Meteroloģija – Lapa 6 – Citāda Pasaule

Vētra pieņemas spēkā (Video, Grafiskā informācija)

PAPILDINĀTS ↑ 23:40

Svētdienas pēcpusdienā vētra, kuru atnesis ciklons “Joda”, pieņēmusies spēkā. Patlaban Latvijā vēja spēks brāzmās jau sasniedzis 28 metrus sekundē (m/s) un aktīvais ciklons «Joda» ļoti ātri pārvietojas uz austrumiem, vēstī sinoptiķi.

Atvērt video YouTube

Latvijai aizvien straujāk tuvojas maksimālo vēju zona, kas mūs šķērsos nakts vidū. Līdz plkst.18 visstiprākās vēja brāzmas ir novērotas Vetspilī un Liepājā, kur dienvidrietumu vējš brāzmās sasniedza 27-28 m/s. Turpmākajās stundās vēl turpināsies vēja pastiprināšanās. Rīgā visstiprākās vēja brāzmas gaidāmas pirmdien no rīta.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) svētdien 22 reizes devies izsaukumos vētras postījumu novēršanai, aģentūru LETA informēja VUGD preses pārstāve Viktorija Šembele.Nopietnākais negadījums noticis Rīgā, Miera un Palīdzības ielas krustojumā, kur ēkai daļēji norauts jumts 40 kvadrātmetru platībā. Tas uzkritis kādai automašīnai. Savukārt Vecmīlgrāvī stiprais vējš nolauzis apgaismes stabu, kas uzgāzies automašīnai.Pārsvarā saņemti izsaukumi koku novākšanai no ceļa braucamās daļas, piemēram, trīs šādi izsaukumi saņemti uz dažādiem autoceļa Rīga-Ventspils posmiem. Visvairāk izsaukumu reģistrēts Kurzemē – deviņi, seko Zemgale ar četriem un Rīga ar trim.

Stiprā vēja postījumu dēļ šovakar tika kavēta atsevišķu vilcienu kustība, informēja AS Pasažieru vilciensPasažieru informācijas un mārketinga departamenta vadītājs Andrejs Filipovs. Uz sliedēm nokrituša koka dēļ vilciens Daugavpils-Rīga, kam galvaspilsētā bija jāpienāk plkst.21.40, kavēsies pusotru stundu un pienāks īsi pēc plkst.23. Šī paša iemesla dēļ bija traucēta arī vilciena Rīga-Madona kustība un tā pienākšana kavēsies. Šim vilcienam bija jāpienāk galastacijā plkst.21.45, bet Madonā tas pasažierus nogādās ap plkst.23.30. Patlaban koks no sliedēm novākts un īsi pēc plkst.21.30 vilcienu kustība atjaunota.

Pēdējo stundu laikā, pastiprinoties vējam, pieaudzis arī bojājumu skaits elektrolīnijās, aģentūrai LETA apstiprināja AS “Latvenergo” preses sekretāre Ivita Bidere. Svētdien ap plkst.17.30 elektroapgāde traucēta aptuveni 10 000 «Latvenergo» klientu, Latvijas Radio sacīja «Sadales tīkla» valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis. Bidere uzsvēra, ka situācija ir mainīga – stundas laikā bojājumi novērsti 5400 klientiem Ventspilī, Saldū, Kuldīgā, Limbažos, Alojā, bet tikmēr problēmas radušās citās vietās. Būtiskas problēmas ar elektroapgādi vērojamas Ogrē, Jaunogrē, Saulkrastos, liecina cilvēku rakstītais sociālajos tīklos.

Attēls vairs nav pieejams — Atslēgumu situācija Latvijā 27.11.2011 23:21 - avārijas atslēgumi reģistrēti 2135 transformatoru punktu teritorijās @ latvenergo.lv

“Sadales tīkla” brigādes turpina darbu, tomēr jārēķinās, ka, pastiprinoties vējam, pieaugs arī elektrolīniju bojājumi. Gatavojoties prognozētajai vētrai svētdien un naktī uz pirmdienu, AS “Sadales tīkls” visā Latvijā darbojas pastiprinātā režīmā. Lai savlaicīgi novērstu iespējamos elektroapgādes traucējumus, darba gatavībā ir 265 “Sadales tīkla” un apakšuzņēmēju brigādes, ir sagatavota speciālā tehnika, papildu gaisa vadu līniju koka balsti un citi materiāli.

