Februāra otrā dekāde – trešā aukstākā novērojumu vēsturē. Rīgas jūras līcī ledū iesalusi lielākā daļa kuģu

Februāra otrā dekāde Latvijā bijusi trešā aukstākā kopš meteoroloģisko novērojumu sākšanas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Periodā no 11. līdz 20.februārim vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -14,6 grādi, kas ir 9,7 grādus zemāk par normu. Februāra otrā dekāde vēl aukstāka Latvijā bijusi 1954. un 1964.gadā, kad tās vidējā gaisa temperatūra bija -15 grādu.

Dekādes sākumā temperatūra strauji pazeminājās no 0,4 grādiem zem normas 11.februārī līdz deviņiem grādiem zem normas 13.februārī, bet no 14.februāra līdz pat dekādes beigām temperatūra Latvijā bija 10-13 grādu zem normas. Zemākā reģistrētā temperatūra – -31 grāds. Jau vēstīts, ka pagājušās nedēļas vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija aptuveni -16 grādu, kas ir 11 grādu zemāk par normu.

Saskaņā ar uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” datiem zemākā gaisa temperatūra reģistrēta otrdienas, 15.februāra, rītā Lielvārdes novada Kaibalā, kur termometra stabiņš apstājās pie -31 grāda, kā arī piektdienas rītā Kārsavā, kur tika reģistrēti -30,4 grādi. Savukārt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra – -30,1 grāds – fiksēta 15.februāra rītā Zosēnos, Vidzemes augstienē. Aptuveni -30 grādu torīt bija arī Daugavpils un Jelgavas meteoroloģiskajā stacijā.

Sniega segas vidējais biezums februāra otrajā dekādē bija no 2-3 centimetriem (cm) Baltijas jūras piekrastē līdz 46 cm Dagdā, 48 cm Alūksnē un 50 cm Siguldā. Kopumā Latvijā sniega segas biezums bija 1,7 reizes lielāks par normu. Kopš 14.februāra nokrišņi Latvijā nav konstatēti.

Pēdējo dienu laikā situācija Rīgas jūras līcī kļuvusi kritiska – ledū iesalusi lielākā daļa kuģu, kas faktiski paralizējis Rīgas brīvostas darbu, informēja Rīgas domes pārstāve Liene Pētersone. Apsekot situāciju jūras līcī, šodien ar helikopteru paredzējuši doties Rīgas brīvostas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC) kopā ar brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Silenieku (ZZS).

Kā ziņots, ņemot vērā ilgstošo salu, ir ievērojami apgrūtināta kuģošana Rīgas jūras līcī. Jau pagājušajā nedēļā kuģu kustība Rīgas brīvostā un Baltijas jūrā kopumā bija apgrūtināta, jo ledus, pieturoties zemām temperatūrām, ir “ļoti stingrs”, informēja Rīgas Brīvostas kapteiņdienestā. Situācija ir sarežģīta, jo ledus apgrūtina arī kuģu ievešanu un izvešanu no ostas.

Ar problēmām saskaroties gandrīz visas Baltijas jūras ostas, tostarp Sanktpēterburga, kurai ir liels skaits ledlaužu. Rīgas brīvostas vienīgais ledlauzis “Varma” esot pilnībā noslogots, un faktiski pietrūkstot ledlaužu jaudas. Kuģu ievešana ostā patlaban notiekot lēnāk, aizkavējoties arī darbs pie piestātnēm.

Ar apgrūtinātu kuģošanu esot jārēķinās visu šo nedēļu, ja vien strauji nemainīsies vējš, kas izkustinātu ledus gabalus. Ledus biezums Lielupē sasniedz 40, Daugavā – 46 centimetrus Saglabājoties aukstam laikam, turpina pieaugt ledus biezums Latvijas ūdenstilpēs, vietām tas pārsniedz 40 centimetru (cm), liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra svētdien veiktie mērījumi.

Lielupē pie Mežotnes ledus biezums ir 37 cm, pie Staļģenes – 35 cm, pie Jelgavas – 39 cm, bet pie Kalnciema ledus kārta kļuvusi 40 cm bieza. Daugavā biezākais ledus – 46 cm – konstatēts pie Vaikuļāniem Daugavpils novadā, bet Pļaviņu ūdenskrātuvē ledus ir aptuveni 40 cm biezs. Daugavā Baltkrievijas teritorijā ledus biezums ir 45-46 cm, pie robežas ar Krieviju – pat 56 cm. Gaujas lejtecē pie Carnikavas ledus kļuvis 41 cm biezs, savukārt Aiviekstē ledus biezums ir 30-31 cm. Ledus Latvijas upēs ir aptuveni tikpat biezs kā pirms gada, un sinoptiķi pieļauj, ka šopavasar var atkārtoties pērnā gada plūdi.

Savukārt Rīgas jūras līcī ledus ir vidēji 10-15 cm, vietām 25-35 cm biezs, liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta apkopotie dati. 5-15 cm biezi ledus gabali ir arī atklātā jūrā Kurzemes piekrastē, bet austrumu vējš tos dzen prom no krasta.

Ziņu avots: TVNET

Komentēšana ir slēgta.