Leduspolu jaunumi (Video)

Zem Antarktīdas ledājiem varētu glabāties milzīgs daudzums metāna, kas ir spēcīga siltumnīcas gāze, ar potenciālu veicināt globālo sasilšanu, izprātuļojuši zinātnieki no Bristoles universitātes. Turpinoties straujai ledāju kušanai, metāns var nokļūt atmosfērā un «uzkarsēt» planētu.

Bet Rūdijam katrs burbulis jūrā ir maziņa atbilde (ar angļu subtitriem)

Laboratorisku eksperimentu rezultātā pierādīts, zem ledus valda bioloģiski aktīvi apstākļi, kas nozīmē, ka mikrobi palīdz organiskajam ogleklim metabolizēties līdz oglekļa dioksīdam un metāna gāzei. Šāds process esot raksturīgs apstākļiem ar ļoti zemu temperatūru un lielu spiedienu.

Zinātnieki lēš, ka zem Antarktīdas ledus segas metāna rezervuāros varētu glabāties simtiem miljardu tonnu oglekļa, radot potenciālus draudus pasaules klimatam, vēsta BBC.

«Tas ir milzīgs daudzums organiskā oglekļa. Tur atrodas vairāk nekā desmit reizes lielāki oglekļa krājumi nekā mūžīgā sasaluma reģionos ziemeļos,» baida zinātnieki.

Bet Sibīrijā metāns jau pa visām malām lien ārā.

Pievērsīsimies Arktikai…

Kā ziņots, Arktika šogad zaudējusi vairāk jūras ledus pārklājuma nekā jebkad agrāk, ņemot vērā datus, kas ar satelīta palīdzību tikuši ievākti kopš 1979.gada, ziņo ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zinātnieki.

Arktikas jūras ledus pārklājums uz doto brīdi jau ir mazāks par 4  miljonu kvadrātkilometru. Iepriekš rekordātra ledus kušana reģistrēta 2007.gada 18.septembrī, kad ledus pārklājums sasniedza 4,17 miljonus kvadrātkilometru.

Parasti jūras ledus pārklājums palielinās ziemas mēnešos, bet sarūk vasaras periodā, tomēr pēdējo trīsdesmit gadu laikā satelīti novērojuši 13% kritumu ik desmitgadi.

Turklāt Arktikas ledus pārklājums ierasti viszemāko punktu sasniedz septembrī, tāpēc zinātnieki sagaida, ka šī gada straujā kušana vēl turpināsies.

Lai arī tika ziņots ka Arktikā sākusies gaisa temperatūras pazemināšanās un ceturtdien Grenlandes vidienē gaiss atdzisis līdz -36 grādiem, citās Arktikas vietās gaisa joprojām turpina pārspēt plusa rekordus. 

Franča Jozefa Zemes arhipelāgā 30.augustā reģistrēta temperatūras paaugstināšanās līdz +3,7°C , Bet Novaja Zemļa arhipelāgā temperatūra pacēlusies līdz 3,4°C. Tie ir jauni 30.augusta temperatūras maksimumi šajos bargajos ziemeļu reģionos.

Šā gada vasara Lielbritānijā bijusi otra mitrākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē, atpaliekot tikai no 1912.gada vasaras, ka arī Norvēģijā šī vasara bijusi pārsvarā mākoņaina un vēsa. Gan Lielbritānijā, gan Norvēģijā pēdējos piecos gados bijušas sliktas vasaras, bet ziemās nereti piedzīvots bargs sals. Šādi laikapstākļi, iespējams, ir sekas ledus izzušanai Arktikā, uzskata vairāki norvēģu meteorologi

Un vel viens rekords Arktikas reģionā, kas gan nav saistīts ar klimatu, bet kas zin… Pastāv tak teorija, ka kūstot ledājiem samazinās spiediens uz tektoniskajām plāksnēm un tas savukārt izsauc seismiskās un vulkānu aktivitātes pastiprināšanos.

Norvēģijai piederošajā Jana Majena salā, kas atrodas Ziemeļu Ledus okeānā, ceturtdien notikusi zemestrīce ar stiprumu 6.8 magnitūdas pēc Rihtera skalas.

Lai arī šī zemestrīce nekādus postījumus šim neapdzīvotajam reģionam nav nodarījusi, tā tomēr ir stiprākā zemestrīce kas reģistrēta šajā reģionā. Pirms tam stiprākā  zemestrīce šajā reģionā ir reģistrēta 2008 gadā Svalbāra salu arhipelāgā un tās stiprums bija 6,2 magnitūdas pēc Rihtera skalas .

BNNNature.comJapan Aerospace Exploration AgencyМетеоновости, TVNET, USGS

Arktiskie ledāji var izzust jau tuvākajos desmit gados (Foto)

Līdz šim tika uzskatīts, ka Arktikas ledus sega izzudīs ne ātrāk kā pēc 50-100 gadiem. Bet norvēģu zinātnieki tagad sliecas domāt savādāk.

“Tik biezus ledus gabalus, kā, teiksim 1990-gadā mēs vairs neatradām. Izejot no tā, ko mēs ieraudzījām, es nebrīnīšos, ja pēc 10 gadiem arktiskie ledāji izkusīs pilnībā”, – paziņoja okeanogrāfs Ermonds Hansens.