Vētras laikā iedzīvotāji tiek aicināti būt īpaši uzmanīgiem un piesardzīgiem. Svētdien un naktī uz pirmdienu, 28.novembri, “Sadales tīkla” elektrotīklu dispečeri, operatīvo izbraukumu brigāžu elektromontieri un reģionu tehniskā virziena personāls visā Latvijā strādās pastiprinātā režīmā, esot gatavībā novērst iespējamos masveida bojājumus zemsprieguma un vidējā sprieguma gaisvadu elektriskajās līnijās.

Operatīvās izbraukuma brigādes strādās, lai novērstu traucējumus iespējami īsākajā laikā. “Sadales tīklam” darba gatavībā kopumā ir 165 brigādes – 84 operatīvā izbraukuma brigādes un 81 remontu un celtniecības dienesta brigāde. Sagatavoti papildu balsti un nodrošināta piegāžu mobilitāte. Nepieciešamības gadījumā, tiks piesaistīti arī “Sadales tīkla” tehniskā virziena speciālisti. Ja situācija kļūs kritiska, darbā dosies arī vairākas apakšuzņēmēju firmas, kuras kopā nodrošina vairāk nekā papildu 100 brigādes.

“Latvenergo” aicina Latvijas iedzīvotājus vētras vai stipra vēja laikā būt īpaši uzmanīgiem un piesardzīgiem elektrolīniju un elektroiekārtu tuvumā, netuvoties elektroietaisēm, ja tajās ir iekārušies koki vai zari, vai zemē redzams norauts elektrolīniju vads, jo šāds iekārtu stāvoklis var apdraudēt dzīvību. Konstatējot bīstamu situāciju elektrolīniju un elektroiekārtu tuvumā, nepieciešams ziņot “Latvenergo” Klientu servisam pa bezmaksas tālruni 80 20 04 04 vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112.

Ja vētras dēļ tiek traucēta elektroapgāde, par atslēgumu un tā novēršanas gaitu klienti tiks informēti ar īsziņas palīdzību. Par bojājumiem SMS tiks sūtīti uz datubāzē reģistrēto lietotāju norādīto kontakttālruni.

Informācijas avoti: Leta, Latvenergo, Apollo, uni-koeln.de, LTV Ziņu dienests, Diena

Gatavojamies vējiņam (Grafiskā informācija, Video)

Sestdienas rītā stiprākais vējš fiksēts Liepājas ostā, kur rietumu vēja ātrums brāzmās sasniedzis 23 metrus sekundē (m/s), savukārt Ventspils ostā reģistrēts 21 m/s, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Liepājas un Ventspils meteoroloģisko novērojumu stacijā reģistrēts arī pērkona negaiss. Patlaban daudzviet Kurzemē īslaicīgi līst un krīt krusa, nokrišņu josla turpina virzīties tālāk uz austrumiem. Parasti vētra skar tikai piekrasti, bet šoreiz vēja brāzmas ar vētras spēku vai tuvu tam būs visā valstī. Līdz ar to visos Latvijas reģionos gaidāmi nelieli vēja postījumi un elektroapgādes pārrāvumi.

LVĢM informē: vējš pastiprināsies jau naktī uz svētdienu un svētdien no rīta, kad dienvidrietumu vējš teritorijas lielākajā daļā brāzmās sasniegs 16-21 m/s, bet jūras piekrastē pat 25-30 m/s. Vējaina būs visa svētdiena, vakarā un naktī uz pirmdienu vējš vēl pastiprināsies – dienvidrietumu, rietumu vējš pakāpeniski pāries ziemeļrietumu vējā un brāzmās daudzviet Latvijā sasniegs 22-27 m/s, jūras piekrastē pat 33 m/s.

Sākumā visvairāk vētru izjutīs Kurzemē. Rīgā vētras spēku dienvidrietumu, rietumu vējš sasniegs svētdien dienas laikā, stiprs un brāzmains vējš saglabāsies gan naktī uz pirmdienu, gan arī pirmdien dienas laikā.

