“Pēdējā pāvesta” gaidās. Vai Malahija pravietojums piepildīsies?

Piemineklis Sv.Malahijam. Ardas pilsēta ZiemeļīrijāPastāv uzskats, ka pirms 2000 gadiem Jēzus Kristus par savu vietnieku un savas Baznīcas galvu iecēlis apustuli Pēteri, pirmo Katoļu baznīcas pāvestu. No tā laika līdz mūsu dienām Svēto Krēslu viens pēc otra vadījuši 265 svētie vīri un, šķiet, šī “ķēdīte” turpināsies bezgalīgi. Taču pastāv kāds sens dokuments, kas pareģo drīzu “pēdējā pāvesta” iecelšanu, svētās pilsētas Romas izpostīšanu un Briesmīgās tiesas dienu. Ja ticam šim pareģojumam, tad šie notikumi sāks piepildīties pavisam drīz, jo “priekšpēdējais” pāvests Benedikts XVI ir pārsteidzis pasauli ar paziņojumu par savu atkāpšanos.

Sirmā senatnē, pirms gandrīz tūkstoš gadiem, kad kuršu, letgaļu, zemgaļu un līvu tautas vēl bija brīvas un Rīgas dibinātājs, bīskaps Alberts vēl nemaz nebija piedzimis, 1094.gadā, smaragda salā Īrijā, Armas pilsētā, augstmaņu Morgairu ģimenē pasaulē nāca zēns. Par godu īru svētajam Meidokam, zēnam kristībās deva vārdu Meils Meidoks. Tā pasaulē ieradās vīrs, kam vēlāk bija lemts kļūt par pirmo īru, ko Romas Pāvests oficiāli iecēlis svēto kārtā. Īrija Meilu Meidoku O’Morgairu atcerēsies kā reliģijas reformatoru un brīnumdari. Bet pārējā pasaule – kā svēto Malahiju, kas uzrakstījis pravietojumu par Romas pāvestiem.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png

Viņu atsūtījis pats Dievs…

Kā vēsta leģendas, Jaunais Meils Meidoks jau bērnībā un agrā jaunībā izvēlējies savu ticīgā kalpošanas ceļu. Tā vietā, lai rotaļātos un darītu palaidnības kopā ar saviem vienaudžiem, viņš izvēlējās vientulību, dievnama klusumu un lūgšanas. Divdesmit gadu vecuma Meils kļuva par mūku, vēl pēc pieciem gadiem Armas arhibīskaps Celsijs viņu iesvētīja garīdznieku kārtā. Celsijs, kas starp citu arī vēlāk tika iecelts svēto kārtā, jaunajam cilvēkam uzticējās un, dodoties ilgstošos dienesta braucienos, atstāja viņa pārziņā visas savas lietas. Meils viņa uzticību nepievīla, un arhibīskapa prombūtnes laikā ne tikai veica visus obligātos pienākumus, bet arī īstenoja veiksmīgas reformas baznīcas liturģijā.

O’Morgaira talanti nepalika nepamanīti. 1123.gadā viņa tēvocis uzticēja viņam Bangoras abatijas pārvaldīšanu, bet pēc svētā Armas Celsija nāves, 1132.gadā viņš tika iecelts Armas arhibīskapa amatā. Vēl pēc desmit gadiem viņš Romā tikās ar pāvestu Inocentiju II un kļuva par viņa legātu (likumisko sūtni, pārstāvi). Stāsta, ka pāvests izrādījis savam viesim neparastu cieņu, – visu kardinālu klātbūtnē uzlicis Meila Meidoka galvā savu mitru un sacījis: “Lai ikviens zemojas šī cilvēka priekšā, jo viņu mums atsūtījis pats Dievs!”

Pravietojums

Fragments no 1595.gada grāmatas “Dzīvības koks” (Lignum Vitae), kur pārpublicēts sv.Malahija pravietojums.Senajās hronikās lasāmi nostāsti, ka 1142.gadā, viesojoties pie pāvesta, Meils naktis pavadījis Vatikāna bibliotēkā, kur sveču gaismā strādājis pie kāda noslēpumaina rokraksta. Līdz pat sava mūža galam viņš tā arī nevienam neizpauda sava manuskripta saturu.

