Visu zemju zinātnieki, savienojieties… (Video)

Norvēģijas, Lielbritānijas un ASV zinātnieku grupa noskaidrojusi, ka klimata izmaiņas, ko izraisa siltumnīcefekta gāzu emisijas, radot siltumnīcas efektu, var atlikt kārtējo ledus laikmetu, vēsta BBC. Zinātnieki apgalvojuši – bija paredzēts, ka kārtējā globālā atdzišana pienāks pēc 1500 gadiem.

Tomēr pat tad, ja visu siltumnīcefekta gāzu emisijas tiktu pārtrauktas jau rīt, nekas nemainītos, jo atmosfērā jau ir pietiekami daudz siltuma. Pētnieki norāda, ka šobrīd Zeme ir Holocēna ciklā. Tas aizsākās aptuveni pirms 10 000 gadiem, un paredz diezgan siltu klimatu.

Tikmēr Krievijas zinātnieki aplēsuši pretējo, norādot, ka ledus laikmets gluži neiestāsies, tomēr laiks kļūs ievērojami vēsāks.

Krievijas zinātnieku grupa no Okeanogrāfijas institūta paredz, ka drīzumā visā Ziemeļu puslodē iestāsies pamatīgs aukstums, vēsta Krievijas mediji. Zinātnieku teorija liecina, ka «sālsūdens anomālijas» apstākļos pazemināsies vidējā gaisa temperatūra, kas tuvākajos gados var novest pie ļoti aukstām ziemām.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Okeanogrāfijas institūts saņem informāciju no daudziem pasaules okeāna rajoniem un, sadarbībā ar matemātiķiem, viņi izveidojuši modeli, kas palīdz izpētīt globālās klimata pārmaiņas, vēsta Krievijas mediji.

Zinātnieks Nikolajs Dianskijs vairākus gadus nodarbojās ar okeāna sāļuma izmaiņu un klimata izmaiņu kopsakarību meklēšanu. Viņš no kolēģiem daudzviet citur pasaulē vāca datus un tikai pavisam nesen uzsāka sāļuma karšu veidošanu.

Viņa izveidotie grafiki parādot: šobrīd novērojam to, ka klimata sasilšanas rezultātā kūst ledāji. Galu galā Ziemeļu Ledus okeānā uzkrājas saldūdens, kas nokļūs Atlantijas okeānā, kur plūst galvenais Eiropas «sildītājs» – Golfa straume.

Golfa straume pie Ziemeļamerikas krastiem 02.01.2012 @ rads.tudelft.nl

Tas, pēc krievu zinātnieka domām, saldūdens kā ar segu apsegs sālsūdeni un neļaus siltumam izlauzties ārpusē. Līdz ar to Eiropā un visā Ziemeļu puslodē kļūs aukstāk. Zinātnieks gan noraida, ka iestāsies ledus laikmets, tomēr klimata izmaiņas būs.

Bet slavenais britu zinātnieks astrofiziķis Stīvens Hokings svin savu 70 gadu jubileju un brīdina ka pēc 1000 gadiem uz Zemes tāpat vairs dzīvības nebūs, tādēļ steidzami ir jābūvē kosmosa kuģi un jālaižas kosmosa tālēs.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Apollo, Телекомпания НТВ

Mākslīgais intelekts internetā varētu rasties spontāni

Mākslīgas intelekts jeb informācijas sistēma, kas izrāda neatkarīgas domāšanas un apziņas pazīmes, varētu arī rasties spontāni internetā, intervijā biznesa portālam Nozare.lv sacīja nodibinājuma Mākslīgā Intelekta Fonds vadītājs un pētnieks, bijušais politiķis Einars Repše.

“Šāds notikums “nav izslēgts, ņemot vērā, ka internets attīstās drīzāk līdzīgi dzīvai būtnei, nevis inženiertehniskai būvei. Interneta fiziskajai infrastruktūrai un pašam tīmeklim nav iepriekš izstrādāta attīstības plāna. Arī visas pūles internetu kartografēt nav līdz galam izdevušās un arī neizdosies, jo pats internets aug straujāk, nekā rīki spēj to kartografēt. Internets aug kā dzīva būtne, pievienojot serverus, līnijas, programmatūru”, sacīja Repše.

“Ir aprēķināts, ka, ja ieskaita visus mobilos viedtelefonus, internetā apvienoti 30 miljardi datoru. Šādā sistēmā, kur tiek nemitīgi ievadīti dati milzu apjomos, nav izslēgta spontāna augstāku kvalitāšu parādīšanās,” viņš sacīja, skaidrojot īpatnējo, bet tomēr nopietni uztveramo teoriju par parādībām, kur kopienas, ka sastāv no daudzām it kā vienkāršām vienībām, kā kopums darbojas “gudrāk” nekā katra vienība atsevišķi.

Kā šādas parādības piemēri dabā, interneta materiālos minēta bišu saimes un putnu baru pārvietošanās, kur viena dzīva radība maldītos apkārt, bet kopiena sasniedz noteiktu pārvietošanās mērķi. Arī citos procesos ir novērota “kārtības” parādīšanās no šķietami haotiskiem stāvokļiem, piemēram, kad miljoniem ūdens molekulas no garaiņiem pārvēršas sniega kristālos sasalstot.