Šī nakts vētras postījumi Norvēģijā:

Informācijas avoti: TVNET, Diena, estofex.org, yr.no

Kad daba dusmojas (Grafiskā informācija)

Atlantijas okeānā starp Islandi un Lielbritāniju pastiprinās ciklons “Havjers” ( Xaver), tas ar orkāna spēku ceturtdienas vakarā un naktī uz piektdienu brāzīsies pāri Farēru (Fēru) salām (Kārtējais delfīnu slaktiņš Fēru salās (Foto)), informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Maksimālais vēja ātrums brāzmās Farēru salās, visticamāk, pārsniegs 40 metru sekundē. Piektdien ciklons turpinās virzīties tālāk uz ziemeļaustrumiem, piektdienas pievakarē orkāns sasniegs Norvēģijas centrālās daļas piekrasti. Vēja ātrums brāzmās vietām Norvēģijas piekrastē, kā arī kalnos pārsniegs 35 metrus sekundē. Norvēģijas galvaspilsētu Oslo stiprie vēji neskars.

Sagaidāms, ka atmosfēras spiediens ciklona centrā piektdienas rītā pazemināsies līdz 940 hektopaskāliem jeb 705 milimetriem dzīvsudraba stabiņa. Tik spēcīgi cikloni Eiropā vērojami reti.

Informācijas avoti: Delfi.lv, meteo.lt

Aļaskā plosās pēdējos 40 gados stiprākā viesuļvētra (Foto, Video)

ASV Aļaskas štatā plosās pēdējos 40 gados stiprākā viesuļvētra. Vētru pavada spēcīga snigšana un vēja ātrums sasniedz 45 kilometrus stundā.

Vētras rezultātā appludinātas vairākas apdzīvotas vietas un lidlauks. Daudzi vietējie iedzīvotāji evakuēti. Sinoptiķu prognozes nav iepriecinošas, tuvākajā laikā vētra nerimsies.

Toties atšķirībā no citiem gadiem šogad novembrī Zviedrijā ir neparasti maz sniega, un šāda situācija valstī nav pieredzēta vairāk nekā gadsimtu.

“Tik maz sniega šajā laikā Zviedrijā nav bijis kopš 1905.gada, kad tika sākti sniega kārtas dziļuma mērījumi,” skaidro Zviedrijas Televīzijas meteorologs Pērs Stenborjs.

Šobrīd sniegs zemi klāj vien nelielā apgabalā valsts ziemeļrietumos, un pat tur sniega sega ir ļoti plāna. Kā stāsta meteorologs, 1953.gadā ziema Zviedrijā pienāca 8.novembrī, bet šogad lielākā daļa valsts joprojām ir bez sniega.

Saskaņā ar Zviedrijas meteoroloģijas aģentūras SMHI sniegto informāciju meteoroloģiskā ziema iestājas tad, kad diennakts vidējā temperatūra pastāvīgi ir zem nulles.

Lai gan sniega mīļotājiem tās nebūt nav iepriecinošas vēstis, ir arī daudz tādu, kuri nebēdājas par sniega trūkumu. Piemēram, ziemeļbriežu audzētāji priecājas, ka, pateicoties vieglākai piekļuvei barībai, dzīvnieki vairāk uzbarosies un būs mazāki izdevumi.

“Jo īsāka ziema, jo labāk briežiem. Šogad viņiem ir jau viens papildu mēnesis, kad nav jārok barība,” atzīst ziemeļbriežu audzētājs Nilss Andešs Blinds.Savukārt pašvaldībām iespēja ietaupīt uz ceļu tīrīšanas rēķina.

Tikmēr meteorologi prognozē, ka ziema Zviedrijā tik drīz vēl nesāksies.“Ja ar ziemu jūs saprotat sniegu un mīnus grādus dienā, tad jums nāksies pagaidīt,” prognozē Stenborjs. “Laiks kļūs mazliet vēsāks, taču ziema – nē, tā vēl kādu laiciņu nav gaidāma.”

Informācijas avoti: NASA, Фактор Времени, TVNET

Baltijas valstīs gaidāma auksta un sausa ziema

Eiropas ziemeļos un Baltijas valstīs tuvākajos mēnešos ir gaidāma auksta un sausa ziema, bet Dienvideiropā – maiga, vējaina un mitra ziema, ko noteiks dominējošā laikapstākļu modeļa ietekme, intervijā aģentūrai “Reuters” pavēstīja Pasaules klimata dienesta (World Climate Service) galvenais meteorologs Ričards Džeimss.

“Mēs paredzam vēl vienu neparasti aukstu ziemu, kurā paretam uzsnigs, teritorijā no Britu salām un Francijas pāri Vācijai un Skandināvijas dienvidiem līdz Baltijas valstīm,” sacīja Džeimss.