Pēc O’Morgaira nāves 1148.gadā rokraksts slepus ticis nodots no viena klostera otram, līdz beidzot tā pēdas pagaisušas uz veseliem četriem gadu simtiem.Un tad, XVI gadsimta beigās to atrada benediktīņu mūks Arnolds de Vijons (Arnold de Wyon) un 1595.gadā pārpublicēja savā grāmatā “Dzīvības koks” (“Lignum Vitae”).

Noslēpums bija atklāts, un tas šokēja visus. Meils Meidoks O’Morgairs, jeb Svētais Malahijs bija redzējis vīzijas un pierakstījis tās dokumentā, kas saucās “Pravietojums par Romas pāvestiem”. Īsās, “šifrētās” latīņu frāzēs pravietojumā bija uzskaitīti pareģojumi par 112 garīdzniekiem, kas nākotnē valdīs pār Vatikānu un visu katolisko pasauli līdz pat “pēdējai tiesai” un cilvēces vēstures “finālam”. Pirmais sarakstā ir pāvests Celestīns II (ievēlēts 1142.gadā), bet pēdējais…

Malahijs vai Nostradamuss

Savulaik tika izvirzīta versija, ka īstais Malahija pravietojuma autors ir gašreģis Nostradamus.Skeptiķi, protams, uzdos pamatotu jautājumu: vai Malahija pravietojums ir autentisks un vai tam var uzticēties? Jā, šādi jautājumi ir izskanējuši arī agrāk.

Zināmas šaubas izraisa tas, ka par pravietojumu neviens neko nav zinājis, pat ne Malahija biogrāfs Bernārs no Klervo. Protams, varam pieņemt, ka pats rokraksta autors vēlējies paturēt savu darbu slepenībā, uzskatot, ka šāds nākotnes pareģojums Svētajam Krēslam var atnest vienīgi nevajadzīgus sarežģījumus, spekulācijas un intrigas. Taču mazliet mulsina cits apstāklis. Līdz pat pareģojuma “atrašanas” brīdim (1590.) visi pāvesti aprakstīti ļoti precīzi, savukārt pēc 1590.gada norādes kļūst aizvien miglainākas un grūtāk iztulkojamas.

Tāpēc daudzi pētnieki uzskata, ka rokraksts ir XVI gadsimta beigu viltojums. Pastāv pat versija, ka īstais pravietojuma autors ir Mišels de Nostrdams (1503.-1566.), ko šodien pazīstam kā Nostradamusu. Gaišreģis, iespējams, izmantojis Malahiju kā aizsegu, lai viņu pašu nesāktu vajāt par Katoliskās baznīcas sabrukuma sludināšanu. Vienīgi īsti nav skaidrs, kāpēc tādā gadījumā rokraksts parādījās atklātībā tikai 30 gadus pēc Nostradamusa nāves.

Kā visai pamatoti norādījis Džons Hogs (John Hogue), grāmatas “Pēdējais Pāvests” (The Last Pope, 1999.) autors, – kaut arī mūsu neinformētības dēļ nav īstas skaidrības par pravietojuma autoru, pats pravietojums paliek spēkā. Patiešām, gan pētnieki, gan Vatikāna pārstāvji atzīst, ka dokumentā vienlaikus ar nesaprotamām norādēm sastopami patiešām precīzi pareģojumi.

Ātrais Lācis” un “Ziedu Zieds”

Pirms nonākam līdz “pēdējā pāvesta” aprakstam, ieskatīsimies mazliet senajā rokrakstā un iepazīsimies ar to.

Dokumenta autors pāvestu aprakstam lietojis simbolus. Dokuments ir lakonisks, nemin ne vārdus, ne gada skaitļus, vienīgi 112 rindiņas ar īsiem, simboliskiem aprakstiem, jeb devīzēm. Katra devīze dažos vārdos apraksta vienu pāvestu, vai drīzāk, kaut ko saistībā ar viņa izcelsmi, ģerboni, viņa valdīšanas laika notikumiem.