“Sarežģītās sistēmās ir novērota augstāku īpašību parādīšanās, tā sauktā emergence, kas notiek spontāni, neplānoti. Internets, kā tas patlaban aug, ir gigantisks, pasauli aptverošs dators, kurā var parādīties interesantas jaunas īpašības. Ir uzskats, ka spontāna apziņas parādīšanās internetā nav izslēgta,” Repše sacīja.

Tomēr “Mākslīgā intelekta fonda” vadītājs uzsvēra, ka šādas teorijas nav iemesls atslābt zinātniskajā darbā un gaidīt, ka mākslīgais intelekts kaut kur radīsies pats no sevis. Drīzāk jācenšas saprast, kā, piemēram, dabā un dzīvās būtnes rodas spējas autonomi darboties un mācīties, uzskata Repše.

“Varam negaidīt, kad kaut kas tāds notiks pats no sevis, bet pētīt, kā veidojas apzinīgas, domājošas smadzenes kaut vai vienkāršiem veidojumiem, tādiem kā medūzas okeānos. Tām arī ir savi organismā izkliedēti neironi, kas savā starpā komunicē, neveidojot kādu kompaktu centrālo nervu sistēmu,” sacīja Repše, norādot uz mākslīgā intelekta pētniecības ciešam saitēm ar neirozinātni jeb dzīvu radību smadzeņu un nervu sistēmas darbības pētīšanu.

Zinātniskajā fantastikā spontāna apziņas parādīšanās datu apstrādes sistēmās ir tēlota kā kaut kas baiss un bīstams. Filma Terminators balstījās it kā uz nākotnes notikumu, kur pretraķešu aizsardzības sistēma Skynet kļūst “pašapzinīga” un, izraisot kodolkaru, cenšoties novērst lielāko apdraudējumu Zemei – pašu cilvēci.

Repše arī stāstīja, ka mākslīgā intelekta pētīšana saskaras ar citām, parastiem iedzīvotājiem neparastām, pat ērmīgām zinātnes nozarēm, kas saistītas ar tā saukto kvantu teoriju un kvantu datošanu. Kvantu datoru pētniecībā Latvijā darbojas vairāki zinātnieki, daži ar pasaules mēroga reputāciju.

“Latvijā tiešām ir spēcīgi kvantu datoru speciālisti, bet ar mūsu tēmu tas nav tieši saistīts, lai gan netiešā veidā var izrādīties saistīts. Proti, zinātnē ir daudz liecību, ka dzīvas šūnas un dzīvas būtnes izmanto kvantu efektus,” sacīja Repše.

Kvantu teorija atzīst, ka kodolsīkdaļiņu līmenī, matērijas sīkākās sastāvdaļas var pārkāpt it kā veselam saprātam pašsaprotamus dabas likumus un vienlaikus atrasties vairākās vietās, izrādīt gan sīkdaļiņas, gan enerģijas viļņa īpašības, zināmos apstākļos pat ceļot atpakaļ laikā vai pārnest vienas sīkdaļiņas stāvokli (lādiņu, vērpi) uz citu sīkdaļiņu, pārsniedzot it kā nepārvaramo gaismas ātrumu.

“Kvantu efektu izpausmes redzam fotosintēzes reakcijā, kur, pārvēršot saules gaismu enerģijā, dzīvā šūna izmanto to, ko zinātne sauc par kvantu gadījumu staigāšanu. Citos vārdos, tiek izmantoti kvantu efekti, lai ar ļoti lielu ražīguma koeficientu pārvērstu gaismu ķīmiskajā enerģijā,” sacīja Repše.

“Es nebrīnītos, ja arī smadzeņu un centrālās nervu sistēmas darbībā tiktu izmantoti kvantu efekti. Būtu pārsteigts, ja evolūcija izmantotu kvantu efektus fotosintēzei, bet tos ignorētu smadzeņu darbībā. Patlaban savus algoritmus cenšamies attīstīt uz parastiem datoriem, bet nākotnē var nākties to darīt arī ar kvantu datoriem. Latvijā ir šādi resursi,” viņš sacīja.

Kā liecina informācija internetā, eksperimentālos kvantu datoros ir iespējams aprēķināt pirmskaitļus un “uzlauzt” ļoti sarežģītus šifrus būtiski ātrāk, nekā to spēj pat visātrākie “parastie” superdatori.

Lai veicinātu Latvijas zinātnes, izglītības un ražošanas attīstību un paaugstinātu Latvijas valsts konkurētspēju datorzinātņu, robotikas, mākslīgā intelekta un ar to saistīto inovāciju jomā, ir izveidots privāti finansēts Mākslīgā Intelekta fonds. Viens no tā mērķiem ir atbalstīt pētījumus, kas var novest pie modernu datorrīku izveides, kas palīdzētu Latvijā izveidot un nostiprināt uz zinātniskiem pamatiem balstītu rūpniecību atbilstošajā jomā.

