Izmantojot Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) un Kanādas-Francijas-Havaju salu teleskopus, ir izdevies identificēt objektu, kas varētu būt Visumā vientuļi klīstoša planēta, kura ir pametusi savu zvaigzni.
Tas taču ir tikpat tuvu, cik Saulei vistuvākā zvaigžņu sistēma!? Pareizi. Jaunatklātā planēta, kuras masa tikai nedaudz pārsniedz Zemes masu, riņķo Saulei vistuvākajā zvaigžņu sistēmā – Alpha Centauri. Mūs šķir tikai 4 gaismas gadi.
Alpha Centauri ir viena no spožākajām zvaigznēm dienvidu puslodes debesīs. Attālums līdz tai ir tikai 4,3 gaismas gadi. Patiesībā tā ir trīs zvaigžņu sistēma, kuru veido divas Saulei līdzīgas zvaigznes, kas riņķo tuvu viena otrai – Alpha Centauri A un B. Sistēmā atrodas vēl trešā zvaigzne, kas riņķo tālāk no A un B. Tā ir Alpha Centauri C jeb Proksima, kas ir blāvāka un aukstāka nekā abas pārējas.
Jau kopš 19. gadsimta tiek izteikti visdažādākie minējumi par planētām, kas atrodas šajā sistēmā. Tomēr meklējumi ar panākumiem nevainagojās. Līdz šim.
“Mūsu novērojumi ar HARPS instrumentu ilga vairāk nekā četrus gadus un atklāja niecīgu, bet īstu signālu, kas liecināja par ap Alpha Centauri B riņķojošu planētu, kur viens gads ilgst 3,2 Zemes dienas,” pastāstīja pētījuma vadītājs Ksavjērs Dumuskvē no Ženēvas observatorijas. “Tas ir neparasts atklājums, kurš prasīja maksimālo iespējamo atdevi no pieejamās metodes.“
Planētu “nodeva” nelielās Alpha Centauri B svārstības, kuras radīja planētas gravitācija. Efekts ir ārkārtīgi niecīgs. Planētas ietekmē zvaigzne svārstījās turp un atpakaļ ar ātrumu 51 cm/h. Tā ir līdz šim augstākā precizitāte, kādu izdevies iegūt ar radiālā ātruma metodi.
Alpha Centauri B ir tikai nedaudz mazāka un blāvāka nekā Saule. Planēta, kuras masa ir nedaudz lielāka nekā Zemes masa, riņķo ap zvaigzni tikai 6 miljonu kilometru attālumā, kas ir daudz mazāks attālums nekā tas, kādā ap Sauli riņķo Merkurs. Alpha Centauri A atrodas simtiem reižu tālāk no B komponentes nekā planēta, bet, skatoties no planētas, A komponents būtu ļoti spožs objekts debesīs.
Šī pati komanda 1995. gadā atklāja pirmo citplanētu, kas riņķoja ap Saulei līdzīgu zvaigzni. Kopš tā laika zinātnieki visā pasaulē ir atraduši un apstiprinājuši vairāk nekā 800 planētu eksistenci ap citām zvaigznēm, bet lielākā daļa no tām ir daudz lielākas nekā Zeme un atgādina Saules sistēmas milzi Jupiteru.
Nākamais izaicinājums bija atrast Zemes masas planētu ap Saulei līdzīgu zvaigzni dzīvībai labvēlīgajā zonā. Pirmais solis ir sperts.
“Šī ir pirmā planēta ar Zemei līdzīgu masu, kura ir atklāta ap Saulei līdzīgu zvaigzni. Tā riņķo ļoti tuvu zvaigznei un uz planētas ir pārāk karsti, lai tur varētu pastāvēt mums zināmās dzīvības formas,” piebilda pētījuma līdzautors Stefans Udrijs. “Bet tikpat iespējams, ka tā ir viena no vairākām planētām šajā sistēmā. Citi HARPS pētījumi, kā arī Keplera teleskopa dati norāda, ka lielākā daļa zemas masas planētas ir atrodamas šādās sistēmās.”
“Rezultāti ir iespaidīgs solis pretim Zemes dvīnes atklāšanai nelielā attālumā no Saules sistēmas. Mēs dzīvojam aizraujošā laikmetā!” secināja Ksavjērs Dumuskvē.
2016. gada nogalē vai 2017. gada sākumā uz ESO Ļoti lielā teleskopa (VLT) tiks uzstādīts jaunas paaudzes spektrogrāfs (ESPRESSO), kurš spēs reģistrēt radiālo ātrumu ar precizitāti 0,35 km/h vai vēl mazāk. Zemes izraisītais Saules radiālais ātrums ir 0,32 km/h. Zinātnieki cer, ka šī iekārta būtiski palielinās izredzes atklāt Zemes masas planētas dzīvībai labvēlīgajā zonā ap Saulei līdzīgām.
