Bīstamie Himalaju ezeri

himalayNeierasti straujā ledus kušana, kas Himalajos tiek novērota nu jau 47 gadus ir novedusi pie septiņu jaunu augstkalnu ezeru izveidošanās. Vēsturiski Himalajos bijuši 8 ezeri, bet pēdējie novērojumi no Zemes mākslīgajiem pavadoņiem ļāvuši saskaitīt jau 15 ūdenskrātuves, kas atrodas augstumā no 4069 līdz 5252 metriem virs jūras līmeņa.
Jauno ezeru parādīšanās cēlonis – anomālā ledus kušana pasaules augstākajā kalnu grēdā.

 

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Tikai 1,5 grādi

ice_melting_2Droši vien daudzi, kas interesējas par globālo sasilšanu un tās iespējamām sekām, atceras versiju par to, ka mums liktenīga varētu būt vidējās globālās temperatūras paaugstināšanās par 5 grādiem. Tomēr ir pētījumi, kas liecina, – lielas problēmas var sākties daudz, daudz ātrāk.

Lūzuma moments Zemes klimatā var iestāties, kad vairumā ziemeļu puslodes reģionu sāksies mūžīgā sasaluma kušana, un tas var  notikt, kad temperatūra, salīdzinot ar XIX gs beigu vidējiem rādītājiem palielināsies par 1,5 grādiem. Par to liecina stalaktītu un stalagmītu pētījumi alās netālu no mūžīgā sasaluma “līnijas” Sibīrijā.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Kas sargā mūsu dzīvības? /Par biotisko regulāciju un dzīvības saglabāšanas perspektīvām. 2.daļa/

Stabila klimata modelis

Klimata stabilitāte ir salīdzināma ar bedrīti apaļajā virsotnē, kurā šurpu turpu svārstās mūsu planētas klimatiskie apstākļi

Turpinām publicēt Krievijas zinātnieku Viktora Gorškova un Anastasijas Makarjovas populārzinātniskos rakstus par biotiskās regulācijas jautājumiem. Iepriekšējā publikācijā mēs nonācām pie secinājuma, ka Zemes klimats un vidējā globālā temperatūra savā būtībā ir nestabili, ar tieksmi ieņemt dzīvībai nelabvēlīgus temperatūru stāvokļus. Dabiski rodas jautājums, – kas ir tas mehānisms, kas tomēr nodrošina klimata stabilitāti un dzīvības saglabāšanu uz mūsu planētas?

Tā ka nav tādu fizikālu mehānismu, tad jāsecina, ka dzīvībai pieņemama vidējā globālā temperatūra tiek uzturēta ar pašas dzīvības, proti, sauszemes un okeāna dabisko ekosistēmu palīdzību. To sauc par biotisko kontroli, jeb klimata biotisko regulāciju, ko veic visa mūsu planētas ekosistēma, saukta arī par biotu.

Izmantojot jau iepriekš piemēroto analoģiju ar bumbiņu kalna virsotnē, – biotiskā kontrole ir radījusi apaļajā virsotnē kaut ko līdzīgu mazai bedrītei, kurā guļ mūsu planēta.

Kā tas notiek?

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Uz “naža asmens” /Par biotisko regulāciju un dzīvības saglabāšanas perspektīvām. 1.daļa /

Šodien climate-unstablesākam publicēt materiālus par klimata biotisko regulāciju.  Materiālu tulkošanai un publicēšanai latviešu valodā atļauja saņemta no pētījumu autoriem, Krievijas zinātniekiem profesora Viktora Gorškova un fizikas – matemātikas zinātņu kandidātes Anastasijas Makarjovas.

Kā pirmo vēlamies piedāvāt V.Gorškova un A.Makarjovas darbu “Par biotisko regulāciju un dzīvības saglabāšanas perspektīvām“. Populārā, viegli saprotamā valodā zinātnieki runā par to, kas ir siltumnīcas efekts un globālā sasilšana, kā arī izvirza dažus revolucionārus apgalvojumus, apgāžot līdzšinējos mītus par daudziem Zemes klimata fizikālajiem aspektiem.

Pirmā daļa: “Auksti vai karsti”. Tēze – globālā temperatūra ir nestabils jēdziens un patiesībā mēs visu laiku balansējam kā uz naža asmens…

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Jau pavisam drīz Arktika var zaudēt polāro ledus cepuri

Arktika strauji zaudē ledus segu, turklāt tik strauji, ka viss polārais apgabals vasaras mēnešos drīz vien vispār būs bez ledus – tādu, ne  visai iepriecinošu prognozi aizvadītajā nedēļā apstiprinājuši zinātnieki. Izrādās, ka samazinās ne tikai ledus redzamā platība, bet arī ledus segas biezums.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

100 gados Krievijā gada vidējā gaisa temperatūra paaugstinājusies par 20 grādiem (Video)

За последние 100 лет среднегодовая температура в России выросла примерно на 20 градусовGlobālās sasilšanas draudi nopietni sāk satraukt Krievijas zinātniekus. Pēc viņu datiem Krievijā gada vidējā gaisa temperatūra pēdējos 100 gados paaugstinājusies aptuveni par 20 grādiem pēc Celsija.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums