Kad pamostas zvērs. 2.daļa

teriantrophsKad esmu uzbudināts, es jūtu, ka it kā pārvēršos par kaut ko… Man šķiet, ka pārakmeņojas pirksti un ir sajūta, it ka plaukstās būtu iedurtas adatas. Es zaudēju kontroli pār sevi. Jūtu, ka pārvēršos. Par vilku. Es skatos uz sevi spogulī un redzu pārvēršanās procesu. Mana seja vairs nav manējā, tā ir pilnīgi izmainījusies. Es rūpīgi ieskatos, redzu, ka manas acu zīlītes paplašinās. Man ir tāda sajūta, it kā uz visa ķermeņa sāk augt bieza vilna, bet mani zobi paliek garāki…”

Tā savas izjūtas aprakstījis kāds slepkava, kas cieta no paranojas, šizofrēnijas un likantropijas.

https://mlnbxyh0zzz5.i.optimole.com/w:39/h:37/q:mauto/f:best/dpr:2/http://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Kad pamostas zvērs. 1.daļa

Teriantropija    Ja reiz esam sākuši par monstriem, tad droši vien arī turpināšu šo visnotaļ saistošo tēmu, un atlikušos pilnmēness vakarus mazliet pieskaršos kādai parādībai, kas vairumam lasītāju saistās ar vistīrāko mistiku, – proti teriantropiju.

Teriantropija (no grieķu val. θηρίον [terion] — “savvaļas dzīvnieks” un άνθρωπος [antropos] — cilvēks) — nozīmē hipotētisku cilvēka transformāciju par dzīvnieku. Parasti šis termins tiek lietots mitoloģijā un spiritismā, tomēr šodien jau puslīdz skaidrs, ka teriantropijas saknes meklējamas cilvēka psiholoģijā, proti, teriantropija ir viens no izmainīto apziņas stāvokļu veidiem.

https://mlnbxyh0zzz5.i.optimole.com/w:39/h:37/q:mauto/f:best/dpr:2/http://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums