WikiLeaks: ASV, Krievija un Kanāda cīnās par Arktiku (Video)

“WikiLeaks” publiskojis kārtējo porciju ASV diplomātiskās sarakstes, no kuras noprotams, ka cīņā par Arktikas dabas resursu bagātībām iesaistījušies trīs galvenie pretendenti – Amerika, Krievija un Kanāda, raksta newsru.com. Krievijas premjers Vladimirs Putins līdz šim vairākkārt apgalvojis, ka nekāda cīņa par Arktikas resursiem nenotiekot. Tomēr “WikiLeaks” rīcībā esošie dokumenti apliecina, ka stīvēšanās valstu starpā intensīvi notiek, un uz Arktikas dabas bagātībām galvenokārt pretendē valstis, kuras atrodas tās tiešā tuvumā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Īpaši valstu centieni pieteikt tiesības uz dabas bagātībām aktivizējušies globālās sasilšanas dēļ – Arktikas ledus segai sarūkot, izrakteņu iegūšana šajā reģionā kļūst arvien reālāka. Kā norāda BBC, “WikiLeaks” materiāli publicēti pirms kārtējās Arktiskās padomes valstu ārlietu ministru tikšanās. Šajā padomē ietilpst Krievija, ASV, Kanāda, Dānija, Norvēģija, Somija, Zviedrija un Īslande. Nākamnedēļ padome gatavojas parakstīt vienošanos par starptautisko sadarbību arktisko teritoriju izpētē.

Kamēr Dānija norādījusi, ka pasaulē lielākā sala Grenlande, kuru apskalo Atlantijas un Ziemeļu ledus okeāns, formāli pieder Dānijai, ASV valdība un naftas kompānijas salas vietējām amatpersonām piesolījušas sadarbību un investīcijas. Amerikāņi esot vairāk nekā gatavi grenlandiešiem sniegt palīdzīgu roku derīgo izrakteņu iegūšanā.

Arktiskā reģiona dabas resursi uzskatāmi par ļoti vērtīgiem – tiek lēsts, ka Arktikā atrodas 30% vēl neapgūto pasaules gāzes un 13% naftas resursu. Tāpat arī liels daudzums tādu vērtīgu izrakteņu kā zelts, sudrabs, dažādas rūdas un ogles. Bez  ASV, Kanādas, Dānijas, Norvēģijas un Krievijas uz Arktikas bagātībām pretendē vēl vairāk nekā 20 pasaules valstis. Cīniņus par šīm bagātībām aktualizē zinātnieku prognozes par straujo arktiskā ledus kušanu. Tiek lēsts, ka jau ap 2020.gadu Ziemeļu ledus okeāns būs pārsvarā brīvs no ledus un piemērots vieglai kuģošanai.

Informācijas avoti: TVNET, Канал ПИК

Raksti par tēmu: Cīņa par Arktiku

Arktikas ledus kūst ātrāk kā prognozēts (Video, grafiki)

Pēc pēdējām zinātnieku prognozēm ap 2100 gadu pasaules okeāna līmenis pacelsies par 1,6 metru.

Raksti par tēmu:
Arktikas vide ir pazaudēta uz visiem laikiem (Video)
Kad izkūst viss pasaules ledus ….
Globālā sasilšana – prognozes Latvijai (10 metri). I daļa

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: Подробности-ТВ, The National Snow and Ice Data Center, Канал ПИК

Pētījums: Strauji paātrinās polārās ledus segas kušana (Video, Grafiki)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Grenlandes un Antarktīdas ledus segas kušanas temps “strauji palielinās”, paaugstinot arī jūras līmeni, liecina otrdien publiskotais ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) finansētais pētījums. Rezultāti liecina, ka ledus segas kļuvušas par jūras līmeņa paaugstināšanās galveno cēloni, un tas noticis daudz ātrāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Un to masas zudums jūras līmeni ietekmē vairāk nekā ledus zudums kalnu virsotnēs un ledājos.

Pētījuma ietvaros tika aplūkotas izmaiņas polārajā ledus segā līdz šim ilgākajā laika posmā. Lai pētītu izmaiņas masā, izmantoti divdesmit gadu ikmēneša satelīta mērījumi un reģionālā atmosfēras klimata dati. “Tas, ka ledus segas nākotnē dominēs jūras līmeņa paaugstināšanās procesā, nav pārsteigums – tās satur daudz lielāku ledus masu nekā kalnu ledāji,” atzīmēja pētījuma vadošais autors, NASA Reaktīvās kustības laboratorijas un Kalifornijas universitātes pētnieks Ēriks Rignots. “Pārsteidzoši ir tas, ka ledus segu augošais pienesums vērojams jau tagad,” viņš piebilda. Zinātnieks arī brīdināja, ka, saglabājoties pašreizējai tendencei, jūras līmenis būs “ievērojami augstāks”, nekā 2007.gadā prognozēja ANO klimata izmaiņu komisija.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Pasaule ar kājām gaisā (Grafika, Foto, Video)

Temperatūras anomāliju karte 2011 gada janvāris @ GISS NASA

Ja skatās uz laikapstākļiem, šķiet, ka pasaule ir sagriezusies ar kājām gaisām. Pēdējās divas ziemas Arktiskais aukstums ir nokāpis tuvāk Eiropas dienvidiem, pārklājot kontinentu ar sniegu un ledu. Gan šogad, gan pagājušajā gadā Eiropu un Ziemeļameriku pārstaigāja spēcīgi sniegputeņi. Dienvidos novērots neparasti daudz sniega un liels aukstums.

Kamēr Atlantā cilvēki mācās šķūrēt sniegu, aptuveni 3000 kilometrus uz ziemeļiem pēdējās divas ziemas ir bijušas pārsteidzoši siltas. Kanādas ziemeļaustrumos un Grenlandē decembrī vidējā temperatūra bija 5 līdz 10 grādus pēc Celsija virs parasti novērojamās. Līči un ezeri aizsala lēnām, ledus zveja, medības un tirdzniecība bija apgrūtināta.

Kanādas Nunavutas provinces galvaspilsētas Ikvaluitas mērs Deivids Ells atcēla ikgadējo Jaungada sniegamobiļu parādi. Provinces iedzīvotāji ar skaudību lūkojoties uz Amerikas un Eiropas pilsētām, kuras klāj sniegs.

Ir skaidri redzams, ka šo neparasto laikapstākļu iemesls ir atmosfēras plūsmu izmaiņas. Pēdējo divu ziemu laikā būtiski pavājinājusies plūsma, kura līdz šim noturēja auksto, arktisko gaisu ziemeļos. Šobrīd aukstā gaisa masas kā milzīgas mēles ir noslīdējušas lejup uz ziemeļiem, ļaujot Arktikā ieplūst siltajam gaisam.

Šobrīd zinātniekiem nav skaidrs, vai šīs izmaiņas ir saistītas ar globālo sasilšanu un tās efektiem Arktikas apgabalos, jo īpaši ar jūras ledus samazināšanos. Ir zinātnieki, kuri uzskata, ka saistība ir acīmredzama, bet ļoti daudzi ir pārliecināti, ka patlaban pieejamā informācija ir nepietiekama, lai izdarītu šādus secinājumus.

Zemes mākslīgie pavadoņi Ziemeļu ledus okeānu novēro jau kopš 1979. gada. Iegūtie dati liecina, ka ledus daudzums šajā reģionā turpina samazināties. Var teikt, ka Arktiskie apgabali ir visbūtiskāk izmainījušies pēdējās desmitgadēs. Tomēr nav zināms, cik lielu iespaidu uz klimatu ir atstājis izkusušais ledus. Tā kā ledus atstaro Saules gaismu, tad tā trūkums nozīmē to, ka ūdens absorbē vairāk siltumu. Iespējams, ka tieši šis siltuma pārpalikums ir bargo ziemu viens no izraisītājiem.

Šajās teorijās valdošo lomu spēlē izmaiņas ātrā gaisa plūsmā, kas virpuļo ziemeļu puslodē. Normālos apstākļos izteiktā spiediena atšķirība starp polārajiem reģioniem un vidējiem platuma grādiem, nodrošināja to, ka šis virpulis rotēja visai cieši ap ziemeļpolu, efektīvi noturot auksto gaisu “pasaules virsotnē”. “Tas darbojās kā žogs,” paskaidroja Michelle L’Heureux no Nacionālās Okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA).

Šī lapa vairs nav pieejama.

Kūstošais ledus Grenlandē

Kad spiediena starpība samazinājās, plūsma pavājinājās un izpletās uz dienvidiem, ļaujot siltajam gaisam ieplūst Arktikā, bet aukstajam aizceļot uz vidējiem platuma grādiem. Tieši tā ir noticis pēdējo ziemu laikā. Līdzīgu efektu varat panākt, atstājot ledusskapja durvis atvērtas – siltais gaiss plūdīs iekšā, bet aukstais – ārā.

Lai arī šis process ir noticis nepārtraukti daudzas desmitgades, neparasta ir pēkšņā un izteiktā polārās plūsmas pavājināšanās pēdējo gadu laikā. Pagājušās ziemas laikā viens no rādītājiem, kas raksturo šo virpuli, sasniedza zemāko vērtību kopš 1865. gada, kad tika uzsākta datu vākšana. Šogad tas atkal esot bijis izteikti zems.