Atklāta kāda līdz šim nezināma planēta, kas riņķo ap četrām saulēm, paziņojuši astronomi.
Zinātnieki apgalvo, ka šī ir pirmā šāda veida planēta, kas nonākusi to redzeslokā.
To atklāt palīdzējuši mājas lapas Planet Hunters lietotāji, bet informāciju apstiprinājuši Lielbritānijas un ASV institūti. Planēta, kas nosaukta par godu minētajai interneta vietnei – PH1 -, atrodas nepilnu 5 000 gaismas gadu attālumā no Zemes.
Tā tiek uzskatīta par «gāzes gigantu» kas ir tikai nedaudz lielāks par Neptūnu, bet vairāk nekā sešas reizes lielāks par Zemi. «Četru zvaigžņu ietekme rada ļoti sarežģītu vidi, taču planēta stabili turas savā orbītā,» tā Kriss Lintots (Chris Lintott), Oksfordas universitātes profesors.
Līdz šim zināmi gadījumi, kad planētas riņķo ap binārām zvaigznēm (divas zvaigznes, kas riņķo apkārt vienam gravitācijas centram). Taču šī ir pirmā reize, kad konstatēts, ka ap kādu no tām atrodas vēl viens zvaigžņu pāris.
Jāatzīmē, ka mājas lapas Planethunters.org mērķis ir ar brīvprātīgu lietotāju palīdzību atklāt jaunas planētas.
Sašutušie bloga lasītāji jau sākuši bombardēt ar vēstulēm – kur palikuši jaunumi? Un ja nav jaunumu, tad jāklapē blogs ciet!!!! 😯
Nu noslinkoju, nu nesanāca un vel tās magnētiskās vētras… 🙄 Nu tad vismaz mēģināšu mazu nedēļas apskatu uztaisīt. Sākšu ar to svaigāko… ja procesā aizmigšu, papildināšu varbūt rīt. 😉
Magnētiskās vētras – ŠOBRĪD un ATKAL, nu tādas mērenas, bet toties ilgstošas un šonedēļ jau trešo reizi! Nez no kurienes viņas rodas? Saules aktivitāte ir minimāla un vispār daži zinātnieki domā ka esam jau pāri šī Saules aktivitātes 24.cikla maksimumam.
Smukas ziemeļblāzmu bildītes būs zemāk. 😉
Tornado – šobrīd turpina plosīties ASV centrālos štatos. Izskatās ka tur iesākusies tornado rudens sesija.
Lai arī šis gads ASV skaitās viens no ēkstrēmākajiem laika apstākļu ziņā, tornado tur nav pie vainas. Šajā gadā to aktivitāte samazinājusies gandrīz līdz minimumam.
Ieskatam viens trako tornado “ķērāju” 12.oktobra video no Teksasas štata.
Kamčatkā atmodies “nepareizs” geizers kuru agrāk sauca par Katlu, bet tagad par “Sanitāro mezglu”, jo viņš karto ūdeni un tvaikus nevis izpūš gaisā, bet gan iesūc pazemē.
Sašutušajiem bloga lasītājiem – Vai jums tur plūdi?
Ķenguri sniegā – Austrālijā uzsnidzis sniegs.
Arktika un tās potenciālās ekoloģiskās problēmas – uzskatāmi informatīvs video par Arktikas kustošo nākotni. Un lai vel kāds pasaka, ka es pats izdomāju ka Arktikas ledus var izkust jau 2015 vai 2016 gadā. 😕
Astronomiskās ziņas:
«Curiosity» pārsteidz jauns neparasts atradums uz Marsa – lasīt TVNET
Astronomi ap kādu zvaigzni atklājuši unikālu spirālveida struktūru – lasīt NRA
Zinātnieki atklājuši planētu, kuras virsmu klāj dimanti, ziņo ārvalstu prese – manuprāt Déjà vu, bet var palasīt Apollo
NASA fiksē mirstošu zvaigzni – skatīt video Delfi.lv
Interesantu rakstu par cilvēku akselerāciju var palasīt saitā – NeoGeo
Pats arī esmu tipisks jaunās paaudzes”akselerāts” – garākais un fiziski attīstītākais starp visu radu paaudzēm. Bet kam gan tagad tādus vajag? 🙂
Izvirdis viens no Indonēzijas aktīvākajiem vulkāniem – palasīt TVNET
Pakistānā plūdi pabojājuši dzīvi gandrīz 5 miljoniem iedzīvotāju – palasīties pie bijušajiem kolēģiem saitā Vseneprostotak.ru
Pirmdienas sārtās ziemeļblāzma – pašu bāleliņu fotogrāfijas no Cēsu un Valmieras puses.