Auksts laiks apvienojumā ar zemu vēja un nokrišņu līmeni Eiropas ziemeļos nozīmē, ka vēja elektrostacijas Ziemeļjūras un Baltijas jūras piekrastē saražos mazāk elektroenerģijas ziemas sezonā, kad ir liels pieprasījums pēc tās. Mazāk elektroenerģijas saražos arī Skandināvijas hidroelektrostacijas (HES), jo to lielās ūdenskrātuves aizsals. Vairāk elektroenerģijas saražos vēja elektrostacijas un HES Spānijā, Portugālē un Itālijā vējaina un mitra laika dēļ.

Šādu ziemu noteiks tas, ka Eiropas laikapstākļos turpinās dominēt negatīva Ziemeļatlantijas svārstību fāze, sacīja Džeimss. Auksta laika agrāku iestāšanos Eiropā veicinās arī tas, ka Klusā okeāna klimatiskās parādības “El Nino” un “La Nina” šīgada sezonā sākušās agrāk nekā parasti.

Neparasti auksts laiks visvairāk gaidāms no agras ziemas līdz ziemas vidum (no novembra beigām līdz janvārim), bet februārī ir iespējami mērenāki laikapstākļi. Eiropas dienvidos un dienvidaustrumos būs mitrs laiks, bet ziemeļos – pārsvarā sauss laiks, sacīja meteorologs.

Viņš atzina, ka šīs prognozes piepildīšanās iespējamība ir augsta, jo gandrīz visi indikatori norāda uz vienu un to pašu virzienu. Negatīvais Ziemeļatlantijas svārstību modelis, kas dominējis pēdējos trīs gadus, pirms tam tika novērots 20.gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, kad ziemas Eiropā pārsvarā bija aukstas. Tas parasti notiek ik pa 50 gadiem un nav saistīts ar klimata izmaiņām, sacīja Džeimss.

Viņš piebilda, ka negatīva Ziemeļatlantijas svārstību fāze var dominēt Eiropas ziemās arī nākamos gadus un ir saistīta ar zemu Saules aktivitāti.

Informācijas avots: NRA

Tropiskā vētras “Katja” postījumi (Video)

Visspēcīgāk “Katjas” atnesto vētru izjuta Lielbritānijas iedzīvotāji – krītoši koku zari un jumti sabojājuši vairākus desmitus auto. Viens cilvēks gājis bojā, kad uz viņa vadītās automašīnas uzgāzās koks.

Video no raksta avotiem

Atvērt video YouTube

Vācijā negaisa laikā no sliedēm noskrējis piepilsētas vilciens, un šajā incidentā cietuši pieci cilvēki. Negaisa laikā novērota arī spēcīga krusa un tornado, kas nodarījusi ievērojamus postījumus vairākās Vācijas pilsētās.

Trešdiena būs nedēļas vējainākā diena Latvijā, brīžiem arī gaidāms lietus un gaiss kļūs nedaudz vēsāks. Naktī uz trešdienu būs mainīgs mākoņu daudzums, vietām uzlīs. Pūtīs brāzmains dienvidrietumu vējš, tā ātrums brīžiem pastiprināsies līdz 11-16 metriem sekundē (m/s), Kurzemes rietumu piekrastē un Ziemeļvidzemes piekrastē līdz 20-24 m/s, no rīta jūras krastā Ventspils pusē sasniedzot 25-26 m/s. Gaisa temperatūra pazemināsies līdz +10..+15 grādiem.

Informācijas avoti: TVNET, ITN News, Петербург-Пятый канал, European Storm Forecast Experiment

Lielbritānijā plosās spēcīga vētra “Katja”, kas virzās Baltijas virzienā

Lielbritāniju sasniegusi viesuļvētra “Katja”, kas šķērsojusi Atlantijas okeānu no ASV austrumu piekrastes un virzās Baltijas virzienā. Kaut arī vētras spēks ir mazinājies, britu meteorologi brīdina, ka “Katja” ir spēcīgākā Lielbritānijas teritoriju skārusī vētra kopš 1996.gada, kad Britu salām pāri brāzās viesuļvētra “Lillija” ar vēja ātrumu līdz 40 metriem sekundē.