Jau praktiski izzuduši daudzgadīgie ledi biezumā virs 5 metriem. Faktiski kopš 1990 gada visbiezāko ledusblāķu biezums samazinājies no 4,3 metriem līdz 2,2 metriem.

Ledāju platība Arktikā 14.08.12 salīdzinoši ar iepriekšējo ledus minimuma rekordu 2007 gadā.

“Šī informācija nevieš optimismu. Kušana noritēs ļoti strauji un tas nopietni iespaidos balto lāču, roņu, zivju un putnu dzīvi.Bez tam, ja ledus paliks mazāk, samazināsies saules staru atstarošana no Zemes virsmas. Tas nozīmē, ka okeāns sasils arvien vairāk”, – uzskata Norvēģijas apkārtējas vides aizsardzības un starptautiskās attīstības ministrs Ēriks Suleims.

Ziemeļpola paskats arī nevieš optimismu…   North Pole Cam 1 15.08.12 @ arctic.io

Ledāju kušana var kļūt nebūt ne par vienīgo problēmu Arktikā. Nesen reģionā atklāja intensīvus metāna gāzes izmešus atmosfērā. Uz Arktiku tika nosūtīta pētnieku grupa no Krievijas un ASV, precīzi dati par ekspedīcijas rezultātiem tiks iegūti pēc pusgada.

Bet jau tagad var teikt, ka iepriekšējās zinātnieku aplēses par šīs gāzes krājumiem Arktikā bija stipri par zemu. Sašķidrinātā metāna daudzums Ziemeļu Ledus okeānā ir tūkstošiem reižu lielāks, nekā mūsdienu atmosfērā. Šīs gāzes koncentrācijas palielināšanās gaisā var pastiprināt siltumnīcas efektu uz mūsu planētas.

Madcat.lvinhabitat.comarctic.io

Zemeslodes klimatu, iespējams, ietekmējuši dinozauru «vējiņi»

Gāzes, kas veidojušās milzīgo dinozauru vēderu traktā, varēja novest pie klimata izmaiņām, uzskata Liverpūles universitātes pētnieki. 😀

Tiek lēsts – lai sagremotu augu barību, pirms 150 miljoniem gadu dzīvojošo dinozauru organismā eksistēja speciālas baktērijas, kuras arī noveda pie metāna veidošanās.

Visi kopā šie milzīgie dzīvnieki varēja «saražot» pietiekami daudz metāna, lai ietekmētu Zemes klimatu mezozoja ērā. Piemēram, viens no vislielākajiem dinozauriem – diplodoks – svēris teju 150 tonnas, raksta BBC.

Saskaņā ar zinātnieku aprēķiniem, kopējās dinozauru «ražoto» gāzu apjoms gadā veidoja 472 tonnas, kas varēja novest pie klimata sasilšanas.

Baltic News Network

Latvijā skatāms mamuta skelets (Video)

Neko tādu daudzi nebūs redzējuši. No tālās Sahas Republikas — Jakutijas – uz Rīgu atvesti Ledus laikmeta liecinieki. Šovakar Baltijas Starptautiskajā akadēmijā no kastēm izsaiņo… īstus mamutus. Tos no rītdienas varēs apskatīt līdz šim nebijušā izstādē. Tās nolūks – pievērst sabiedrības uzmanību globālās sasilšanas problēmām.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Arktikas sasalušajā augsnē ieslēgtās metāna un citas gāzes, paceļoties reģiona vidējai gaisa temperatūrai nonāk atmosfērā paātrinot un pastiprinot globālo sasilšanu, brīdina zinātnieki.

Šo siltumu absorbējošo gāzu ietekmei uz pasaules klimatu var būt spēcīgāka, nekā agrāk tika uzskatīts, un lielāka kā pasaules mežu izciršana.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avots: LTV Ziņu dienests, msnbc.com

Eirāzijas ziemeļu mežu nozīme klimata stabilizēšanā (Video)

Atmosfēras metāna gāzes novērojumi 2003-2009 gads

Eiropas kosmosa aģentūras (ESA) Zemes novērošanas mākslīgie pavadoņi palīdz izprast Eirāzijas ziemeļu mežu, kas ir pasaulē lielākā zemes ekosistēma, lomu atmosfēras ķīmiskajā uzbūvē un vispasaules klimata sistēmas uzturēšanā. Zemes novērojumu informācijas jaunā sistēma ALANIS sniedz pārskatu par ziemeļu mežu lomu siltumnīcas gāzu un aerosolu koncentrācijas uzturēšanā, kā arī procesos, kas nodrošina mijiedarbību starp Zemes virsmu un atmosfēru.

Lasīt vairāk:

Read more of this post

ANO: siltumnīcefekta gāzu emisija pērn sasniegusi rekordlielu apjomu (Video)

Siltumnīcefekta gāzu izmešu apjoms pērn sasniedzis nepieredzēti augstus rādītājus, trešdien paziņoja ANO Pasaules Meteoroloģiskā organizācija (PMO).

Read more of this post