Mākslīgā Intelekta Fonds dibināts 2010.gada otrajā pusē kā bezpeļņas nodibinājums, ko finansē Baltic Intenational Bank  īpašnieks un uzņēmējs Valērijs Belokoņs. Finansējuma summa netiek atklāta. Uzņēmuma birojs atrodas Ogrē.

TVNET, ArtificialIntelligence.lv

Gaidāmo pasaules kataklizmu saraksts (Video)

Zinātnieki esot sastādījuši Zemei draudošo kataklizmu sarakstu. Ieteiktu pret to izturēties ar veselīgu skepsi! 🙂

Šī lapa vairs nav pieejama.

Bet mēdiji baumo, ka 19.gadsimta beigās cilvēcei draudēja bojāeja, ko varēja izraisīt komētas sadursme ar Zemi, pie šāda secinājuma esot nonākuši meksikāņu zinātnieki. Ja tas būtu noticis, sprādziena spēks līdzinātos trīs tūkstošiem Tunguskas meteorītu sprādzienu spēkam.

Zinātnieki izpētījuši meksikāņu astronoma Hosē Boniljesa fotogrāfijas, kas uzņemtas 1883.gada augustā. Zinātnieks toreiz fiksēja 447 objektus, kas bija redzami uz Saules diska. Analizējot fotogrāfijas, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka zinātnieks vērojis komētu, kas patraukusies ļoti tuvu garām Zemei un sašķīdusi vairākos fragmentos.

 Spriežot pēc aprēķiniem, kosmiskie objekti Zemei garām palidojuši 538 līdz 806 tūkstošu kilometru attālumā. Objektu platums bija no 46 līdz 795 metriem, bet garums svārstījās no 68 līdz kilometram un vairāk. Ja komēta toreiz būtu ietriekusies Zemē, būtu notikusi milzīga katastrofa.

«Šie objekti bija tik tuvu, ka varēja ietriekties Zemē. To izmērs bija lielāks nekā Tunguskas meteorītam. Ja tie saskartos ar mūsu planētu, divu dienu laikā notiktu katastrofa, kas pielīdzināma 3275 Tunguskas katastrofām, kas, iespējams, novestu pie dzīvības izzušanas uz Zemes,» secina pētījuma autori.

Informācijas avots: Vesti.ru, Apollo

WikiLeaks: ASV, Krievija un Kanāda cīnās par Arktiku (Video)

“WikiLeaks” publiskojis kārtējo porciju ASV diplomātiskās sarakstes, no kuras noprotams, ka cīņā par Arktikas dabas resursu bagātībām iesaistījušies trīs galvenie pretendenti – Amerika, Krievija un Kanāda, raksta newsru.com. Krievijas premjers Vladimirs Putins līdz šim vairākkārt apgalvojis, ka nekāda cīņa par Arktikas resursiem nenotiekot. Tomēr “WikiLeaks” rīcībā esošie dokumenti apliecina, ka stīvēšanās valstu starpā intensīvi notiek, un uz Arktikas dabas bagātībām galvenokārt pretendē valstis, kuras atrodas tās tiešā tuvumā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Īpaši valstu centieni pieteikt tiesības uz dabas bagātībām aktivizējušies globālās sasilšanas dēļ – Arktikas ledus segai sarūkot, izrakteņu iegūšana šajā reģionā kļūst arvien reālāka. Kā norāda BBC, “WikiLeaks” materiāli publicēti pirms kārtējās Arktiskās padomes valstu ārlietu ministru tikšanās. Šajā padomē ietilpst Krievija, ASV, Kanāda, Dānija, Norvēģija, Somija, Zviedrija un Īslande. Nākamnedēļ padome gatavojas parakstīt vienošanos par starptautisko sadarbību arktisko teritoriju izpētē.

Kamēr Dānija norādījusi, ka pasaulē lielākā sala Grenlande, kuru apskalo Atlantijas un Ziemeļu ledus okeāns, formāli pieder Dānijai, ASV valdība un naftas kompānijas salas vietējām amatpersonām piesolījušas sadarbību un investīcijas. Amerikāņi esot vairāk nekā gatavi grenlandiešiem sniegt palīdzīgu roku derīgo izrakteņu iegūšanā.

Arktiskā reģiona dabas resursi uzskatāmi par ļoti vērtīgiem – tiek lēsts, ka Arktikā atrodas 30% vēl neapgūto pasaules gāzes un 13% naftas resursu. Tāpat arī liels daudzums tādu vērtīgu izrakteņu kā zelts, sudrabs, dažādas rūdas un ogles. Bez  ASV, Kanādas, Dānijas, Norvēģijas un Krievijas uz Arktikas bagātībām pretendē vēl vairāk nekā 20 pasaules valstis. Cīniņus par šīm bagātībām aktualizē zinātnieku prognozes par straujo arktiskā ledus kušanu. Tiek lēsts, ka jau ap 2020.gadu Ziemeļu ledus okeāns būs pārsvarā brīvs no ledus un piemērots vieglai kuģošanai.

Informācijas avoti: TVNET, Канал ПИК

Raksti par tēmu: Cīņa par Arktiku