Kā ar pakavu pa pieri (Video)

Apostolos Kristou un Deivids Eišers no Armāgas observatorijas Ziemeļīrijā atklāja asteroīdu 2010 SO16. Ar ko gan ir unikāls šis Zemei tuvais asteroīds? Izklausās pilnīgi nereāli, bet izrādās, ka tas riņķo ap Sauli pa pakavveida orbītu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pacentīsimies saprast dažas patiesības. Pirmkārt, objekti, kas atrodas tālāk no Saules nekā Zeme, riņķo lēnāk. Otrkārt, objekti, kas atrodas tuvāk Saulei, riņķo pa orbītu ātrāk. Tad iedomāsimies asteroīdu, kurš atrodas nedaudz tuvāk Saulei nekā Zeme. Tā kā tā orbitālais ātrums ir nedaudz lielāks, laika gaitā tas Zemi “panāks”. Tuvojoties planētai, tās gravitācija pievilks asteroīdu. Tas tiks piebremzēts un attālināsies no Saules. Jaunā orbīta būs nedaudz lielāka nekā Zemes orbīta. Asteroīds atpaliks no Zemes, līdz planēta to “noķers” un novirzīs tuvāk Saulei, kur tas atkal riņķos ātrāk nekā Zeme.

No Zemes skatupunkta asteroīds ap Sauli riņķo pa pakavveida orbītu, pastāvīgi tuvojoties un attālinoties Zemei, bet nekad nepalidojot tai garām. No asteroīda skatu punkta tas riņķo ap Sauli ar dažādu ātrumu, atšķirībā no tā, cik tuvu tas atrodas Saulei. SO16 gadījumā viena cikla periods ir 350 gadi. Lai arī SO16 orbīta atrodas tuvu Zemes orbītai, asteroīds vistuvākajā punktā atrodas 50 reizes tālāk nekā Mēness no Zemes.

Šāda tipa orbītas tiek uzskatītas par ļoti nestabilām, jo pat neliels gravitācijas līdzsvara traucējums var izjaukt orbītu. SO16 ir izrādījies neparasti ilgdzīvojošs šajā pozīcijā. Kristou un Eišers veica vairākas simulācijas, lai noskaidrotu, cik ilgu laika periodu asteroīds riņķo pa šo orbītu. Mainot dažādus parametrus, viņi ieguva vērtības no 120 000 līdz pat vairāk nekā miljons gadiem.

Mūsdienās ir zināmi vēl trīs objekti, kas riņķo pa pakavveida orbītu, bet tie visi ir mazāki nekā SO16, kura diametrs ir daži simti metru. Neviens no trim mazajiem objektiem šajās orbītās nenoturēsies ilgāk par dažiem tūkstošiem gadu.

Zinātnieki vēlētos noskaidrot, kas ir šis asteroīds un no kurienes tas ir ieradies. Viena no versijām ir, ka tas ir parasts galvenās joslas asteroīds, kurš dažādu planētu gravitācijas spēku mijiedarbības rezultātā ir nokļuvis neprastajā orbītā. Nevar izslēgt iespēju, ka tas ir Mēness gabals, kurš līdz šim nezināmu faktoru ietekmē ir izkļuvis no Zemes-Mēness sistēmas gravitācijas ietekmes un izveidojis stabilu rezonansi ar Zemi. Galu galā SO16 varētu būt viens no hipotētiskajiem triangula līdzsvara punktu objektiem, kas atrodas 60 grādus uz priekšu un nopakaļus Zemei tās orbītā. Ja šādi objekti pastāv un SO16 ir viens no tādiem, tad, visticamāk, tie ir vēsturisks materiāls, kurš saglabājies šajās pozīcijās kopš planētu veidošanās laikiem.

Sākotnēji asteroīda analīzi var veikt ar spektrometriem. Ja šis objekts izrādīsies patiesi interesants, zinātnieki apsver iespēju nosūtīt turp zondi, kas varētu veikt izpēti uz vietas un varbūt pat savākt paraugus un nogādāt tos atpakaļ uz Zemi.

Ziņu avots: Starspace, Wikipedia, Space.com

Atrasta kārtējā Atlantīda – šoreiz netālu no Spānijas pilsētas Kadisas (Video, Foto)

Atlantīda īstenībā bija nevis kontinents vai sala, bet gan pilsēta, kas atradusies tagadējās Spānijas teritorijā un gājusi bojā cunami rezultātā, uzskata zinātnieku grupa, kuru vada ASV Konektikutas štata Hārtfordas universitātes profesors Ričards Froinds.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Donjanas nacionālais parks

Nogrimusī pilsēta, kuru pārklājušas dūņas, atrodas uz ziemeļiem no Spānijas pilsētas Kadisas, Donjanas nacionālā parka purvājos, vēsta Reuters. Grupa arheologu un ģeologu 2009. un 2010. gados izpētīja šo apvidu, izmantojot jaudīgus radarus un zemūdens pētījumu tehnoloģijas.

Donjanas nacionālais parks @ Google Map

Bez tam Froinda grupa Spānijā atrada virkni «pilsētu – pieminekļu», kas būvētas pēc «Atlantīdas» parauga, un kuras, visticamāk, būvējuši dzīvi palikušie bēgļi. Tieši šo arheoloģisko atradumu dēļ Froinds arī ir pārliecināts par savu taisnību. «Mēs atradām to, ko iepriekš neviens nekad nebija saskatījis, tādēļ mūsu atradumi pelna uzticību, it īpaši arheoloģiskā ziņā,» izteicies Froinds.

