Eirāzijas ziemeļu mežu nozīme klimata stabilizēšanā (Video)

Atmosfēras metāna gāzes novērojumi 2003-2009 gads

Eiropas kosmosa aģentūras (ESA) Zemes novērošanas mākslīgie pavadoņi palīdz izprast Eirāzijas ziemeļu mežu, kas ir pasaulē lielākā zemes ekosistēma, lomu atmosfēras ķīmiskajā uzbūvē un vispasaules klimata sistēmas uzturēšanā. Zemes novērojumu informācijas jaunā sistēma ALANIS sniedz pārskatu par ziemeļu mežu lomu siltumnīcas gāzu un aerosolu koncentrācijas uzturēšanā, kā arī procesos, kas nodrošina mijiedarbību starp Zemes virsmu un atmosfēru.

Lasīt vairāk:

Eirāzijas ziemeļu meži aizņem milzīgu platību, kas stiepjas no Norvēģijas līdz Krievijas austrumu robežai, no Sibīrijas līdz Mongolijas ziemeļiem. Lai apzinātu, modelētu un izprastu procesus, kādi notiek šajos milzīgajos nomaļajos reģionos, tika izveidota ALANIS programma, kas tapa, sadarbojoties Eiropas kosmosa aģentūrai ar Starptautisko ģeosfēras-biosfēras programmas starptautisko zemes ekosistēmas-atmosfēras procesu izpētes projektu (iLEAPS).

“Šī sadarbība satuvina Zemes sistēmu un Zemes novērošanas speciālistus, kas ir svarīgi, lai plānotu nākotnes Zemes novērošanas produktus, kas uzlabos mūsu izpratni par virsmas un atmosfēras mijiedarbību,” pastāstīja iLEAPS starptautisko projektu biroja izpilddirektore Anni Raisela. Lai maksimizētu zinātnisko ieguvumu, projekts ir sadalīts trīs galvenajās interešu nozarēs – metāna, dūmu daļiņu un aerosolu veidošanās.

Ziemeļu ezeri, applūdušie reģioni, mūžīgā sasaluma un pārmitrās zemes satur pasaulē lielākās metāna rezerves. Šī gāze ir 21 reizes bīstamāka nekā oglekļa dioksīds, ja runājam par globālo sasilšanu. Ir daudz neskaidrību par metāna gāzes izplūdi no šiem reģioniem, kā arī par to, kā šī gāze ietekmē klimata izmaiņas.

Tādēļ projekta ietvaros tiks veidota viena no sarežģītākajām datubāzēm par šo reģionu, izmantojot Envisat ievāktos datus, kuros ietilpst gan metāna koncentrācija atmosfērā, kuru reģistrē Sciamachy uztvērējs, gan arī dažāda informācija, kas raksturo virsmu, piemēram, pārmitro apgabalu izplatība un izmaiņas, applūdinātie apgabali un sniega segas kušana. “Es esmu sajūsmā par šo projektu. Tas pievēršas galvenajiem faktoriem globālajā metāna ciklā un palīdz uzlabot vienu no svarīgākajiem virsmas modeļiem,” teica Gerijs Heimans no Lielbritānijas Ekoloģijas un Hidroloģijas centra.

Vēl viena sfēra, kuru pēta ALANIS, ir meža ugunsgrēku ietekme uz atmosfēras ķīmiskajiem procesiem. Dūmi var sasniegt augstus atmosfēras slāņus, kur gāzes un aerosoli daudz vieglāk tiek pārnēsāti visapkārt pasaulei. AATSR un MERIS instrumenta dati palīdzēja izveidot Krievijas plašo ugunsgrēku skarto reģionu karti, kā arī noteikt oglekļa daudzumu, kāds tika izdalīts atmosfērā. Šī informācija palīdzēja arī radīt dūmu mākoņu izplatības 3 dimensiju karti.

“Labākas zināšanas par dūmu mākoņu augstumu ir svarīgas, jo piesārņojums, kas paceļas virs planētas robežslāņa, tiek pārnēsāts tūkstošiem kilometrus tālu,” teica Jans Pēters Millers no Londonas universitātes koledžas. Projekta ietvaros zinātnieki iegūst informāciju par aerosoliem, kas nonāk atmosfērā dabīgu procesu un cilvēka darbības rezultātā.

Ziņu avots: StarSpace, YouTube