Globālās sasilšanas un atdzišanas mīti: Mazais ledus laikmets

“Kas maksā, tas pasūta mūziku!”

Kārtējais zinātnieks, šoreiz no Krievijas, nonācis mēdiju uzmanības lokā. Jau gadiem ilgi  Krievijas Zinātņu akadēmijas Pulkovas observatorijas Kosmisko pētījumu nodaļas vadītājs Habibulla Ismailovičs Abdusamatovs prognozē, ka saistībā ar Saules aktivitātes samazināšanos uz Zemes pamazām sākas globāla atdzišana jeb jauns “mazais ledus laikmets”, aukstākais periods gaidāms laikā no 2050. līdz 2120.gadam.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Antarktikas ledāja mīkla

Antarktikas ledājs  kūst 10 reizes ātrāk kā pirms 600 gadiem. Pie tādiem secinājumiem nonākuši Austrālijas un Lielbritānijas zinātnieki. Zinātnieki veica 364 metrus dziļu urbumu. Iegūtos ledus paraugus analizēja un ar speciālām metodēm noteica ledāja kušanas ātrumu.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2013/03/video.jpg Video

“Krievu ziema” Vācijā

20130330_aukstums_vacijaLatvijā nav nekas jauns sagaidīt Lieldienas ar sniegu, īpaši tādos gados kā šis, kad kristīgās Lieldienas svinam ļoti agri. Taču Vācijai sniegs un sals marta beigās ir visai reta parādība, – pavasara atnākšana kavējas jau veselu mēnesi. Un laikā, kad citkārt jau plaukst lapas un valda patīkams siltums, šopavasar termometra stabiņš naktīs noslīd līdz -10 grādiem, un visu valsti klāj sniega sega. Vācieši, šo parādību puspajokam dēvē par “krievu ziemu”, pamatojoties uz apstākli, ka neierastais aukstums ieplūdis no Sibīrijas.

Jau rakstījām, ka patiesībā ilgstošā aukstuma cēlonis slēpjas nevis Krievijā, bet gan polāro gaisa masu nobīdē (Kāpēc kavējas pavasaris). Zinātnieki izvirzījuši versiju, ka šādas parādības turpmāk kļūs aizvien biežākas, jo arktisko ledāju straujā kušana izjauc atmosfēras plūsmu līdzsvaru un klimatiskās anomālijas nevis ar laiku izkliedējas, bet ir ilgstošākas un noturīgākas, nekā līdz šim. (Kāpēc pie mums ir tādi laika apstākļi)

Kāpēc pie mums ir tādi laika apstākļi

20130328_melting-arctic20iceKarstuma anomālijas vasarā, aukstuma no sniega rekordi ziemā, – nu jau drīz šīs lietas kļūs mums ierastas. Kāpēc tā? Kāds ir iemesls tam, ka pie mums ir tādi laika apstākļi? Vienkāršota atbilde – globālās klimata izmaiņas. Bet, ja precīzāk? Izrādās – mēs esam ļoti cieši saistīti ar ledājiem Arktikā. Par šo tēmu sprieda zinātniskajā konferencē, kas otrdien notika ASV/
“Arktisko ledāju platības samazināšanās ir vistiešākajā veidā saistīta gan ar spēcīgiem sniegputeņiem mērenajos platuma grādos ziemas sezonā, gan ar anomālu karstumu vasarās,” – laikraksts Los Angeles Times citē Viskonsinas universitātes Nelsona Ekoloģisko pētījumu institūta vecāko zinātnisko līdzstrādnieku Stīvenu Vavrusu (Stephen Vavrus).

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Krievija uztraucas par klimata izmaiņām

20130323_leduslaciKrievijas zinātnieki ir nobažījušies par klimata izmaiņām, kas, kā izrādās, visspēcīgāk izpaužas tieši Krievijā un lielākoties saistīta ar izmaiņām Arktikā.

Arktisko apgabalu vidējā gada temperatūra globālās sasilšanas rezultātā līdz gadsimta beigām var palielināties pat par 7 grādiem, kamēr citur pasaulē šis pieaugums šobrīd tiek prognozēts 2,8 grādu robežās,- ar šādu informāciju nākusi klajā Krievijas Federācijas Ārkārtas situāciju ministrija.

Jau agrāk ir izskanējuši oficiāli paziņojumi par to, ka nu jau 100 gadus pēc kārtas Krievijas teritorijā sasilšanas tempi ir bijuši 2 reizes straujāki, nekā vidēji pasaulē. Turklāt tieši pēdējās desmitgades laikā vidējās temperatūras pieauguma temps ir palielinājies vairākas reizes. Tāpat pēdējos gados bīstamo dabas parādību, stihiju, ekstrēmu laika apstākļu un tehnogēno katastrofu skaits pieaug ārkārtīgi strauji. Visi ar to saistītie riski nopietni apdraud pasaulē lielākās valsts tautsaimniecību.

Pazūd arktiskie ezeri

arctic_lakesPēdējo dažu desmitu gadu laikā no Arktikas kartes bez pēdām pazuduši apmēram 125 ezeri. Ūdens vienkārši kaut kur izgaisis, atstājot ezeru vietā ieplakas. Kur palicis ūdens? Kāpēc tas pazudis?

Mūžīgā sasaluma speciālisti zina atbildes uz šiem jautājumiem. Arktiskajos platuma grādos ir liels tādu augšņu īpatsvars, kas pakļautas mūžīgajam sasalumam. Daudzi ezeri ir veidoti no ūdens, kas sakrājies sasalušās augsnes padziļinājumos. Globālā sasilšana ir iedarbinājusi mūžīgā sasaluma zonas pakāpeniskas atkušanas procesu. Tajās vietas, kur ezeru pamatnes nebija pietiekami stingras, mūžīgas sasalums, zinātnieku terminoloģijā ir “degradējies”, un ūdens vienkārši izsūcies cauri augsnei.

Zinātnieki šīs norises tēlaini salīdzina ar vannas korķa izraušanu. Taču sekas ir daudz nopietnākas, nekā vienkārši ūdens aizplūšana. Vispirms jau mūžīgā sasaluma zonas atkušana veicina milzīga daudzuma siltumnīcas gāzu izdalīšanos atmosfērā. Otrkārt, zūdot ierastajai dzīves videi, izzūd arī izveidotās ekosistēmas un to apdzīvotāji, – dzīvnieki, putni un zivis.