Latvijā skatāms mamuta skelets (Video)

Neko tādu daudzi nebūs redzējuši. No tālās Sahas Republikas — Jakutijas – uz Rīgu atvesti Ledus laikmeta liecinieki. Šovakar Baltijas Starptautiskajā akadēmijā no kastēm izsaiņo… īstus mamutus. Tos no rītdienas varēs apskatīt līdz šim nebijušā izstādē. Tās nolūks – pievērst sabiedrības uzmanību globālās sasilšanas problēmām.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Arktikas sasalušajā augsnē ieslēgtās metāna un citas gāzes, paceļoties reģiona vidējai gaisa temperatūrai nonāk atmosfērā paātrinot un pastiprinot globālo sasilšanu, brīdina zinātnieki.

Šo siltumu absorbējošo gāzu ietekmei uz pasaules klimatu var būt spēcīgāka, nekā agrāk tika uzskatīts, un lielāka kā pasaules mežu izciršana.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avots: LTV Ziņu dienests, msnbc.com

Atvadoties no 2005 YU55 (Foto, Video)

Zemei garām otrdien palidojis liels asteroīds, veicot pēdējos 200 gados tuvāko lidojumu gar mūsu planētu, pavēstīja ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

Asteroīds “2005 YU55” vistuvāk Zemei atradās otrdien plkst.23.28 pēc Griničas laika (trešdien plkst.1.28 pēc Latvijas laika), kad tas atradās 324 600 kilometru attālumā no Zemes centra. Tomēr ar neapbruņotu aci to nevarēja saskatīt, tikai ar teleskopu.

Lodveida formas asteroīda diametrs ir 400 metri. Tomēr nepastāvēja nekādi draudi, ka “2005 YU55” varētu ietriekties Zemē. Tas bieži lido Zemes, Marsa un Venēras tuvumā, bet šogad tas pietuvojies Zemei tuvāk nekā pēdējo 200 gadu laikā, skaidroja NASA pārstāve Veronika Makgregora.

Zemei bieži garām lido citi līdzīga izmēra asteroīdi – pēdējais šāds notikums bija 1976.gadā un nākamais gaidāms 2028.gadā, kad asteroīds “2001 WN5” pasprauksies garām Zemei attālumā, kas vienlīdzīgs pusceļam starp Zemi un Mēnesi.

Šī lapa vairs nav pieejama.

2005.gadā atklātais asteroīds “2005 YU55” ir viens no potenciāli bīstamiem kosmiskajiem objektiem, jo ik pa laikam tas pietuvojas Zemei, kad tā orbīta atrodas tuvu vai pat krusto Zemes orbītu, skaidroja asteroīda atklājējs Arizonas universitātes zinātnieks Roberts Makmilans.

Aprēķinot trajektoriju, astronomi zināja, ka šoreiz tas neapdraud planētu, bet nākamais tuvais lidojums notiks 2094.gadā, kad tas Zemei pietuvosies 267 200 kilometru attālumā.

Kad milzīgais kosmosa viesis ir jau aiz muguras var atļauties modelēt situācijas, kad mazāka un lielāka izmēra kosmiskie objekti nokrīt uz Zemes:

Tā ka NeoGeo.lv savulaik to jau ir veicis, tad lieki neatkārtošos…

Kad nokrīt meteorīts, ko varam sagaidīt reizi 100 gados

Kad nokrīt meteorīts, ko varam sagaidīt reizi 5000 gados ….

Kad nokrīt meteorīts, ko varam sagaidīt reizi 20 000 gados ….

Bet National Geographic ir modelējis Zemes un aptuveni 20x lielāka kosmiskā objekta sadursmes situāciju, kas izsauca postošas dabas katastrofas un kuras rezultātā pēc zinātnieku domām izmira dinozauri.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: TVNET, NASA Solar System, NeoGeo.lv, National Geographic

Kas kopīgs mamutiem un Ēģiptes piramīdām (Video)

Jaunākie zinātnieku atradumi Vrangeļa salā Krievijā liecina, ka mamuti uz Zemes vel dzīvojuši kādus 3000 gadus atpakaļ, tas ir vienā laika periodā ar Senās Ēģiptes civilizāciju. Atrastais mamuts augumā gan ir bijis maziņš, aptuveni govs lielumā.

Mamuti uz Zemes pirmo reizi parādījās pliocēna laikmetā, pirms aptuveni 4,8 miljoniem gadu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

 Joprojām nav skaidrs, kāpēc šie milzīgie zīdītāji izmira, bet iespējams, ka vai nu tiem bija kļuvis par siltu zemeslodes klimats, vai tos izmedīja cilvēki, vai arī vainīgi bija abi šie apstākļi.

Informācijas avoti: Петербург-Пятый канал

Dinozauri medījuši, izmantojot nakts redzamības sistēmu

Mežonīgajiem dinozauriem gaļēdājiem piemitusi spēja redzēt tumsā, lai tie varētu medīt arī nakts aizsegā, liecina pētījums, kura rezultāti publicēti žurnālā Science.

Arī zālēdājiem dinozauru vidū bijusi labi attīstīta redze, kas ļāvusi ēst slikta apgaismojuma apstākļos, un tam patiesībā ir diezgan labs pamatojums – lai milzīgos organismus nodrošinātu ar nepieciešamo enerģiju, dinozauriem bijis nepieciešams ēst nepārtraukti.

Turpretim pterodaktili un citi lidojošie dinozauri bijuši aktīvi tikai diennakts gaišajā laikā un viņiem iebūvētā “nakts redzamības sistēma” nav bijusi nepieciešama.

Kā ziņo AFP, Kalifornijas universitātes zinātnieki līdz secinājumiem par labi attīstītu redzi nonākuši, izpētot dinozauru fosiliju acs dobumus. Veicot mērījumus un tos salīdzinot ar 164 mūsdienu ķirzaku un putnu acs dobumiem, kā arī 33 dinozauru fosilijām, zinātnieki spējuši noteikt, kuri no radījumiem spējuši redzēt tumsā un kuri ne.

Dzīvniekiem, kas aktīvi ir pārsvarā naktīs, acu dobums ir lielāks nekā tiem, kas diennakts tumšo laiku pavada guļot. Dzīvniekiem, kas darbojas kā pa dienu, tā arī naktī, acs dobums ir vidēji liels.

Zinātnieki noskaidrojuši, ka agrīnie putni un lidojošie dinozauri jeb pterozauri, spriežot pēc to acu mērījumiem, pārsvarā bijuši aktīvi diennakts gaišajā laikā, turpretim izveicīgie velociraptori, kādus var redzēt, piemēram, kinofilmā Jurassic Park, visticamāk, bijuši radījumi, kas medījumu izsekojuši tumsā.

Viens no nežēlīgākajiem dinozauru laikmeta radījumiem ir karaliskais tiranozaurs, taču par tā spējām medīt tumsā zinātniekiem viedokļa nav, jo viņu rīcībā neesot pietiekami labi saglabājušās fosilijas.

Ziņu avots: TVNET, redOrbit.com