 Pāvesta Leona XIII devīze pravietojumā ir “Gaisma debesīs”. Viņa ģerbonī attēlota komēta.Papētīsim tieši tos pravietojumus, kas runā par laika posmu pēc 1595.gada. Jo no šī brīža dokuments bija publiskots, tā teikt, “palaists tautās”, un nekādi labojumi vairs nebija iespējami. Cik precīzi dokumenta autors, lai kas viņš arī nebūtu, ieskatās nākotnē?

231.pāvests (pravietojumā 81.rindiņa) *. Ļoti īss raksturojums: “Lilija un roze”. Par astoņdesmit pirmo pāvestu, skaitot no pravietojuma sākuma 1, ievēlēja Urbānu VIII (1623—1644). Viņš cēlies no Florences, kuras ģerbonī attēlota sarkana lilija. Viņa valdīšanas laikā Anglija (ģerbonī attēlota roze) un Francija (ģerbonī lilija) noslēdza pamieru pēc 30 gadus ilgas un postošas karadarbības.

95.rinda. “Ātrais lācis”. Pāvests Klements XIV (1769—1774). Viņa ģimenes ģerbonī bija attēlots skrejošs lācis.

102.rinda. “Gaisma debesīs”. Pāvests Leons XIII (1878—1903), – viņa ģerbonī attēlota komēta.

104.rinda. “Religio depopulata”, jeb “Reliģija izpostīta”. Benedikts XV (1914—1922). Viņa valdīšanas laikā notika I Pasaules karš, kurā 12 miljoni kristiešu tika nogalināti un 55 miljoni sakropļoti. Plosījās Spānijas gripa, kas paņēma gandrīz 100 miljonus dzīvību, bet Krievijā 1917.gadā notika Oktobra revolūcija, pēc kuras sākās līdz šim nebijušas kristiešu vajāšanas. Strauji izplatījās zinātniski materiālistiskais pasaules uzskats, kurā nebija vietas Dievam.

107.rinda. “Gans un jūrnieks”. Pāvests Jānis XXIII (1958—1963) pirms ievēlēšanas par Katoļu baznīcas “virsganu”, bija Venēcijas – jūras braucēju pilsētas patriarhs.

108.rinda. “Ziedu zieds”. Pāvils VI (1963—1978). Viņa ģerbonī attēlotas trīs lilijas, un lilijai Svētajos Rakstos piedēvēts “visu ziedu ziedu” tituls.

109.rinda. “De medietate lunae”, jeb “No puses mēness”. Pāvests Jānis Pāvils I. Ieņēma savu amatu tikai vienu mēnesi – no 1978.gada 26.augusta līdz 28.septembrim. Runā, ka viņa piedzimšanas naktī pie debesīm esot bijusi redzama puse no mēness…

Un tā, saraksts strauji tuvojas noslēgumam. Palikuši vēl 3 – pēdējie Katoliskās baznīcas galvas…

Atkāpjas “priekšpēdējais sarakstā”

Pāvests Benedikts XVIPravietojuma 110. devīzē lasām latīņu frāzi “De labore solis”, ko var tulkot kā “No Saules darbiem”. Frāzi “Labores Solis” var tulkot arī kā Saules aptumsumu. Interesanti, ka Jāņa Pāvila I pēcteča, pāvesta Jāņa Pāvila II (1978—2005) piedzimšanas un bēru dienās uz Zemes bija vērojami aptumsumi. Arī viņa darbību varētu tēlaini raksturot kā “gaismas”, jeb “saules” darbus. Pāvests bija demokrātijas aizstāvis, ne reizi vien nosodīja vardarbību, viņa laikā Vatikāns beidzot nodibināja diplomātiskas attiecības ar Izraēlu, bet 1995.gada 21.maijā pirmo reizi Katoļu baznīcas vēsturē Jānis Pāvils II Baznīcas vārdā lūdza piedošanu par to ļaunumu, ko katoļi pagātnē nodarījuši citu konfesiju pārstāvjiem.

