēc saņemtajiem datiem par izcirtumiem pie Amazones upes ir vērojama šausminoša tendence, ja 2010. gada martā un aprīlī  mežu izcirta 103 km², tad šogad divos mēnešos jau 593 km². Amazones lietus meži jeb “pasaules plaušas” klāj 5% zemeslodes un 40% Dienvidamerikas kontinenta, turklāt vairāk nekā puse šo platību pieder Brazīlijai. Lietus mežu komerciāla izciršana ir nozīmīgākais cēlonis to līdzšinējā izpostīšanā. Lielākā daļa meža tiek izcirsta sojas plantāciju ierīkošanai.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pēc Pasaules bankas datiem, kopš 70. gadu sākuma kopumā iznīcināts aptuveni 653 000 km2 lietus meža – šī platība aptver Franciju un Portugāli kopā. Savukārt starptautiskā neatkarīgā organizācija “Greenpeace” lēš, ka katru gadu iznīcina aptuveni 25 000 – 30 000 km2, kas ir aptuveni puse no Latvijas teritorijas.

Vairāku gadu desmitu ilgā nesaudzīgā, neapdomīgā un dramatiskā kokaugu izciršana ir iemesls tam, ka daudzas no dzīvnieku un augu sugām ir apdraudētas, vairākas no tām atrodas uz izzušanas robežas.

Tās nav vienīgās nelaimes šajā apvidū …nesen jau pieminēja globālās sasilšanas ietekmi uz šo reģionu, kuru piemeklēja sausums un pilnīgi izkalta teritorija 2 435 000 km², kas būtu mērams kā trīs Francijas kopā.

Informācijas avoti: KLlproject.lv, Канал ПИК, Природа.SU

WikiLeaks: ASV, Krievija un Kanāda cīnās par Arktiku (Video)

“WikiLeaks” publiskojis kārtējo porciju ASV diplomātiskās sarakstes, no kuras noprotams, ka cīņā par Arktikas dabas resursu bagātībām iesaistījušies trīs galvenie pretendenti – Amerika, Krievija un Kanāda, raksta newsru.com. Krievijas premjers Vladimirs Putins līdz šim vairākkārt apgalvojis, ka nekāda cīņa par Arktikas resursiem nenotiekot. Tomēr “WikiLeaks” rīcībā esošie dokumenti apliecina, ka stīvēšanās valstu starpā intensīvi notiek, un uz Arktikas dabas bagātībām galvenokārt pretendē valstis, kuras atrodas tās tiešā tuvumā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Īpaši valstu centieni pieteikt tiesības uz dabas bagātībām aktivizējušies globālās sasilšanas dēļ – Arktikas ledus segai sarūkot, izrakteņu iegūšana šajā reģionā kļūst arvien reālāka. Kā norāda BBC, “WikiLeaks” materiāli publicēti pirms kārtējās Arktiskās padomes valstu ārlietu ministru tikšanās. Šajā padomē ietilpst Krievija, ASV, Kanāda, Dānija, Norvēģija, Somija, Zviedrija un Īslande. Nākamnedēļ padome gatavojas parakstīt vienošanos par starptautisko sadarbību arktisko teritoriju izpētē.

Kamēr Dānija norādījusi, ka pasaulē lielākā sala Grenlande, kuru apskalo Atlantijas un Ziemeļu ledus okeāns, formāli pieder Dānijai, ASV valdība un naftas kompānijas salas vietējām amatpersonām piesolījušas sadarbību un investīcijas. Amerikāņi esot vairāk nekā gatavi grenlandiešiem sniegt palīdzīgu roku derīgo izrakteņu iegūšanā.

Arktiskā reģiona dabas resursi uzskatāmi par ļoti vērtīgiem – tiek lēsts, ka Arktikā atrodas 30% vēl neapgūto pasaules gāzes un 13% naftas resursu. Tāpat arī liels daudzums tādu vērtīgu izrakteņu kā zelts, sudrabs, dažādas rūdas un ogles. Bez  ASV, Kanādas, Dānijas, Norvēģijas un Krievijas uz Arktikas bagātībām pretendē vēl vairāk nekā 20 pasaules valstis. Cīniņus par šīm bagātībām aktualizē zinātnieku prognozes par straujo arktiskā ledus kušanu. Tiek lēsts, ka jau ap 2020.gadu Ziemeļu ledus okeāns būs pārsvarā brīvs no ledus un piemērots vieglai kuģošanai.

Informācijas avoti: TVNET, Канал ПИК

Raksti par tēmu: Cīņa par Arktiku

Pārtikas cenas pasaulē un Latvijā sasniegušas jaunu rekordu (Video, Grafiks)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Atkritumu konteineri kā pārtikas avots

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) Romā ziņo, ka februārī jaunu rekordu sasniegušas pārtikas cenas pasaulē, vēstī AFP. Februārī FAO pārtikas cenu indekss pārtikas produktiem – tostarp zirņiem, piena produktiem, gaļai un cukuram – pieaudzis par 236 punktiem. Janvārī šis indekss sasniedza savu augstāko atzīmi kopš 1990.gada – 231 punktu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Read more of this post

Zinātnieki brīdina, ka tuvojas sestā masveida izmiršana (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.
Dažādu zīdītāju sugu pakāpeniska izzušana var nozīmēt to, ka strauji tuvojas Zemes vēsturē pēc kārtas sestā masveida izmiršana, kas mūs var piemeklēt pēc 3-22 gadu simteņiem, vēstī ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. Zinātnieki gan atzīmē, ka situāciju vēl esot iespējams vērst par labu.
Šī lapa vairs nav pieejama.

Pirmās izmiršanas laikā pirms 440 miljoniem gadu tika iznīcināti 86 procenti sugu. Savukārt 251 miljonu gadu atpakaļ Lielās izmiršanas laikā no zemes virsas pazuda vairāk nekā 95 procenti no visām dzīvajām būtnēm, kas apdzīvoja planētu. Salīdzinoši nesenāka sugu izmiršana notika pirms 65,5 miljoniem gadu, kad izzuda dinozauri kopā ar sesto daļu visu dzīvnieku sugu.

Read more of this post

Zinātnieki: Ap 2020.gadu pasaulē būs 50 miljoni “klimata bēgļu” (Video)

Jau tagad afrikāņi mazos pulciņos dodas...

Ap 2020.gadu uz ziemeļiem dosies ap 50 miljoniem “klimata bēgļu”, meklējot glābiņu no klimata izmaiņu radītā pārtikas trūkuma, noslēdzoties Amerikas Zinātnes progresa savienības (AAAS) ikgadējai konferencei, pirmdien brīdināja eksperti.

“ANO prognozējusi, ka 2020.gadā mums būs 50 miljoni klimata bēgļu,” norādīja Kalifornijas universitātes profesore Kristīna Tairedo. “Kad cilvēki nedzīvo piemērotos apstākļos, viņi migrē,” viņa piebilda, kopā ar citiem konferences dalībniekiem uzsverot klimata izmaiņu ietekmi uz pārtikas nodrošinātību un nekaitīgumu, pieejamību un veselīgumu.

Dienvideiropa jau tagad piedzīvo strauju pieaugumu līdz šim lēnajā, bet vienmērīgajā Āfrikas migrantu plūsmā, no kuriem daudzi riskē ar savu dzīvību, lai šķērsotu Gibraltāra šaurumu no Marokas vai atceļotu apšaubāmas kvalitātes laivās no Lībijas un Tunisijas.
Šī lapa vairs nav pieejama.

Read more of this post