Bioluminiscences un dienvidblāzmu gaismas šovs Austrālijā (Video)

Aļģe, kuras pazīstama kā Noctiluca scintillans, Ausrtrālijā Sidnejas pludmales, ziedēšanas laikā novembra beigās, dienā ūdeni iekrāsoja asins sarkanā krāsā, bet naktīs aļģu bioluminiscences rezultātā, ūdens spīdēja gaišzilā krāsā.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Advertisements

Putekšņu vētra Maskavā (Video)

Šorīt pieejot pie mašīnas secināju ka tās sudrabaini metāliskā krāsā kļuvusi gaiši zaļa, bet salīdzinot ar putekšņu vētru Maskavā pirms pāris dienām, tie ir nieki vien. 🙂

Šī lapa vairs nav pieejama.

, Vesti.ru

Krievijas zinātnieki uzziedinājuši 30 tūkstošus gadu senas sēklas (Foto, Video)

Krievijas zinātniekiem izdevies uzziedināt 30 tūkstošus gadu senas sēklas, ko vāveres bija paslēpušas Kolimas upes krastā Sibīrijā.

Zinātnieku noteiktais neļķu dzimtas auga «Silene stenophylla» sēklu vecums ir aptuveni 31 800 gadu.

Tās ir senākās sēklas, kuras izdevies uzziedināt, apgalvo Krievijas Zinātņu akadēmijas pētnieki Svetlana Jašina un Dāvids Giličinskis.

Atklājums pārspēj iepriekšējo rekordu, kas piederēja 2000 gadu senām Nāves jūras tuvumā atrastām palmas sēklām, no kurām izdevās iegūt veselu augu.

Atklājums varētu kļūt par pagrieziena punktu sena bioloģiskā materiāla pētniecībā un parādīt mūžīgā sasaluma nozīmi, «meklējot senu genofondu, iepriekš pastāvējušu dzīvību, kas hipotētiski jau sen izzudusi no zemes virsas», raksta zinātnieki.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Zinātnieku izpētītajās 70 vāveru ziemas guļas vietās Kolimas upes krastā atrasti vairāki tūkstoši sēklu paraugu. «Visas alas atrastas 20 līdz 40 metru dziļumā no tagadējās zemes virsmas, un tās bija ierīkotas zemes slāņos, kuros bija arī mamutu, mataino degunradžu, bizonu, zirgu, briežu un citu faunas pārstāvju kauli,» skaidrots pētījumā.

Zinātnieku veiksmi lielā mērā nodrošināja tas, ka alas ātri sasalušas un pēc tam «nekad nav atsalušas», pasargājot tās no bojājumiem.

Zinātnieki vispirms centušies iegūt augus no nobriedušām sēklām, taču tas nav izdevies. Vēlāk viņi pievērsušies «Silene stenophylla» augļu daļām, ko pētnieki raksturo kā «placentālus audus». No tiem izdevies iegūt veselus augus.

Apollo, Dailymail.co.uk, alternet.org, Vesti.ru

Interesantākie un dīvainākie notikumi (Video-foto apskats 09.06.11)

Temperatūras fenomens Kanzasā, ASV: 20 minūšu laikā gaisa temperatūra paaugstinās par 17 grādiem


Šī lapa vairs nav pieejama.

Wichita experiences rare ‘heat burst’ overnight

Simtiem mirušu pingvīnu izskalots Urugvajas piekrastē

ANIMAPOCALYPSE: Hundreds of Penguins Wash Up On Uruguayan Shores

Read more of this post

Pasaulē nezināmu iemeslu dēļ izmirst bites, kas var paātrināt pārtikas krīzi pasaulē

Bišu izmiršana (pazušana) var paātrināt pārtikas krīzi pasaulē, brīdina lauksaimniecības banka «Rabobank», vēstī ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. Pēc zinātnieka Alberta Einšteina savulaik izteiktās versijas – «Ja uz Zemes izzudīs bites, pēc četriem gadiem pazudīs arī cilvēks», atgādina britu laikraksts «The Daily Telegraph».