Ar 2005.gadu Svēto Krēslu ieņēma pāvests, ko Malahija pravietojums ierindojis 111., jeb priekšpēdējā vietā un aprakstījis ar devīzi “Gloria oliuae”, jeb “Olīvas slava”. Patiešām, Ticības doktrīnas kongregācijas (Svētās Inkvizīcijas) ģerbonī attēlots olīvas zars.Benedikts XVI, īstajā vārdā Jozefs Racingers, ir saistīts ar olīvu simboliku. No 1993. līdz 2005.gadam viņš bija Velletri-Seņjī pilsētas kardināls, un pilsētas ģerbonī attēloti trīs olīvkoki. Viņš bijis arī Ticības doktrīnas Kongregācijas (Svētās inkvizīcijas mūsdienu nosaukums) vadītājs. Un Svētās inkvizīcijas ģerbonī attēlots olīvas zars…

Šā gada 11.februārī pāvests Benedikts XVI negaidīti nāca klajā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata. Tas pārsteidza pasauli kā zibens spēriens, jo pēdējo 600 gadu laikā visi pāvesti amata pienākumus pildījuši līdz pat savai nāves stundai. Pāvests pats skaidroja, ka lēmumu pieņēmis veselības stāvokļa dēļ. Vatikāns sniedzis oficiālu informāciju, ka Svētais Krēsls būs vakants no 2013. gada 28. februāra astoņiem vakarā. Jauna pāvesta vēlēšanas gaidāmas martā.

Zibens spēriens Sv.Pētera bazilikā 12.februārī. Zīme, ka pienācis “pēdējā Pētera” laiks?Pagāja tikai pāris stundas Benedikta XVI paziņojuma, 11.februārī, plkst. 18, vienā no Vatikāna vissvētākajiem dievnamiem, Svētā Pētera bazilikā negaisa laikā iespēra zibens. Draudīgais skats nejauši tika nofilmēts un jau tās pašas dienas vakarā bija redzams BBC un Euronews ziņu raidījumos visā pasaulē.

Vai stihijas uzbrukums bija zīme, ka svētā Malahija pravietojums sācis piepildīties un tuvojas pēdējā pāvesta un briesmīgās tiesas laiks?

Pēdējā pāvesta” gaidās

Nu lūk! Malahija pravietojums nenovēršami tuvojas liktenīgajam finālam. Palicis vēl tikai viens, 112. apraksts.

«In persecutione extrema S.R.E. sedebit Petrus Romanus, qui pascet oves in multis tribulationibus: quibus transactis civitas septicollis diruetur, et Iudex tremendus iudicabit populum suum. Finis.»

“Pēdējo vajāšanu laikā Svētajā Romas Tronī sēdēs Pēteris Romietis, kas ganīs savas avis cauri daudzām ciešanām; un kad tas būs beidzies, septiņu pakalnu pilsēta tiks iznīcināta, un briesmīgais Tiesnesis tiesās savu tautu. Beigas.”

Kas būs šis noslēpumainais Pēteris Romietis? Vai viņa vārds patiešām būs Pēteris vai Pīters? (Starp iespējamiem pretendentiem tiek nosaukts Pīters Turksons no Ganas Āfrikā). Bet varbūt Pēteris ir kārtējā simbolika – ar Pēteri sākās pāvestu, Kristus vietnieku virkne, un ar “Pēteri” arī tā noslēgsies. Te jāatceras, ka arī apustuļa vārds Pēteris bija tikai iesaukas “Kēfa”, jeb “klints” grieķisks tulkojums, bet viņa īstais vārds bija Šimons. Vai vārds “Romietis” nozīmē to, ka jaunais pāvests būs no Itālijas, varbūt pat no Romas (Vatikāna)? Jā, ir nosaukti iespējamie Itāliju pārstāvošie pretendenti – Anželo Banjasko, Milānas arhibīskaps Anželo Skola, Vatikāna sekretārs Tarsizio Bertone. Taču jebkurā brīdī var parādīties vēl kāds kandidāts. Parādīties un uzvarēt.

Kas notiks pēc tam? Kā piepildīsies Meila Meidoka O’Morgaira vīzijās pieredzētās vajāšanas, briesmīgā Tiesneša tiesa, septiņu pakalnu pilsētas (Romas?) sagraušana un baigais vārds “Finis”? Vai tie ir tikai pagaidām neizprotami simboli, jeb tomēr norāda uz kādiem visu cilvēci gaidāmiem smagiem satricinājumiem un pārbaudījumiem? To drīz vien redzēsim.

