Nedēļas kosmisko notikumu apskats – “Savu asteroīdu neredzēsi!” (Video)

Par spīti tam ka astronomi apgalvo ka visi lielie un potenciāli bīstamie asteroīdi ir jau atklāti un uzskaitīti, 14.jūnijā tuvu Zemei (pēc kosmiskiem mērogiem :)) palidoja puskilometru liels asteroīds, kuru atklāja Austrāliešu astronomi tikai dažas dienas iepriekš.  Asteroīds 2012 LZ1 palidoja garām Zemei 7,5 miljonu kilometru attālumā, kas 14 reizes pārsniedz attālumu līdz Mēnesim.

Divi ilgstoši M klases uzliesmojumi uz Saules, kurus šīs nedēļas trešdienā un ceturtdienā radīja milzīga Saules plankumu grupa AR1504, šodien uz Zemes izraisīja  magnētisko vētru.

Magnētiskā vētra sasniedza  G2 līmeni, kas atbilst vidēji spēcīgai magnētiskai vētrai.

Tuvojas vēsturiskais brīdis, kad cilvēces pirmais sūtnis būs sasniedzis Saules sistēmas malu un izlidos starpzvaigžņu telpā. Jaunākie dati no NASA zondes Voyager 1, kurš no Zemes tika palaists 1977.gadā liecina, ka vērtīgais kosmiskais aparāts ir sasniedzis reģionu, kur lādēto daļiņu, kuru izcelsme meklējama ārpus Saules sistēmas, intensitāte ir ievērojami pieaugusi.

Dati 17,8 miljardus kilometrus lielo attālumu no Voyager 1 līdz NASA Tālo kosmosa sakaru antenām paveic 16 stundās 38 minūtēs. Tajos ietverta informācija par lādēto daļiņu skaitu, kuru nosaka uz 34 gadus vecā kosmiskā aparāta esošie augstas enerģijas teleskopi. Šīs daļiņas veidojās, kad Saules apkaimē zvaigznes uzsprāga kā pārnovas.

“No 2009. līdz 2012. gada janvārim mēs esam novērojuši pakāpenisku galaktisko kosmisko staru intensitātes pieaugumu par aptuveni 25%,” paziņoja  Voyager projekta zinātnieks Eds  Stouns. “Pavisam nesen mēs reģistrējām ļoti strauju pieaugumu šajā spektra daļā. Kopš 7. maija kosmiskā starojuma  intensitāte ir pieaugusi par 5 procentiem nedēļā un deviņiem procentiem mēnesī.”

Zinātnieki prognozē, ka nākamais būtiskais rādītājs, kura izmaiņas varētu tikt reģistrētas tuvākajā laikā, ir kosmosa kuģi ieskaujošo magnētisko līniju virziens. Heliosfēras iekšienē tās stiepjas austrumu-rietumu virzienā. Kad kosmiskais aparāts ielidos starpzvaigžņu vidē, zinātniskā komanda paredz, ka šīs līnijas būs ornientētas pārsvarā ziemeļu-dienvidu virzienā. Datu analīze ilgs vairākas nedēļas un Voyager komanda šobrīd ir ķērusies pie pēdējā datu komplekta analīzes.

Gan Voyager 1, gan 2 ir labā stāvoklī. Voyager 2 šobrīd atrodas nedaudz vairāk nekā 14,7 miljardu kilometru attālumā no Saules.

, NOAAStarspace.lv

Nedēļas notikumu apskats – Arī Latvijā gaidāmas ekstremālākas dabas parādības (Foto, Video)

Klimata pārmaiņas skar arī Latviju. Tuvākajos gadu desmitos arvien vairāk izpaudīsies daudz ekstremālākas dabas parādības. Tā paziņoja Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis, komentējot ASV zinātnieku brīdinājumus, ka neierasti straujā ledus kušana un sarūkošās ledāju platības Arktikā var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru arī Latvijā – skat. Arktikas strauji kūstošais ledus var Latvijai atnest aukstuma viļņus.

Aptaujātie Latvijas speciālisti piekrita, ka globālā sasilšana jau pavisam drīz var izraisīt būtiskas klimata pārmaiņas pie mums.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Agrita Briede  akcentēja – kopumā var teikt, ka Latvijas laika apstākļiem ir saistība ar Arktikā notiekošo, jo Latvijā arktiskās gaisa masas var ieplūst no septembra līdz maijam, bet tās nav dominējošās. Klimats ir kompleksa sistēma un nav iespējams tikai pēc Arktikas ledāja kušanas pateikt paredzamās izmaiņas. Latvijas teritorijas klimatu lielā mērā ietekmē procesi, kas notiek Ziemeļatlantijā (Ziemeļatlantijas svārstības, Golfa straume). Kopumā ir redzams, ka temperatūras, nokrišņu izmaiņas Latvijā ir intensīvākas tieši pēdējo 10 gadu laikā.

 Lietavas, kas šo pirmdien plosījās daudzviet Latvijā, pamatīgu postu radījušas vairākiem Zemgales zemniekiem

Profesore atzīmēja, ka ASV Kornela universitātes pētnieku rezultāti par to, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, ir viena no teorijām. “Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka gaisa masu kustībai ASV ir citāds raksturs nekā Latvijā.”

ASV kontinentālajā daļā aizvadītais pavasaris bija siltākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē

Savukārt Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis vairāk akcentēja globālās sasilšanas konsekvences. Neapšaubāmi klimata pārmaiņas skar arī Latviju – “Tuvākos gadu desmitus arvien vairāk izpaudīsies daudz ekstremālākas dabas parādības – krasas temperatūras svārstības, nokrišņu un sausuma periodiskums, pieaugoša vētru atkārtojamība utt. Pašreizējās klimata izmaiņas notiek tādā ātrumā, kā iepriekš vēsturiski nekad tas nav bijis.”

Bet Latvijas pierobežā un citos Eiropas reģionos jau šonedēļ ekstremālu dabas parādību netrūka.

Nedēļas sākumā 11.jūnijā, Lietuvā Čedasu ciematā netālu Latvijas robežas, tornado rāva mājām nost jumtus un izgāza kokus. Virpuļviesulis pat pacēla gaisā sievieti un nosvieda pret zemi, bet par laimi, negadījumā cietušā nopietnas traumas neguva

Šajā nedeļā 11-17.06.12 novērotie virpuļviesuļi Eiropas reģionā

Šī lapa vairs nav pieejama.

Otrdien, 12.jūnijā, pāri Santerasmo salai Venēcijas lagūnā brāzies tornado, noraujot jumtus vismaz 12 ēkām. Spēcīgais vējš nodarījis milzīgus postījumus vairākās Venēcijas lagūnas salās, taču nav ziņu par cietušajiem.

Arī Rietumsibīrijas pilsētu Hantimansijsku Krievijā, otrdien skāra šim reģionam neierastā dabas parādība.

 

Tāpat virpuļviesuļi otrdien tika novēroti Īrijā, Francijā, Vācijā un citās valstīs.

 

 

14.jūnijā no daudzām Latvijas vietām saņemtas ziņas par spilgtiem mezosfēras mākoņiem, kas plašāk pazīstami kā sudrabainie mākoņi. Šos mākoņu ceturdienas naktī novēroja daudzās vietās ziemeļu puslodē.

Sudrabainie mākoņi Papē 14.06.12 @ dabasparadibufoto.files.wordpress.com

Tie līdzinās spalvu mākoņiem, taču atrodas daudz augstāk un ir redzami tikai naktī, kad tie atstaro Saules gaismu. Parasti tie redzami baltā vai gaiši zilā krāsā.

Rīgā, Pļavniekos 14.06.12 ap 01:00 @ Einars Zavickis

Pēdējos gados šie mākoņi, kuri atrodas aptuveni 80 kilometru augstumā un tādējādi ir augstākie mākoņi, kas veidojas Zemes atmosfērā, tiek novēroti arvien biežāk, un to izcelsme un rašanās mehānismi vēl nav līdz galam skaidri. Šie mākoņi ir samērā jauns fenomens. Pirmās rakstiskās ziņas par tiem ir no 1885.gada.

Latvijā sudrabainie mākoņi visbiežāk tiek novēroti no jūnija vidus līdz jūlija vidum. To parādīšanos nav iespējams prognozēt, novērojumiem nepieciešama skaidra nakts un labi pārredzams debess jums, it īpaši ziemeļu virzienā.Neparastie mākoņi visbiežāk parādās pusotras stundas laikā pēc saulrieta – kad norietējusī Saule apspīd mezosfēru, bet zemākie atmosfēras slāņi atrodas Zemes ēnā, – un tie var būt redzami vairākas stundas dažādā spilgtumā.

Izmantotie materiāli: TVNET, lrytas.ltzebra.15min.lt, ESWDПервый каналLTV Ziņu dienests, BNN,

Milzu vulkāni var izveidoties tikai dažu simtu gadu laikā

Lai gan iepriekš uzskatīts, ka milzu vulkāni jeb tā dēvētie «supervulkāni», pirms izviršanas pastāvējuši vismaz 200 000 gadu, tagad atklājies, ka, lai izveidotos, tiem nepieciešami vien daži simti gadu.

Zinātnieki izpētījuši akmeņu paraugus no milzu vulkāna Long Valley Caldera (ASV, Kalifornija). Pētījumu rezultātā noskaidrots, ka magma no vulkāna iekšienes izvirdusi vien dažus simtus gadu pēc tā izveidošanās, raksta BBC. Minētā milzu vulkāna izvirdums noticis pirms aptuveni 760 000 gadiem, un zinātnieki lēš, ka tas ar pelniem apklājis pusi Ziemeļamerikas teritorijas.

Šāda apmēra izvirdumi var radīt pietiekami daudz pelnu, lai uz daudziem gadiem ietekmētu visas pasaules klimatu. Tāds bijis, piemēram, Indonēzijā esošā Tobas ezera izvirdums pirms 70 000 gadu, kā rezultātā gandrīz pilnībā tikusi iznīcināta cilvēce.

Ģeologi uzskata, ka mūsdienās nepastāv reālas briesmas, proti, kāds no esošajiem milzu magmas baseiniem varētu izvirst uz āru. Tomēr pētījumi turpinās, lai noskaidrotu, kā tieši rodas šādi milzu magmas baseini, un lai paredzētu nākotnē iespējamos izvirdumus.

BNN

Piena ceļa un Andromedas miglāja sadursme ir neizbēgama (Video)

Piena ceļa un Andromedas miglāja sadursme ir neizbēgama, pie šāda secinājuma nonākuši amerikāņu zinātnieki, analizējot informāciju, kas iegūta ar orbitālās observatorijas «Hubble» palīdzību. Jau 22 gadus tā astronomiem piegādā unikālus datus par kosmisko objektu stāvokli un kustību, ziņo ārvalstu mediji.

«Hubble» veidotās Andromedas miglāja fotogrāfijas, kas veiktas dažādos laikos, ļauj skaidri noteikt, ka Andromedas miglājs satuvinās ar Piena ceļu ar ātrumu 400 tūkstoši kilometru stundā. Ņemot vērā attālumu starp abām galaktikām, to saplūšana notiks pēc četriem miljardiem gadu un pilnībā beigsies pēc sešiem miljardiem gadu.

Apturēt šo procesu nav iespējams, jo galaktikām ceļā nav objektu, ka būtu par tām lielāki. Galaktiku saplūšanas rezultātā izveidosies jauna galaktika, kurai visdrīzāk būs elipses forma.

Savukārt Saule izmainīs savu trajektoriju un, iespējams, atradīsies tālāk no galaktikas centra. Palielināsies arī attālums starp zvaigznēm, un zvaigžņotā debess izskatīsies citādāk. Galaktiku saplūšanas laikā notiks arī melno caurumu saplūšana.

Zinātnieki pilnībā neizslēdz iespēju, ka galaktiku saplūšanas rezultātā Saule un Zeme varētu sadurties ar citiem objektiem Andromedas miglāja, taču šāda iespēja esot ļoti niecīga. Zinātnieki mierina – ja cilvēce pastāvēs vēl pēc četriem miljardiem gadu, tad tā mierīgi pārdzīvos arī galaktiku saplūšanu.

Vienlaikus prognozes liecina, ka pēc vairākiem miljardiem gadu ievērojami palielināsies Saules temperatūra. Ja tas notiktu tagad, tad dzīvība uz Zemes iznīktu.

Apollo, Vesti.ru