Iespējams, ka Einšteins pārspīlē, taču speciālisti aprēķinājuši, ka patiecoties apputeksnēšanai, kultūraugi dod vienu trešdaļu no cilvēces pārtikas resursiem. Turklāt 80 līdz 90% apputeksnēšanas veic tieši bites. Ja nenotiks apputeksnēšana, uz zemes izzudīs rieksti, melones un ogas, citrusaugi, āboli, loki, kāposti, kabači, pipari, baklažāni, gurķi, tomāti, avokado, kokosrieksti utt.

Jau vairākus gadus zinātnieki netiek skaidrībā – kādēļ bites vienkārši aizlido no stropa un… pazūd! Nomirst?  Bišu pazušanas fenomenam ir piešķirts nosaukums – Colony Collapse Disorder (CCD), kas nozīmē pēkšņu bišu kolonijas pazušanu.

Bišu izmiršana (pazušana) strauji pieņēmās spēkā 2006.gadā. Katru ziemu ASV izmirst 30 līdz 35 procenti bišu koloniju, kaut parasti aukstās ziemas nepārcieš tikai 10 procenti bišu. Eiropa katru gadu zaudē 20% bišu saimju, līdzīga tendence vērojama arī Latīņamerikā un Āzijā. Kaut arī fermeriem pašlaik izdodas audzēt kultūraugus ar mazāku skaitu bišu, nezaudējot ražu, nav zināms cik ilgi tas vēl turpināsies.

Bišu izmiršanu, iespējams, arī veicina lauksaimniecībā izmantotie pesticīdi, elektromagnētiskais starojums, imūndeficīts utt.

Raksts par tēmu: Pētīs bišu mirstības cēloņus (Video)

Ziņu avots: Apollo, Ekozeme.lv

Pētīs bišu mirstības cēloņus (Video)

Alberts Einšteins teicis: «Ja bites pazustu no Zemes virsas, cilvēce pastāvētu vēl tikai četrus gadus. Ja nebūs bišu, netiks apputeksnētas un izzudīs daudzas augu sugas un līdz ar tām arī dzīvnieki, un beigu galā – arī cilvēki.»

Šī lapa vairs nav pieejama.

Bišu kolonijas noslēpumaini pazūd visā pasaulē un zemnieki mēģina apputeksnēt kultūraugus bez tām. Bišu izzušanai ir piešķirts koda nosaukums: Colony Collapse Disorder (CCD) jeb kolonijas sabrukšanas traucējumi.

Zemkopības ministrija sākusi diskusiju, lai identificētu cēloņus, kas ietekmē medus bišu veselību Latvijā, kā arī izlemtu, kas darāms bišu veselības nodrošināšanai, ziņo ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Solveiga Lazovska. Zemkopības ministrijā rīkotajā sanāksmē tika norādīts, ka nozare patlaban Latvijā attīstās strauji un iegūst arvien lielāku popularitāti, tālab ļoti nopietni jādomā par bišu attīstības un slimību ierobežošanas jautājumiem. Turklāt tas jādara ciešā sadarbībā ar lauksaimniekiem, jo bišu veselība lielākoties atkarīga no augu aizsardzības līdzekļu lietošanas lauksaimniecībā. Read more of this post

Eirāzijas ziemeļu mežu nozīme klimata stabilizēšanā (Video)

Atmosfēras metāna gāzes novērojumi 2003-2009 gads

Eiropas kosmosa aģentūras (ESA) Zemes novērošanas mākslīgie pavadoņi palīdz izprast Eirāzijas ziemeļu mežu, kas ir pasaulē lielākā zemes ekosistēma, lomu atmosfēras ķīmiskajā uzbūvē un vispasaules klimata sistēmas uzturēšanā. Zemes novērojumu informācijas jaunā sistēma ALANIS sniedz pārskatu par ziemeļu mežu lomu siltumnīcas gāzu un aerosolu koncentrācijas uzturēšanā, kā arī procesos, kas nodrošina mijiedarbību starp Zemes virsmu un atmosfēru.

Lasīt vairāk:

Read more of this post