Video no raksta avotiem

Atvērt video YouTube

Pirmdienas rītā vētra ar brāzmu ātrumu līdz 35 metriem sekundē sasniedza Īriju un Lielbritānijas rietumu piekrasti, kur izsludināts brīdinājums par spēcīga vēja un plūdu draudiem. Kā informēja Lielbritānijas meteoroloģiskais dienests, valsts dienvidos vēja ātrums būs ap 20 metriem sekundē, bet kalnainajā ziemeļdaļā un salās vējš var pārsniegt ātrumu 36 metri sekundē.

Vētru pavadīs spēcīgas lietusgāzes, kā arī piekrastē viļņu augstums var sasniegt divus metrus. Saskaņā ar prognozēto vētras trajektoriju tā tuvākajās dienās tālāk šķērsos Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, vēsta Zviedrijas laikraksts “The Local”.

Zviedrijas meteoroloģiskais dienests (SMHI) prognozē, ka valsts teritoriju “Katja” varētu sasniegt pirmdienas vakarā vai otrdien. Pēc dienesta aplēsēm, tuvojoties Zviedrijai, vētrai vajadzētu pavājināties. “Kad “Katja” ieradīsies šeit, tai vairs nebūs viesuļvētras spēka vēja,” sacīja SMHI meteorologs Emīls Bjerks. “Zviedrijas ūdeņos un piekrastē varētu būt vētras stipruma vējš, bet izskatās, ka lielāko daļu lietus saņems Norvēģija,” skaidroja Bjerks.

Tropiskās vētras nonākšana Ziemeļeiropā nav nemaz tik neparasta parādība, norādīja meteorologs. “Patiesībā tas ik pa laikam notiek. Bet tās reti kad ierodas kā pilnvērtīgas viesuļvētras. Parasti, sasniedzot Atlantijas okeāna ziemeļdaļas aukstos ūdeņus, tās diezgan ātri zaudē spēkus,” skaidroja Bjerks.

Igaunijas meteoroloģijas institūts prognozē, ka Igaunijas teritoriju vētra sasniegs naktī uz trešdienu, vēsta raidkorporācija ERR. Igaunijā tiek prognozēts, ka vēja ātrums sasniegs 22-25 metrus sekundē.

“Katja” kļuva par šā gada Atlantijas okeāna viesuļvētru sezonas otro lielāko viesuļvētru, pagājušā nedēļā sasniedzot ceturtās kategorijas vētras spēku. Vētra izveidojās Atlantijas okeānā uz austrumiem no Floridas štata un pēc tam virzījās ziemeļaustrumu virzienā, ieslīpi šķērsojot Atlantijas okeānu.

Informācijas avoti: Leta, iwatchucam, The Guardian, Irish Weather Online, ITN News

2010 gada klimata anomālijas

Divas anomālas klimatiskās parādības, kas novērotas pagājušajā gadā, izrādās – savstarpēji saistītas, neskatoties uz to, ka novērotas dažādos reģionos, 2,5 tūkstošu kilometru attālumā viena no otras.

2010 gada 20-27.jūlija temperatūras anomālijas @ NASA/Earth Observatory

Kā vēsta ārvalstu mediji, to noskaidroja ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zinātnieki.

Kā izrādās, anomālais karstums Krievijā ir cieši saistīts ar katastrofālajiem plūdiem Pakistānā.

NASA zinātnieku veiktā izpēte apstiprinājusi, ka abas stihijas izraisījis Rosbija vilnis, kurš ietekmē laika apstākļus uz planētas. Ierasts, ka vasarā viļņi četru piecu dienu laikā šķērso visu Eirāziju. Tomēr pagājušā gada augustā virs Krievijas daļas, kas atrodas Eiropā, gaisa plūsma tika bloķēta. Tas esot palēninājis Rosbija vilni.

Tā rezultātā virs Krievijas radās augsta spiediena apgabals, kurā gluži kā lamatās nokļuva sauss un karsts gaiss. Tai pat laikā aukstās gaisa masas no Sibīrijas, kas virzījās uz valsts Eiropas daļu, tika nobloķētas, novirzoties uz dienvidiem – Pakistānas pusi. Tur aukstās gaisa masas sastapās ar silto atmosfēras fronti, sekmējot lietusgāžu rašanos. Lietusgāzes galu galā izraisīja katastrofālus un nepieredzētus plūdus Pakistānā.

Kā skaidro pētījuma autori, atmosfēru šajā ziņā var uzlūkot kā membrānu, kuras svārstības vienā tās daļā noteikti ietekmēs procesus citā daļā.