Džeimss Overlends no NOAA uzskata, ka Ziemeļu ledus okeānā uzkrātais siltums sasilda atmosfēru. Tā kļūst mazāk blīva, tādējādi gaisa spiediens Arktikā vairāk atgādina to, kādam vajadzētu būt vidējos platuma grādos. “Papildus siltums neļauj izveidoties spēcīgam polāram virpulim,” teica Overlends, tomēr piebilstot, ka tas ir tikai pieņēmums, kuru nepieciešams izpētīt sīkāk.

Daudzi klimata zinātnieki uzskata, ka divus gadus ilgušas parādības nav pamats jaunu teoriju izvirzīšanai. “Mums nav pietiekami daudz informācijas, lai kaut ko secinātu,” teica Kevins Trenberts no Nacionālā Atmosfēras izpētes centra Kolorādo štatā.

Džūda Koens no kompānijas Atmospheric and Environmental Reserach uzskata, ka viņš ir atklājis saistību starp Sibīrijas sniegotajām ziemām un polārās plūsmas pavājināšanos. Viņš domā, ka lielāks sniega apjoms rada blīvas, aukstas gaisa masas virs Āzijas ziemeļiem rudens beigās, izraisot ķēdes reakciju, kuras rezultātā tiek traucēta polārās plūsmas griešanās.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Arktikas dalīšana

Viņš ir pārliecināts, ka sniega daudzuma palielināšanās Sibīrijā ir saistīta ar Ziemeļu ledus okeāna ledus krājumu samazināšanos, jo atklātie ūdeņi nodrošina lielāku mitrumu atmosfērā. Jāpiebilst, ka Koena publicētās laika prognozes, kuru izstrādi atbalsta arī ASV Nacionālais zinātnes fonds, visai precīzi atainojušas pēdējo gadu situāciju. Tomēr Koens vēlētos turpināt izpēti, jo arī viņam šķiet, ka datu nav pietiekami daudz.

Neskaidrības par to, kas tad īsti izraisa bargās ziemas, ir viens no klimata zinātnes klupšanas akmeņiem. Lai arī liela daļa zinātnieku uzskata, ka siltumnīcas gāzēm ir kopējo siltumu palielinošs efekts, viņu mēģinājumi paredzēt klimata izmaiņas ir visai neveiksmīgi, jo īpaši reģionālā mērogā. Pilnīgi iespējams, ka atsevišķi Zemes reģioni būtiski atdzisīs, jo ir traucēta okeāna un atmosfēras plūsmu aprite.

Kā mēs esam pārliecinājušies, pēdējo ziemu notikumi ir radījuši neticību globālās sasilšanas aizstāvjiem. Tomēr “ledus laikmeta” sludinātāji nav aplūkojuši Zemi kopumā, bet pievērsušies tikai neparasti aukstajiem apstākļiem vidējos platuma grādos. Arktiskais reģions turpina sasilt, tādējādi precīzi sekojot zinātnieku izteiktajām prognozēm, ka šis apgabals sasilts daudz būtiskāk nekā pārējā Zeme.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Zemes virsmas temperatūras izmaiņas no 1880 līdz 2010 gadam

Bet ar neparastajām ziemām viss nebeidzas. Pat bez tām 2010. gads klimata ziņā ir bijis ārkārtīgi neparasts. Tas ir bijis viens no diviem siltākajiem gadiem dokumentētajā vēsturē. Atliek atsaukt atmiņā karstumu Krievijā un faktu, ka 17 valstīs tika reģistrēti karstuma rekordi. Kur nu vēl postošie plūdi, kas pārstaigāja daudzas valstis. “Tas bija mežonīgs gads,” atzīst laikapstākļu pētnieks Kristofers Bērts no Weather Underground.

Interesanti, ka 1990. gadu vidū polārais virpulis kļuva spēcīgāks. Ziemas vidējos platuma grādos tad esot bijušas maigākas. Tolaik uzplauka globālās sasilšanas ēra. Plašsaziņas līdzekļi sludināja, ka ziemas izzūd. Tomēr drīz vien šī tendence sāka samazināties, liekot daudziem zinātniekiem uzmanīgāk pārvērtēt izdarītos pieņēmumus. “Kad jūs kaut ko publicējat un domājat, ka redzat saikni, daba atrod veidus, kā jums iemācīt pazemību,” piebilda atmosfēras pētnieks Džons Vallass no Vašingtona universitātes, kurš bija viens no pirmajiem zinātniekiem, kurš publicēja idejas par globālo sasilšanu.

Ziņu avots: Starspace, NASA, NSIDC, YouTube