Lielais barjerrifs 27 gados zaudējis pusi koraļļu (Foto, Video)

Austrālijas piekrastes tuvumā esošais Lielais Barjerrifs 27 gadu laikā ir zaudējis vairāk nekā pusi koraļļu, teikts otrdien publicētā pētījumā.

Koraļļu bojāeja notikusi vētru, indīgu zivju un klimata izmaiņu dēļ, konstatēts Austrālijas Jūras zinātņu institūta un Vulongongas Universitātes zinātnieku veiktajā pētījumā.

Ja šī tendence turpināsies, pašreizējais Lielā barjerrifa koraļļu daudzums var sarukt par pusi jau līdz 2022.gadam.

48% no pēdējos 27 gados izzudušajiem koraļļiem izzuduši intensīvu tropisko ciklonu dēļ, 42% – indīgu zivju dēļ, kas ēd koraļļu polipus, un 10% – ar globālajām klimata izmaiņām saistītas okeānu sasilšanas dēļ.

Pētījuma autors atzina, ka izzudušie koraļļi varētu atjaunoties 10 līdz 20 gadu laikā.

Lielais barjerrifs ir pasaulē lielākais koraļļu izveidotais rifs un ir iekļauts ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) pasaules mantojuma sarakstā.

TVNETWorldnews.nbcnews.com

Pie Kanādas krastiem manītas tropiskās zivis (Video)

Ziemeļamerikas piekrastē, Kanādas aukstajos ūdeņos, vietējie ūdenslīdēji atrada tropu zivis. Zoologi ir neizpratnē, vai tas ir saistīts ar globālām klimata pārmaiņām, vai arī tās atpeldējušas tur nejauši.

Vesti.ru

Globālais mežu izciršanas monitorings (Karte)

Kalifornijas štata universitāte Monterey Bay sadarbībā ar NASA piedāvā jaunu tīkla instrumentu The Global Forest Disturbance Alert System (GloF-DAS)ar kura palīdzību var sekot līdzi mežu izmaiņām visā pasaulē.

Uz Google kartes bāzes tiek apkopoti satelītu reģistrētie dati no NASA MODIS (The Moderate Resolution Imaging Spectroradiometer) projekta par veģetācijas izmaiņām gada ceturksnī. Ja 5 km² teritorijas zaudē 40% veģetācijas, tas var signalizēt par mežu izzāģēšanu šajā reģionā.

Latvijā mežu izciršana uz citu lielo valstu fona izskatās salīdzinoši maza, ko gan varētu izskaidrot ar to ka šeit tiek veidotas mazas cirsmas, kuras satelīts nespēj fiksēt vai nu arī ar to ka zāģēt vairs nav ko…

Latvijas mežu izzāģēšana 2011 gada septembris – decembris

Latvijas mežu izzāģēšana 2011 gada decembris – 2012 gada marts

 Global Forest Disturbance Alert System

Masveida dzīvnieku bojāeja Peru piekrastē (Video)

Peru varas pārstāvji izmeklē simtiem delfīnu un pelikānu mīklaino nāvi. Kā ziņo ārvalstu mediji, valsts ziemeļu piekrastē pēdējo dienu laikā atrasti ap 1200 beigtu pelikānu. Pagaidām nav izdevies noskaidrot – putni nomiruši ūdenī vai sauszemē.

Sākumā Peru pārsteidza mīklaina delfīnu nāve. Kopš gada sākuma Peru piekrastē atrasti ap 900 beigti delfīni, bet to bojāejas iemesli vēl nav noskaidroti.

Izmeklētāji arīdzan norādījuši, ka krastā atrasti pieci miruši jūras lauvas un viens bruņurupucis. Peru varas pārstāvji pieļauj, ka dzīvnieki miruši no kāda vīrusa, jo arī iepriekš Peru, Meksikā un ASV novēroti vīrusu uzplaiksnījumi, kas bijuši letāli ūdens iemītniekiem.

Apollo, MOXNEWSd0tC0M

Pasaule piemin Černobiļas katastrofas 26. gadadienu (Video)

Šodien pasaule piemin Černobiļas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 26.gadadienu. Lai pieminētu pasaulē lielākajā kodolkatastrofā bojāgājušos, Černobiļas iedzīvotāji pusnaktī noturējuši piemiņas pasākumu.

 

Desmitiem cilvēku mira vēl trīs mēnešus pēc katastrofas, bet nav iespējams aplēst tieši, cik daudzu cilvēku veselību iedragāja starojums, vēsta Euro News.

 Ceturtdien, 26 gadus pēc avārijas, Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atklājis jauna tā dēvētā «sarkofāga» būvniecību. Projekta izmaksas sasniedz 1,2 miljardus eiro (0,84 miljardus latu) un to plānots pabeigt līdz 2015.gadam.

Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors eksplodēja naktī uz 1986.gada 26.aprīli, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni.

Slēgtajā zonā ap AES palielinājās bioloģiskā daudzveidība un 2007. gadā Ukraina to atzina par aizsargājamu teritoriju. Daba šajā teritorijā ir maz pētīta, konstatēts, ka dažām sugām radiācijas ietekmē radušās nelielas mutācijas, taču tiek uzskatīts, ka augiem un dzīvniekiem varētu būt izstrādājušies aizsargmehānismi pret radiāciju.

NRA, euronews, Vikipēdija,  

Latvieši ar kūlas dedzināšanas tradīcijām esot iepazīstinājuši arī Īriju (Video)

Vēstures avotu pētījumi liecina, ka kūlas dedzināšana Latvijā sākusies Padomju laikos. Senajiem latviešiem savs zemes gabals bija svēts. Bet tagad pērnās zāles dedzināšana mūsu valstī kļūst arvien izplatītāka. Turklāt ugunsdzēsēji zina stāstīt, ka ar šo tradīciju latvieši esot iepazīstinājuši arī citas valstis, piemēram, Īriju.

Vidusdaugavas TV