_______________________________________

( * Kopējais pāvestu skaits, sākot no Kristus mācekļa, apustuļa Pētera ir lielāks, nekā pravietojumā; tas tāpēc, ka Malahija pravietojums sākas ar pāvestu Celestīnu II (1143—1144), kurš ieņem 1.vietu sarakstā, bet patiesībā ir 167. pēc Pētera. Pāvestu valdīšanas gadiem ir viegli izsekot, jo baznīctēvi visu pedantiski dokumentēja jau no pašiem kristietības pirmsākumiem. )

(c) Guntis Zariņš 2013. Šo rakstu aizsargā autortiesības. Bez autora rakstiskas atļaujas kopēšana un pārpublicēšana aizliegta. Vienīgi autoram ir tiesības publicēt šo rakstu citos LR reģistrētajos drukātajos un elektroniskajos medijos. Citējot rakstu, jānorāda atsauce uz autoru un portālu http://www.citadapasaule.com.
Advertisements

17 Responses to “Pēdējā pāvesta” gaidās. Vai Malahija pravietojums piepildīsies?

  1. Gribētu uzreiz pats arī mazliet pakomentēt šo rakstu. Tas nav pārpublicējums, bet pētījums par reāli eksistējošo dokumentu, apkopojot šobrīd pieejamo informāciju. Pareģojumi patiešām pastāv, un tajos vērojamas sakritības patiešām ir interesantas. Neesmu māņticīgs, bet gaišredzībai un pravietojumiem ticu, jo pat zinātnieki pieļauj, ka eksistē tāds kā informatīvais lauks, kur pagaidām neizskaidrojamā veidā ir informācija arī par vēl nākotnē gaidāmiem notikumiem. Cilvēka prāts zināmos apstākļos ir spējīgs šim laukam pieslēgties un kaut ko no tā iegūt, – kaut kādas vīzijas, simboliskas ainas, ko nu cilvēks mēģina izskaidrot, kā nu prazdams (piem., Jāņa Atklāsmes grāmatas autors redzētos simbolus mēģinājis kaut kā pasniegt caur tā laika pasaules izpratnes + jūdaisma prizmu). Arī man pašam bijuši simboliski sapņi, kas piepildījušies…
    Jaunākie zinātnes pētījumi apliecina, ka pasaulē viss ir enerģētiski saistīts. Ja ir kāds skeptiķis, tam vajadzētu palasīt populārzinātnisko grāmatu “Ģeniālie gēni”. Tāpēc es nemaz nebrīnos, ka, piemēram, tas pats zibens spēriens Sv.Pētera bazilikas tornī ir kaut kā saistīts ar tām notikumu kombinācijām, kuras mēs vēl neredzam, bet kuras enerģētiski jau veidojas.

  2. Anonīms says:

    Ļoti interesants raksts! Mēs dzīvojam tik piesātinātā laikā – visu laiku kut kas dramatiski beidzas.Varētu arī kaut kas skaists beidzot sākties!

  3. MS says:

    Paldies autoram ! Ļoti interesants raksts un pati teorija ! Tas varētu būt jaunākais pasaules gala trends pēc 21.12.12, ļoti sekošu līdzi kā tas izvērtīsies, vai tas gūs tādu pašu atsaucību cilvēku vidū kā iepriekšminētais datums.

  4. Luīze says:

    Jā,fantastisks raksts! Cilvēkiem patiks! Gunti,vajag iztulkot angļu valodā un pārdot plašajai pasaulei,izveidot video versiju ,kamēr vēl nav piepildījušās MM O’Morgaira briesmīgās vīzijas,tad jau būs ”Finis” un visiem viss būs vienalga. Bet līdz tam vēl var zaļā zālē paspriņģot!

    • Jā, dokumentālā filma varētu sanākt laba

      • Luīze says:

        Nu tad uz priekšu,uz jaunām uzvarām! Vai arī gaidīsi līdz martā ievēlēs pēdējo Pēteri Romieti, /saderam uz šampanieti ,ka būs Pēteris vai nu vārdā vai simbolā/ ,tad jau visas ganāmās avis dabūs infarktu,uzzinot,ka viņus ganīs cauri baisām ciešanām un beigās tik un tā būs ”Finis”….

