Atmosfēras fenomeni Latvijā – 1 daļa: Sudrabainie mākoņi kļūst spožāki (Video, Foto, Grafika)

Lai arī ziema negrasās atkāpties un šķiet, ka līdz pavasarim ir kā līdz trejdeviņām zemēm, ar pilnu pārliecību varam teikt, ka vasara pienāks. Un līdz ar to, visticamāk, ieradīsies arī neparastais fenomens, kas vērojams debesīs.

Kad noriet Saule, un debesis kļūst tumšas, jums var paveikties ieraudzīt plānus, viļņainus mākoņus, kas burtiski mirdz. Tie ir sudrabainie jeb polārie mezosfēras mākoņi (Noctilucent cloud), kas veidojas augstu atmosfērā (80-85 kilometri). Tieši tādēļ Saule tos apspīd pat tad, kad tā atrodas aiz horizonta.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šis fenomens nav ieraugāms katru vakaru, ņemot vērā, ka mēdz būt arī apmākušās dienas. Metjū DeLends, kurš šos mākoņus pēta jau 11 gadus, nav redzējis tos pārāk bieži. Ja jums nav izdevies noķert sudrabainos mākoņus, neskumstiet, jaunākie pētījumi liecina, ka iespējas pamanīt šo neparasto skatu pieaug. DeLends ir atmosfēras zinātnieks no NASA Godārda kosmisko lidojumu centra. Viņš saviem pētījumiem izmanto īpašus instrumentus, kuri ir lidojuši ar dažādiem pavadoņiem jau kopš 1978. gada.

Zinātnieka izveidotajā grafikā redzams, kā sudrabaino mākoņu spožums ir mainījies ziemeļu puslodē. Pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ spožums un mākoņu daudzums mainās atkarībā no Saules aktivitātes cikla. Kad Saule ir visaktīvākā, veidojas mazāk mākoņu. Kopējās tendences liecina, ka mākoņu spožums pieaug. DeLends uzskata, ka šīs izmaiņas varētu būt saistītas ar atmosfēras izmaiņām, kādas novērojamas siltumnīcas gāzu iedarbības rezultātā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Sudrabainie mākoņi Latvijā 2010 gada vasarā

Polārie mezosfēras mākoņi ir ļoti jutīgi pret atmosfērā esošo ūdens tvaika koncentrāciju un temperatūras svārstībām. Sudrabainie mākoņi veidojas tikai tad, kad temperatūra noslīd zem -130oC, kad ūdens tvaiks sasalst un veido augstus mākoņus. Visbiežāk šis fenomens novērojams platuma grādos, kas atrodas augstāk par 50 platuma grādu, kā arī vasarā, kad mezosfēra ir visaukstākā.

Sudrabainie mākoņi virs Rīgas, fotografēts Zolitūdē 2010 gada jūnijā-jūlijā

Temperatūras un mitruma piesātinājuma izmaiņas izraisa mākoņu spožuma palielināšanos. Lielākā aukstumā sasalst vairāk ūdens tvaiku, bet ūdens tvaiku daudzuma pieaugums nozīmē to, ka veidosies blīvāki mākoņi un lielākas ledus daļiņas, kas labāk atstaro gaismu.

DeLenda pētījumi liecina, ka mezosfēra kļūst mitrāka un vēsāka. Siltumnīcas gāzu pieaugums varētu izraisīt novērotās izmaiņas. Oglekļa dioksīds, kas atrodas mezosfērā, atstaro siltumu atpakaļ kosmosā, izraisot atdzišanu. Savukārt lielāka metāna koncentrācija paaugstina ūdens tvaiku koncentrāciju, jo lielā augstumā Saules starojums metānu sadala un izveidojas ūdens molekulas.

DeLends turpinās pētījumus, lai noskaidrotu, kurš no mehānismiem izraisa mākoņu spožuma izmaiņas. Iespējams, ka vainīgs ir gan aukstums, gan ūdens koncentrācijas palielināšanās.

Mēs, savukārt, aicinām jūs turpināt vērot debesis un fotografēt ieraudzīto.

Ziņu un vizuālās informācijas avoti: StarSpace, NASA Explorer, Shauttra, Interesantu laikapstākļu un meteoparādību foto

Komentēšana ir slēgta.