Vizuālās informācijas monitorings
25/02/2013
Zem ūdens starp Indiju un Madagaskaru atrastas nogrimušas sena kontinenta atliekas, liecina kāda nesena pētījuma rezultāti.
Pierādījumu senā kontinenta eksistencei zinātnieki atraduši Maurīcijā – vulkāniskā salā aptuveni 900 kilometrus uz austrumiem no Madagaskaras.
Turpinājums20/12/2012
Ķīniešu ģeologs uzskata, ka 2008 gada 13.maija postošo zemestrīci Sičuaņas provincē izsauca milzu HES Zipingpu ūdens spiediens.
Turpinājums16/11/2012
Nedēļas nogalē niekojoties ar EMSC (Eiropas un Vidusjūras reģiona seismoloģiskais centrs) datiem, nācās secināt ka Baltijas valstu reģionā pēdējā gada laikā nav reģistrēti nekādi seismiski notikumi. Uz “dullo” izvēlētais reģions aptvēra Baltijas valstis un kā reģiona robeža tika ņemta Helsinki (Somija), Pēterburga (Krievija), Minska (Baltkrievija), Gdaņska (Polija) un Stokholma (Zviedrija).
Turpinājums04/11/2012
Polijas ģeologi izcēluši no zemes lielāko Austrumeiropā jebkad atrasto meteorītu, cerot iegūt jaunas zināšanas par Zemes kodola sastāvu.
Meteorīts sver aptuveni 300 kilogramus un tā diametrs sasniedz divus metrus.
Tas tika atrasts pagājušajā mēnesī divu metru dziļumā Morasko meteorīta rezervātā uz ziemeļiem no Poznaņas.
«Mēs zinām, ka Zemes kodols sastāv no dzelzs, bet mēs nevaram to izpētīt. Šeit mums ir viesis no kosmosa ar līdzīgu struktūru, mēs varam viegli to izpētīt,» paziņojot par jauno atradumu, norādīja profesors Andžejs Mušiņskis.
Meteorīts tika atrasts, izmantojot ierīces elektromagnētisko anomāliju konstatēšanai zemes virskārtā, aptuveni 2,2 metru dziļumā
«Līdz šim tas ir lielākais šāda veida atradums šajā Eiropas daļā,» atzīmēja profesors Vojcehs Stankovskis.
Ģeologi Adama Mickēviča universitātē Poznaņā, kuri pēta meteorītu, uzskata, ka tas Zemē ietriecies pirms 5000 gadu un galvenokārt veidots no dzelzs ar niķeļa piejaukumu.
«Tas bija kā zelta drudzis. Mēs pat neēdām, mēs vienkārši turpinājām rakt,» norādīja Mickēvičs, atzīstot, ka meteorīta izcelšana virszemē bijis ļoti satraucošs pasākums.
Morasko meteorīta rezervātā ir septiņi krāteri, no kuriem lielākais diametrā sasniedz gandrīz 100 metrus un ir 11 metrus dziļš.
Zinātnieki uzskata, ka krāteri izveidojušies pirms 5000 gadu, vairākiem meteorītiem ietriecoties Zemē.
Līdz šim rezervātā atrasti aptuveni 1500 kilogrami mazāku meteorītu.
Tagad zinātnieki iecerējuši izvērst meteorītu meklējumus plašākā reģionā.
TVNET, meteorshop.com, zhelezyaka.com, astrobob.areavoices.com
P.S. Kad sāku pētīt interneta materiālus, mani pārņēma “deja vu” sajūta, ka esmu jau līdzīgus dīķus manījis Latvijā. Un tad es atcerējos Pokaiņus… un Pokaiņi nav vienīgā vieta Latvijā, kur mežos ir atrodami līdzīgi dīķi. 😉
Pokaiņu acs @ sieviesuklubs.lv
01/06/2012
Lai gan iepriekš uzskatīts, ka milzu vulkāni jeb tā dēvētie «supervulkāni», pirms izviršanas pastāvējuši vismaz 200 000 gadu, tagad atklājies, ka, lai izveidotos, tiem nepieciešami vien daži simti gadu.
Zinātnieki izpētījuši akmeņu paraugus no milzu vulkāna Long Valley Caldera (ASV, Kalifornija). Pētījumu rezultātā noskaidrots, ka magma no vulkāna iekšienes izvirdusi vien dažus simtus gadu pēc tā izveidošanās, raksta BBC. Minētā milzu vulkāna izvirdums noticis pirms aptuveni 760 000 gadiem, un zinātnieki lēš, ka tas ar pelniem apklājis pusi Ziemeļamerikas teritorijas.
Šāda apmēra izvirdumi var radīt pietiekami daudz pelnu, lai uz daudziem gadiem ietekmētu visas pasaules klimatu. Tāds bijis, piemēram, Indonēzijā esošā Tobas ezera izvirdums pirms 70 000 gadu, kā rezultātā gandrīz pilnībā tikusi iznīcināta cilvēce.
Ģeologi uzskata, ka mūsdienās nepastāv reālas briesmas, proti, kāds no esošajiem milzu magmas baseiniem varētu izvirst uz āru. Tomēr pētījumi turpinās, lai noskaidrotu, kā tieši rodas šādi milzu magmas baseini, un lai paredzētu nākotnē iespējamos izvirdumus.
16/05/2012
Korejas pussalā tuvākajā nākotnē var sākties reģiona augstākā kalna un vulkāna Pektusana izvirdums. Eksperts ģeologs no Dienvidkorejas uzskata, ka vulkāna izvirdums, kurš pēdējo reizi izsvieda lavu 1702 gadā, varētu notikt 2014 vai 2015 gadā. Pēdējā vulkāna aktivitāte reģistrēta 1903 gadā.
Vulkāns, kas atrodas uz Ziemeļkorejas un Ķīnas robežas, var nodarīt kaitējumu no 10 līdz 100 reizes lielāku nekā Islandes vulkāna Eijafjadlajegidla izvirdums 2010.gada aprīlī. Tiek uzskatīts, ka visspēcīgākais Pektusana izvirdums notika mūsu ēras 969 gadā. Vulkāna izmeši tika izmesti līdz pat 1200 kilometru attālumā. Saskaņā ar pētījumu, jauns izvirdums radīs lielus kaitējumus valstīm Korejas pussalā, Ķīnai, Japānai un Krievijai.
Citāda Pasaule 