Krievijas astronomi izskaitļojuši ka 2014.gada oktobrī uz Marsa var notikt planetāra katastrofa. Ar «Sarkano planētu» var saskrieties jaunatklāta komēta ar nosaukumu C/2013 A1 (Siding Spring). Tāda informācija atrodama Krievijas observatorijas ISON-NM mājas lapā.
Divas komētas tagad ir redzams dienvidu puslodes debesīs.
“No rīta 17.februārī, komēta Lemmon (C/2012 F6) un komēta PanSTARRS (C/2011 L4) atradās pietiekami tuvā attālumā lai iekļautos vienā 35 mm objektīva kameras attēlā”, ziņo Aleks Černejs no Flinderas Viktorijas štatā Austrālijā., bet “īsa, bet samērā spēcīga dienvidblāzma bija kā papildus balva”.
Jaunajā gadā der skatīties ne tikai uz priekšu, bet reizēm arī uz augšu. Kādas interesantas astronomiskas parādības šogad varēsim vērot debesīs, vairāk raidījuma “Labrīt, Latvija!” sagatavotajā sižetā
Pagājušās nedēļas nogalē tika atklāta jauna komēta, kurai paredz spožu nākotni 2013. gada nogalē, kad tā 2013. gada 28. novembrī atradīsies mazāk nekā divu miljonu kilometru attālumā no Saules. Vistuvāk Zemei komēta būs 2013.gada 26.decembrī.
Šobrīd tiek prognozēts, ka tās redzamais spožums varētu sasniegt pat “-16” zvaigžņlielumu. Tas nozīmē, ka tā būs spožāka nekā pilns Mēness, kura zvaigžņlielums sasniedz “-12,74”.
Ja prognozes piepildīsies, tad C/2012 S1 noteikti būs viena no iespaidīgākajām komētām cilvēces vēsturē, daudzkārt pārspējot slaveno Heila-Bopa komētas iznācienu 1997. gadā…
…kā arī, visticamāk, arī ilgi gaidīto Pan-STARRS (C/2011 L4), kas uz skatuves kāps 2013. gada martā.
C/2012 S1 atklāja Krievijas Starptautiskā zinātniskā optiskā tīkla (ISON) projekta ietvaros, kad 21. septembra naktī astronomi Vitālijs Ņevskis un Artjoms Novičonoks nofotografēja komētu ar 0,4 metru reflektoru. Komētas orbīta ir tuva parabolai, kas nozīmē to, ka tā, visticamāk, ir ieradusies no Oorta mākoņa.
Šobrīd komēta meklējama Vēža zvaigznāja ziemeļaustrumos. Tās pašreizējais zvaigžņlielums ir +18. Tā nav ieraugāma šobrīd ar neapbruņotu aci vai pat nelielu teleskopu. Ar binokli to varēs sākt vērot 2013. gada vasaras nogalē, bet ar neapbruņotu aci – sākot jau ar 2013. gada novembri un līdz pat 2014. gada janvāra vidum.
Jāņem gan vērā, ka komētu spožuma prognozes bieži krietni vien pārspēj reālos datus. Vecāka gadagājuma entuziasti varētu atcerēties ažiotāžu, kāda tika sacelta ap Kohouteka komētu 1973. gadā. Lai arī komēta nekļuva par “gadsimta komētu”, tā bija pietiekami spoža un redzama ar neapbruņotu aci. Pat ja C/2012 S1 sekos Kohouteka komētas pēdās, tā būs labi pamanāma un, iespējams, spožākā, kādu pieredzēsiet savas dzīves laikā.
Tā kā komētas redzamības periods solās būt patiesi garš, kādai skaidrai naktij noteikti būs jābūt, lai ikviens, kurš vēlēsies, varētu papriecāties par “astes zvaigznes” ierašanos. Un cerēsim, ka tā tiešām pieturēsies pie prognozēm!
ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) astronautam, Starptautiskās kosmiskās stacijas komandierim Denam Burbankam izdevies fiksēt unikālus kadrus – komētu «Lovejoy», kas izraisīja īstu sajūsmu astronautu vidū.
NASA ziņo, ka Burbanks sacījis: šī komēta ir «pārsteidzošākā, kādu nācies redzēt».
Šī lapa vairs nav pieejama.
Komētu sākotnēji fiksējis austrāliešu astronoms-amatieris Terijs Lovdžojs. Aprēķini liecināja, ka 16.decembrī komētai bija jālido pavisam tuvā attālumā no Saules – tikai 140 tūkstošus kilometru attālumā no Saules. Tas ir gandrīz 100 reižu mazāks attālums, kāds ir starp Sauli un Merkūriju, vai divas reizes mazāks attālums, kāds ir starp Zemi un Mēnesi.
Zinātnieki bija pārliecināti, ka komēta, palidojot garām tik tuvu Saulei, izzudīs, taču patlaban komētai jau izveidojusies jauna «aste», kas to padara par ļoti spilgtu objektu debesīs.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Eksperti norāda, ka katru dienu līdzās Saulei nolido vairākas komētas, taču lielāka daļa no tām izgaist.
Par spīti prognozēm, ka komēta Lovejoy lidojot tik tuvu garām Saulei ies bojā (Atvadas no komētas (Video)), tai izdevās izglābties un turpināt ceļu kosmosa tālēs.