Zinātnieki: Ap 2020.gadu pasaulē būs 50 miljoni “klimata bēgļu” (Video)

Jau tagad afrikāņi mazos pulciņos dodas...

Ap 2020.gadu uz ziemeļiem dosies ap 50 miljoniem “klimata bēgļu”, meklējot glābiņu no klimata izmaiņu radītā pārtikas trūkuma, noslēdzoties Amerikas Zinātnes progresa savienības (AAAS) ikgadējai konferencei, pirmdien brīdināja eksperti.

“ANO prognozējusi, ka 2020.gadā mums būs 50 miljoni klimata bēgļu,” norādīja Kalifornijas universitātes profesore Kristīna Tairedo. “Kad cilvēki nedzīvo piemērotos apstākļos, viņi migrē,” viņa piebilda, kopā ar citiem konferences dalībniekiem uzsverot klimata izmaiņu ietekmi uz pārtikas nodrošinātību un nekaitīgumu, pieejamību un veselīgumu.

Dienvideiropa jau tagad piedzīvo strauju pieaugumu līdz šim lēnajā, bet vienmērīgajā Āfrikas migrantu plūsmā, no kuriem daudzi riskē ar savu dzīvību, lai šķērsotu Gibraltāra šaurumu no Marokas vai atceļotu apšaubāmas kvalitātes laivās no Lībijas un Tunisijas.
Šī lapa vairs nav pieejama.

Pēc mēnesi ilgajiem pārtikas tūkuma, bezdarba un nabadzības izraisītajiem protestiem Tunisijā ierastā ieceļotāju plūsma pārauga īstos imigrantu plūdos, norādīja Mičiganas štata universitātes profesors Evans Tods, prognozējot līdzīgas tendences arī turpmāk. “Tas, ko mēs redzējām Tunisijā – izmaiņas valdībā un pēkšņu to cilvēku skaita palielināšanos, kas dodas uz Itāliju, – tas būs paraugs,” viņš pavēstīja AFP.

“Jau tagad afrikāņi mazos pulciņos dodas uz Spāniju, Vāciju un Vidusjūras reģiona valstīm, bet mēs pieredzēsim, ka cilvēki vēl daudz vairāk centīsies doties uz ziemeļiem, kad sāksies ar pārtikas trūkumu saistītais stress. Un tas bija pārtikas trūkums, kas priekšgalā izvirzīja Tunisijas un Ēģiptes tautas,” atzīmēja Tods.

“Daudzās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīs valda politiskais, reliģiskais kokteilis, bet bieži vien tikai nabadzīgie cilvēki saka – “man ir jāizdzīvo, man ir jāēd, man ir jāpabaro mana ģimene” – tas nokaitē situāciju,” viņš piebilda.

2001.gadā Oksfordas universitātes profesors Normens Maeirss “klimata bēgļus” raksturoja kā jaunu, klimata izmaiņu radītu fenomenu. “Tie ir cilvēki, kas vairs nevar iegūt drošus iztikas līdzekļus savā dzimtajā zemē sausuma, augsnes erozijas, pārtuksnešošanās un citu vides problēmu dēļ, kam pievienojas ar to saistītās iedzīvotāju spiediena un dziļās nabadzības problēmas,” 2001.gadā Lielbritānijas Karaliskās sabiedrības žurnālā rakstīja Maeirss.

“Savā izmisumā šie cilvēki jutīs, ka viņiem nav alternatīvu variantu, kā vien meklēt patvērumu citur, lai cik bīstami tas arī nebūtu,” norādīja Maeirss.

Pirmdien AAAS konferencē tika runāts par veidiem, kādos klimata izmaiņas ietekmē pārtikas nodrošinājumu un nekaitīgumu. Kāds ASV Lauksaimniecības ministrijas eksperts norādīja, ka siltākās ziemas ļauj izdzīvot kaitēkļiem, kas pārnēsā augu slimības, un pavasarī tie no jauna uzbrūk labības sējumiem.

Nokrišņu daudzumu palielināšanās ir vēl viens klimata izmaiņu rezultāts, kas var “dramatiski ietekmēt labības ražu un kvalitāti”, zinātnieks piebilda, paskaidrojot, ka siltumnīcefekta gāzes un atmosfēras piesārņojums mainījis augu struktūru un mazinājis graudaugu aizsardzību pret kaitēkļiem un patogēniem.

Kalifornijas universitātes profesore Tairedo atzīmēja, ka spēcīgas lietusgāzes var veicināt dzīvnieku atkritumos esošo slimību izplatīšanos cilvēka pārtikas ķēdē.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) aprēķinājusi, ka ik gadu 2,2 miljonus nāves gadījumu jaunattīstības valstīs rada pārtikas un ūdens izraisītas slimības, atklāja ASV Lauksaimniecības ministrijas pārstāve. Un tomēr pasaules ekonomiskā krīze klimata izmaiņas nostūmusi valdību prioritāšu saraksta apakšā, norādīja Tods.

“Ja jūs ciešat ekonomiski, klimata izmaiņas nebūs pirmais, kur jūs investēsiet. Visas veiktās darbības izmaksās dārgi, vai tas attiektos uz prestižu, ekonomiku, vai, mazāk, naftu. Es domāju, ka būs nepieciešama īsta krīze, lai mainītu pasaules viedokli,” viņš piebilda.

Ziņu avots: Leta, Al Jazeera

Advertisements

Komentēšana ir slēgta.