      • Paldies par atbalstu 🙂
        Patiesībā jau beigās visiem tā kā tā būs “finis” 🙂

  5. Luīze says:

    Katram savs “Finis” 🙂
    Bet nomirt no sirsnīgiem smiekliem draugu lokā ir daudz paīkamāk nekā zināt ,ka tūlīt,tūlīt ”septiņu pakalnu pilsēta tiks iznīcināta un briesmīgais Tiesnesis tiesās savu tautu”

  6. Es says:

    Varbūt, ka tā “beigas” ir saistītas tieši ar kristietības “valdīšanu” uz zemes? Kādēļ “visu cilvēci gaidāmiem smagiem satricinājumiem un pārbaudījumiem”? Kādēļ uzreiz tik apokaliptiski? Pastāv tacu viedoklis par to, ka kristietība nav tik “tīra un svēta” kā pati par sevi liek domāt. Tad nu varbūt pienāks beigas baznīcu dogmām?

    • It kā pamatoti jautājumi. Taču mēs zinām, ka kristietību kā savu reliģiju atzinuši 1,5 – 2 miljardi Zemes iedzīvotāju. Piekritīsi, ka tik globāla līmeņa pasaules uzskata (un arī egregora) gaidāmā sabrukšana ir pietiekami nopietns “pasākums”, lai par to raizētos. Gaidāmais satricinājums, protams, ja pravietojums piepildīsies, patiešām varētu būt globāls, ņemot vērā tikko nosauktos skaitļus, tātad – arī visu cilvēci skarošs. Tas nav apokaliptiski, bet pietiekami nopietni gan.

      • Es says:

        Zināma taisnība, ņemot vērā skaitļus, tai visā ir. Noteikti būsi pamanījis, ka ļoti daudz cilvēku pamazām tomēr kaut kā organiski attālinās no kristietības, meklējot pavisam citus izskaidrojumus pasaules kārtībai. Jācer, ka tā pāriešana “jaunā kvalitātē” būs iespējami miermīlīga un nebūs cilvēcei jāuztraucas par savas ticības “pareizumu”.

      • Pāriešana jaunā kvalitātē varētu būt miermīlīga, ja notiktu pakāpeniski, vairāku paaudžu laikā. Strauja pāreja, kā izriet no pravietojuma, nekad nevar būt mierīga.

  7. Es says:

    Tas tiesa.Tomēr – vai kaut kur ir minēts, cik ilgs būs pēdējā Pāvesta “valdīšanas” laiks? Iespējams, ka viņš būs ļoti progresīvs un 30 gadu laikā “savas avis” uzvedīs uz “pareizā ceļa”. 🙂

    • To drīz redzēsim 🙂

      • Anonīms says:

        Nupat atcereejos savu sarunu ar vecteevu, kad man bija gadi 12. (tas bija 80to gadu saakumaa) Vinsh toreiz teica, ka driiz valdiis peedeejais sarkanais cars ar zvaigzni pieree. To ka tas ir Gorbachovs es sapratu tikai nesen un tad atcereejos sho sarunu. Bet otrais ko pateica vecteevs bija, ka arii driiz buus peedeejais Romas paavests. Melns kaa moris. Nu skatiisimies, ko tur ieveelees. Kur vinsh smeelies shiis zinaashanas nezinu – vinsh teica kaads paziistams maaciitaajs peec biibeles pateicis – esot jaaprotot tikai salasiit

  8. warmcover says:

    Rakstā ir viena būtiska kļūda:
    “Jau nākamajā dienā pēc Benedikta XVI paziņojuma, 12.februārī, plkst. 18, vienā no Vatikāna vissvētākajiem dievnamiem, Svētā Pētera bazilikā negaisa laikā iespēra zibens.”

    Zibens spērieni Vatikānā bija TĀS PAŠAS dienas vakarā (11.februārī) – tikai dažas stundas pēc pāvesta atkāpsanās!

    Pārējais kopumā uzrakstīts OK. Par pāvestu pravietojumiem zinu jau diezgan ilgu laiku.

    • Hm, jā, paldies. No tā videosižeta, ko skatījos, nepareizi sapratu par datumiem.