Bezjēdzīgā pulksteņu grozīšana
12/04/2012
Tautsaimniecībai no pulksteņa grozīšanas, pārejot uz ziemas vai vasaras laiku, minimāls guvums, atzīst enerģētiķi un ekonomisti. Ekonomikas ministrija (EM), atsaucoties uz starptautiskiem zinātniskiem pētījumiem, norāda, ka pāreja uz vasaras laiku samazina izlietotās elektroenerģijas daudzumu. Skaitļi gan liecina par ļoti mazu ietaupījumu.
Kopumā, kā rāda pētījumi, tie ir 0,5%, kas naudas izteiksmē, saskaitot visus plusus un mīnusus, ES ļauj ieekonomēt tikai 200 miljonus eiro. Jo, izrādās, ka ietaupītos kilovatus aprij kondicionēšanas iekārtu un apkures ieslēgšana drēgnajos rītos, raksta Neatkarīgā.
Latvijas enerģētiķi apliecina: jēgas no šādas laika bīdīšanas ir maz. «Analizējot divus galvenos elektroapgādes rādītājus – slodzes nosegšanu un enerģijas piegādes nodrošinājumu –, jāsecina, ka pēc pārejas uz vasaras laiku uzrādītie parametri izmainījās ļoti maz. Pāreja uz vasaras laiku nekādu ietekmi uz Latvenergo komercdarbību nav atstājusi, elektroenerģijas patēriņa ietaupījums valstī nav novērojams,» uzsver Latvenergo preses sekretāre Iveta Bidere.
Ekonomiste Raita Karnīte pievienojas uzskatam par mazo ekonomisko guvumu, taču atzīst, ka Latvijai ar ES jābūt vienotai. «Ja jau esam ES dalībvalsts, tad jāpievienojas tās uzstādījumiem. Visā ES teritorijā uzņēmēju biroji sāk strādāt vienā laikā, arī transports kursē vienotā režīmā. Tās neērtības būtu visai lielas, ja mēs nepārietu uz vasaras laiku, bet citviet ES to darītu,» uzskata Karnīte.
Būsim vienoti ar Eiropu! Skan cēli, bet stūlbi. Bet kā ta paliek, ka vairums Latvijas iedzīvotāju vēlas atcelt pāreju no ziemas uz vasaras laiku, par ko liecina Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) veiktā iedzīvotāju aptauja. 65% respondentu vēlētos atcelt pāreju no ziemas uz vasaras laiku, un tikai 22% grib, lai pāreja notiktu.
Krievijas ZA kodolizpētes institūta līdzstrādnieks, fizikas un matemātikas doktors Vjačeslavs Dokučajevs konstatējis, ka melnā cauruma iekšpusē teorētiski var pastāvēt parasto planētu analogi. Zinātnieka raksts pagaidām nav pieņemts publicēšanai recenzētā žurnālā, bet tās preprints ir pieejams vietnē 
Citāda Pasaule 