Kad pamostas zvērs. 1.daļa

    Ja reiz esam sākuši par monstriem, tad droši vien arī turpināšu šo visnotaļ saistošo tēmu, un atlikušos pilnmēness vakarus mazliet pieskaršos kādai parādībai, kas vairumam lasītāju saistās ar vistīrāko mistiku, – proti teriantropiju.

Teriantropija (no grieķu val. θηρίον [terion] — “savvaļas dzīvnieks” un άνθρωπος [antropos] — cilvēks) — nozīmē hipotētisku cilvēka transformāciju par dzīvnieku. Parasti šis termins tiek lietots mitoloģijā un spiritismā, tomēr šodien jau puslīdz skaidrs, ka teriantropijas saknes meklējamas cilvēka psiholoģijā, proti, teriantropija ir viens no izmainīto apziņas stāvokļu veidiem.

Tūlīt piepildījās šis vārds Nebukadnēcara dzīvē: viņu izstūma no cilvēku sabiedrības, viņš ēda zāli kā lopi laukā, debess rasa slacināja viņa miesu, viņam izauga mati tik gari kā ērgļa spalvas, un viņa nagi bija kā putnu nagi

Laikam jau pirmais vēsturiskajos rakstos minētais teriantrops ir Babilonijas valdnieks Nebuhadnosors II (jeb Nebukadnēcars), kuram Dievs sūtīja sodu visai savdabīgu… Bībeles Daniēla grāmatā lasām: “Tūlīt piepildījās šis vārds Nebukadnēcara dzīvē: viņu izstūma no cilvēku sabiedrības, viņš ēda zāli kā lopi laukā, debess rasa slacināja viņa miesu, viņam izauga mati tik gari kā ērgļa spalvas, un viņa nagi bija kā putnu nagi.” (Dan. 4:30)
Cik noprotams no Svētajiem Rakstiem, valdniekam šāds lopisks dzīves veids nemaz nepatika, tāpēc viņš savus grēkus gauži nožēloja, saņēma piedošanu un varēja atkal turpināt dzīvot kā normālam cilvēkam pieklājas.

Mūsdienās ir ne mazums teriantropu, kas atšķirībā no Nebukadnēcara, labprāt iejūtas zvēra ādā un garā, paši pec savas gribas identificējoties ar kādu no dzīvnieku sugu pārstāvjiem (teriotipiem). Ir pat daži indivīdi, kas vienlaikus (vai pārmaiņus) identificējas ar vairākām sugām.
Teriantropa izmainītajam apziņas stāvoklim raksturīga dzīvnieka psihes, instinktu un ideomotorikas (izturēšanās, žestu, mīmikas) pārņemšana.

Ir daži teriantropi, kas uzskata, ka viņi spēj tik ļoti izmainīt savu apziņu, ka viņiem ir pa spēkam veikt “šeipšiftingu“, jeb sava ķermeņa formas maiņu – atbilstoši izraudzītajam dzīvnieku pasaules pārstāvim. Tiesa, dokumentālu apstiprinājumu šādai parādībai nav, kaut atsevišķi pētnieki (piemēram Karloss Kastaņeda) kaut ko līdzīgu ir minējuši savos darbos. Ir novērotas arī senas rituālās dejas, kuru dalībnieki, identificējoties ar savas cilts totēmisko dzīvnieku, noved sevi transā, līdz sāk tik pārliecinoši atdarināt šos dzīvniekus, ka vērotājam no malas varētu rasties pārliecība par reālām pārvērtībām…
Paši teriantropi pieļauj domu, ka leģendas par fizisko transformāciju var būt saistītas ar dziļu garīgās un psihiskās transformācijas pakāpi, tik dziļu, ka rodas pārliecība par fiziskā ķermeņa izmaiņām.

Vairums teriantropu patiesībā ir normāli, cilvēku sabiedrībā dzīvojoši indivīdi ar nelielām “dīvainībām”. Viņi pat ir izveidojuši tādu kā subkultūru ar savām tradīcijām, rituāliem, jā, un arī ar interneta resursiem (web lapām, diskusiju grupām un forumiem). Īpaši aktīvi viņu grupas ir sākušas darboties pēc 2000.gada.

Tomēr ir atsevišķi teriantropijas gadījumi, ko var uzskatīt par īstu apsēstību. Tās vairs nav nevainīgās “teriju” izklaides ar iejušanos dzīvnieka lomā. Apsēstais ir pārliecināts, ka viņā iemājojis dzīvnieks, apgalvo, ka spēj pārvērsties utt. Šie ir reāli klīniskie gadījumi, ko medicīnā sauc par zoantrofiju.

Viens no visinteresantākajiem teriantropijas un zoantrofijas paveidiem ir likantropija, jeb cilvēka identificēšanās ar vilku. Par to parunāsim nākošajā pilnmēness vakarā.