Datorgrafika parāda koncentriskos gredzenus zem purvāja, kas varētu būt senās Atlantīdas drupas @ National Geographic

Piemēram, zem Gvadalkiviras upes deltas dūņām zinātnieki atrada liecības, ka šajā vietā senatnē atradusies pilsēta ar gredzenveida struktūru. Aizkļūstot līdz drupām, kuru vecums ir aptuveni 2800 gadu, zinātnieki atrada akmenī iegravēta karavīra siluetu, kas apsargā ieeju zudušajā pilsētā, savukārt vēsta Science Daily.

Atlantīda Atlantijas okeānā? @ Google Map

Sengrieķu filozofs Platons par Atlantīdu pirms aptuveni 2600 gadiem rakstīja, ka tā bijusi sala, kas atradusies pirms šauruma, ko sauc par Herkulesa stabiem, kā tolaik dēvēja Gibraltāra šaurumu. Bez tam Atlantīda, kā apgalvoja Platons, atradusies iepretīm Gadaras pilsētai, kā senatnē tika dēvēta tagadējā Kadisa. Šajā apkaimē gadsimtu gaitā ir reģistrēti daudzi cunami, atzīmējis Froinds. Piemēram, 1755. gada novembrī Portugāles galvaspilsētu Lisabonu izpostīja cunami vilnis, kura augstums sasniedza desmit stāvu mājas augstumu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Strīdi par Atlantīdas atrašanās vietu un to, vai tā maz vispār pastāvējusi, ilgst gadsimtiem, un pēdējā laikā Atlantīda tiek meklēta, izmantojot pašas jaunākās tehnoloģijas. Piemēram, pirms kāda laika Atlantīda tika «atrasta» ar programmas Google Ocean palīdzību, punktā ar koordinātēm 31 grāds 15 minūtes 15 sekundes ziemeļu platuma un 24 grādi 15 minūtes 30 sekundes rietumu garuma – netālu no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, Kanāriju salu rajonā  (Okeāna dibenā atrasta Atlantīda? (Video, Foto)). Tomēr, pēc Google Ocean veidotāju domām, līnijas, kas līdzinās senas pilsētas ielām, izveidojušās no pētniecības kuģu nolaistajiem sonariem.

Ziņu avots: POK.lv, National Geographic, YouTube, Google Maps

Uz planētas Zeme gaida otru Sauli (Video)

Austrālijas astronomi ir pārliecināti ka milzu zvaigzne Betelgeize var drīz eksplodēt, jo zvaigzne strauji saraujās. Tagad tā jau ir pārklājusies ar plankumiem un pulsē. Ja notiks supernovas sprādziens, tad Zemei būs otra Saule.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Betelgeize ir otrā spožākā zvaigzne Oriona zvaigznājā. Tas ir sarkanais supermilzis, viena no lielākajām zināmajām zvaigznēm. Betelgeize ir gandrīz 1000 reižu lielāka par Sauli un spīd spožāk nekā 100 000 Sauļu kopā. Tagad to ir iespējams apskatīt ļoti tuvu. Kas gan ir noticis, ka to var apskatīt labāk?

Sarkanais supergigants no Oriona zvaigznāja, spožā, sarkanīgā zvaigzne, ko Latvijā varam vislabāk vērot ziemā, ir sākusi sarukt. 15 gadu laikā Betelgeize ir krietni vien notievējusi, ziņo Kalifornijas universitātes zinātnieki.

Betelgeize tika ilgstoši novērota ar Infrasarkano telpas interferometru (ISI), kas atrodas Vilsona kalnā, Dienvidkalifornijā. Milzu zvaigznes, kuras robeža Saules sistēmā beigtos tur, kur riņķo Jupiters, diametrs kopš 1993. gada ir samazinājies par aptuveni 15%. Tā kā Betelgeizes rādiuss ir aptuveni 5 AV, tad var uzskatīt, ka rādiuss ir samazinājies par aptuveni Venēras orbītas izmēriem.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Par spīti diametra sarukšanai, novērojamais spožums jeb lielums, kuru pastāvīgi monitorē Amerikas maiņzvaigžņu novērotāju asociācijas biedri, pēdējo 15 gadu laikā nav samazinājies bet  gan palielinājies.

Divām neatkarīgām astronomu komandām, izmantojot ESO VLT teleskopu, ir izdevies nofotografēt šo zvaigzni īpaši detalizēti. Attēlos redzams, ka no zvaigznes izplūst milzīga gāzes plūsma, kura ir tik milzīga kā visa Saules sistēma kopā. Šie atradumi palīdz izprast kā šīs milzu zvaigznes zaudē matēriju. Betelgeizes dažus miljonus gadu ilgušais mūžs strauji tuvojas noslēgumam.

Ziņu avots: Петербург-Пятый каналStarSpace

Zinātnieki brīdina, ka tuvojas sestā masveida izmiršana (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.
Dažādu zīdītāju sugu pakāpeniska izzušana var nozīmēt to, ka strauji tuvojas Zemes vēsturē pēc kārtas sestā masveida izmiršana, kas mūs var piemeklēt pēc 3-22 gadu simteņiem, vēstī ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. Zinātnieki gan atzīmē, ka situāciju vēl esot iespējams vērst par labu.
Šī lapa vairs nav pieejama.

Pirmās izmiršanas laikā pirms 440 miljoniem gadu tika iznīcināti 86 procenti sugu. Savukārt 251 miljonu gadu atpakaļ Lielās izmiršanas laikā no zemes virsas pazuda vairāk nekā 95 procenti no visām dzīvajām būtnēm, kas apdzīvoja planētu. Salīdzinoši nesenāka sugu izmiršana notika pirms 65,5 miljoniem gadu, kad izzuda dinozauri kopā ar sesto daļu visu dzīvnieku sugu.

Lasīt vairāk par šo ziņu