Pētnieki gan atzīst – ir izdevies atrast saikni starp šķietami savstarpēji nesaistītām klimata anomālijām, tomēr joprojām vairāki būtiski jautājumi ir bez atbildēm.

Video no raksta avotiem

Atvērt video YouTube

Piemēram, kāpēc 2010.gadā Rosbija vilnis tika nobloķēts? Vai to sekmējuši procesi uz Zemes vai arī augstu atmosfērā?

P.S. Kadi procesi atmosfērā Pakistānā izsauca plūdus šajā gadā? Ārzemju prese ziņo, ka šā gada plūdi Pakistānā bez pajumtes jau atstājuši ap 5 miljoni iedzīvotājus un 132 cilvēki gājuši bojā.

Informācijas avoti: Apollo, NASA, Truemaskedwabbit, Lenta.ru, NTDRussian

ASV gadsimta viesuļvētras gaidās (Grafiskā informācija, Foto, Video)

Tuvojošās viesuļvētras “Airīna” (“Irene”) dēļ ceturtdien četros ASV štatos tika izsludināta ārkārtas situācija, ziņo CNN. Ārkārtas situācija izsludināta Virdžīnijā, Ņūdžersijā, Merilendā un Ziemeļkarolīnā.

Kā norādīja Ņūdžersijas gubernators Kriss Kristijs, viesuļvētras “Airīna” draudošie plūdi varētu būt postošākie pēdējo simts gadu laikā.

Pagaidām nav zināms, cik daudz cilvēku tiks piespiedu kārtā evakuēti, bet jau zināms, ka evakuācija notiek Ziemeļkarolīnā vairākās apdzīvotās vietās.

Tāpat ar militāristu palīdzību no jūras uz krastu piespiedu kārtā nogādāti vairāki kuģi.

Viesuļvētras “Airīna” vēju ātrums tās epicentrā sasniedzot gandrīz 200 km/h. ASV Nacionālais Viesuļvētru centrs prognozē, ka “Airīna” var sasniegt ceturtās kategorijas viesuļvētras stiprumu pēc piecu baļļu skalas.

Video no raksta avotiem

Atvērt video YouTube

Pēdējā laikā spēcīgākās viesuļvētras ASV skāra 2005.gadā, kad trešās kategorijas spēkā ASV krastu sasniedza “Vilma” un “Katrīna”.

Vairākās Bahamu arhipelāga salās, kurām trešdien pāri traucās viesuļvētra «Airīna», izpostīti ceļi un elektroenerģijas līnijas, sagrautas mājas.

Informācijas avoti: Delfi.lv, Weather Underground, Vesti.ru, Russia Today, NASA, MSNBC.com, euronews

Viesuļvētra “Airīna” tuvojas Dominikanas Republikai un Haiti (Grafiskā informācija, Video)

Dominikanas Republikai un Haiti tuvojas tropiskā vētra “Airīna” (“Irene”), kas pirmdien var kļūt par orkānu, svētdien paziņoja ASV Nacionālais orkānu centrs Floridas štata Maiami pilsētā.

“Airīnas” vēju stiprums bija līdz 22 metriem sekundē, un tās centrs atradās 40 kilometrus uz dienvidaustrumiem no ASV Virdžīnu salām.

Tā kā ir gaidāma šīs vētras pastiprināšanās, visā Dominikanas Republikas piekrastē un Puertoriko salā ir spēkā brīdinājums par orkānu, bet Haiti ir spēkā brīdinājums par tropisko vētru.

Atvērt video YouTube

Viesuļvētra “Airīna” sasniegusi Puertoriko

Meteorologi prognozē, ka vētra varētu vājināties, virzoties pāri Dominikanas Republikai. Pēc tam tā varētu doties Bahamu salu un Floridas štata virzienā.

“Airīna” ir devītā vētra šīgada Atlantijas orkānu sezonā, kas ilgst no 1.jūnija līdz 20.novembrim. Pirmās vārdā nosauktās vētras šīgada sezonā bija “Arlēna” (“Arlene”), “Brets” (“Bret”), “Sindija” (“Cindy”), “Dons” (“Don”), “Emīlija” (“Emily”), “Frenklins” (“Franklin”), “Gerta” (“Gert”) un “Hārvijs” (“Harvey”).

Informācijas avoti: Staburags.lv, AssociatedPress, Wunderground.com