Iepriekšējā naktī 14.09.12 Zemei patraucās garām asteroīds 2012 QG42, pēc kosmiskiem mērogiem salīdzinoši tuvā attālumā – 7,4 DL (1 DL =1 attālums līdz mēnesim). Asteroīds tika atklāts tikai mēnesi atpakaļ un tā diametrs ir 310 metri, salīdzinājumā asteroīda Apofisa diametrs ir 320 metri.
Bet 10.septembrī pagaidām vel nezināms objekts ietriecies Jupiterā. Iespējams ka tas ir asteroīda Apofisa mazākais brālītis, ar aptuvenu diametru 160 metri. 🙂
Jupitera masa ir 318 reizes lielāka par Zemes masu, pēc diametra tas ir 11 reizes lielāks un tilpums ir aptuveni 1300 reizes lielāks nekā Zemei, kas to padara par lielāko planētu saules sistēmā.
Vaļasprieka astronomi no ASV ziņo par spožu uzliesmojumu Jupitera atmosfēras augšējos slāņos, kas varētu liecināt par sadursmi ar kādu asteroīdu vai komētu. Pirmais šo notikumu pamanīja un par to paziņoja Dens Petersons no Viskonsīnas štata, kurš tobrīd pētīja strīpaino milzu planētu savā 300 milimetru LX200 teleskopā.
10.09.2012 13:35:30 pēc Latvijas laika “es pamanīju spožu, divas sekundes garu uzliesmojumu Jupitera austrumu daļā. Tā diametrs varētu būt aptuveni 160 kilometri,” rakstīja Petersons. “Jāgaida, iespējams, ka tuvāko pāris dienu laikā attīstīsies tumšs plankums. Es domāju, ka tā varēja būt kāda maza, agrāk nezināma komēta, kura tagad jau ir iegājusi vēsturē, cerams, ka tā savu vārdu būs ierakstījusi Jupitera mākoņos.”
Arī Džordžs Hals no Teksasas tonakt fotografēja Jupiteru. No viņa safotografētajiem kadriem izveidota animācija.
Visticamāk, ka sadursmes vaininieks ir neliels asteroīds vai komēta, līdzīgi kā 2010. gada jūnijā un augustā. Slavenākā sadursme noteikti ir 1994. gadā novērotā Šūmeikera-Levija 9 komētas tikšanās ar milzu planētu, kurā tika atstāta virkne “rētu”.
1994. gada 16. jūlijā Jupiters deva izšķirošo norādi par dinozauru galu. Zemes teleskopi pavērsās pret lielāko Saules sistēmas planētu, fotografēja notikumus no kosmosa. Šūmeikera-Levi komēta 9 (tās atklājēji bija Jūdžins un Kerolaina Šūmeikeri un kanādietis Deivids Levijs), lidojot ar ātrumu vairāk nekā 160 000 km/st, tik ļoti pietuvojās Jupiteram, ka planētas gravitācija sarāva to gabalos, radot 21 atlūzu, katru vidusmēra asteroīda lielumā, ap kilometru diametrā. Septiņas dienas atlūzas krita uz Jupitera ik pa astoņām stundām.
Sīkāku atlūzu mākoņi tika uzsviesti 3000 km augstumā virs planētas. Pēc nedēļas Habla kosmiskā teleskopa fotoattēli rādīja skrambu Jupitera ārējā apvalkā, kas bija tik liela, ka tajā ietilptu visa Zeme. Ja tikai viena no šādām daļām būtu ķērusi Zemi, putekļi, kas rastos eksplozijas rezultātā, pārklātu visu planētu un radītu globālu katastrofu.
Bet atgriezīsimies pie asteroīda Apofisa, kura viesošanos Zemes tuvumā gaidāma 2029.gada 13.aprīlī 4:36.
Asteroīds Apofiss sver 55 miljonus tonnu un ir 320 metru diametrā, kā arī sevī slēpj 65 tūkstošu atombumbu lielu enerģiju. Ārvalstu zinātnieki lēš, ka Zemē tas ietriekšoties ar ātrumu 45 tūkstoši km/h. Bet ja arī asteroīds kaut kādu mistisku iemeslu dēļ nokristu uz Zemes, pēc zinātnieku aprēķinātās trajektorijas, Latviju tas neskartu un radītu lokālu katastrofu. Un pastāv arī daudzas iespējas mainīt asteroīda trajektoriju lai tas uz Zemes nenokristu.
2029.gadā PASAULES GALS NEBŪS! Un 2036 arī nebūs! 🙂