Antarktikas rietumu daļā ledāji kūst 2 reizes ātrāk nekā tika uzskatīts iepriekš un tas var paātrināt pasaules okeāna līmeņa pacelšanos. Pēc pēdējiem datiem, vidējā gaisa temperatūra Byrd pētniecības stacijā Antarktikā, pēdējo 50 gadu laikā pieaugusi par 2,4 grādiem.
Zinātniskā laboratorija “Curiosity” nav konstatējusi Marsa atmosfērā metānu, kas varētu liecināt, ka uz šīs planētas kādreiz bijusi dzīvība, ziņo NASA.
Sākotnējie uz Marsu nosūtītās zinātniskās laboratorijas “Curiosity” veikto analīžu rezultāti liecina, ka metāna daudzums „sarkanās planētas” atmosfērā ir tik niecīgs (dažas miljarddaļiņas), ka drīzāk pielīdzināms nullei. Uz Zemes 90% metāna ražo dzīvie organismi. “Curiosity” veiktās analīzes ir pirmais mēģinājums atklāt metānu Marsa atmosfērā, atrodoties uz pašas planētas. Iepriekš pētījumi tika veikti no Zemes un orbitālajām stacijām.
Kopš 2003. gada zinātnieki, strādājot ar teleskopiem un orbitālajām zondēm, ne reizi vien paziņoja, ka uz Marsa ir metāns, taču šie apgalvojumi vienmēr tika apstrīdēti.
Augustā NASA paziņoja, ka “Curiosity” radušies bojājumi. Laboratorijai sabojājušās vēja mērīšanas iekārtas. ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija NASA paziņoja, ka pirmie bojājumi tik ātri pēc laboratorijas nolaišanās uz Marsa, ir nepatīkams pārsteigums, tomēr misiju pagaidām tas daudz neietekmē.
Tostarp jaunākie “Curiosity” dati liecina, ka Marsa smilšu mineraloģija līdzinās vulkāniskas izcelsmes bazaltiskajai augsnei Havaju salās. Vairāk lasīt Starspace.lv
Tāpat tika ziņots, ka NASA nolēmusi uz Marsu sūtīt vēl vienu laboratoriju, kam dots nosaukums “InSight”. Tās mērķis būs pētīt Marsa un tai līdzīgo planētu, tostarp arī Zemes, uzbūvi. Jaunā laboratorija būs aprīkota ar seismoloģiskām iekārtām un pētot «marstrīces» mēģinās noskaidrot, kādi slāņi atrodas Marsa iekšienē. Jaunās laboratorijas izmaksas lēstas ap 425 miljoniem ASV dolāru, taču summā nav iekļautas raķetes, kas to nogādās uz Marsu, izmaksas. Misiju plānots sākt 2016. gadā.
ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa zinātniskā laboratorija “Curiosity” piezemējās uz Marsa 6. augustā. 2,5 miljardus ASV dolāru (1,4 miljardus latu) vērtās vieglās automašīnas lieluma laboratorijas misija uz Marsa ir pirmā šāda veida Kosmosa izpētē.
Septiņas minūtes ilgo nosēšanos NASA zinātnieku nodēvēja par “septiņām šausmu minūtēm”, jo, lai pārvarētu Marsa atmosfēras gravitāciju, laboratorijai bija jātraucas ar 21 240 kilometriem stundā lielu ātrumu un tad ar ultraskaņas izpletni ātrums bija jāsamazina līdz “Curiosity” ar radaru konstatēja zemes tuvumu un pēc dažiem mirkļiem arī veiksmīgi piezemējās.
NASA laboratorijā Pasadenā Kalifornijas štatā pēc laboratorijas nosēšanās uz Marsa skanēja gaviles. “Ar riteņiem esam skāruši Marsu. Ak dievs,” skanēja zinātnieku izsaucieni.
Zinātnieki negaida, ka tiks atrasti citplanētieši vai jebkādas dzīvas radības. Viņi cer izmantot laboratorijas iesāktos datus, lai analizētu augsni un akmeņus, kas liecinātu, ka uz Marsa ir vai ir bijusi dzīvība. Projekta mērķis ir izpētīt Marsa vidi, lai sagatavotos iespējamai cilvēku misijai uz šīs planētas. Astoņus ar pusi mēnešus ilgās misijas laikā kopš palaišanas pērn novembrī vienu tonnu smagā “Curiosity” ir vākusi datus par radiāciju ceļā uz Marsu.
Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas meteoroloģijas dienests «Met Office» (red. pieb. Vel pavasarī martā šis pats kantoris apgalvoja ka Arktikas kušanas rekords 2007 gadā ir bijis izņēmums un ātrākais kad var izkust Arktikas jūras ledāji ir 2040-2060 gads 🙂 ) publicējis ziņojumu par vidējo gaisa temperatūru uz Zemes laika periodā no 1997.gada sākuma līdz 2012.gada augustam, kas atklāj, ka pēdējos 15 gados gaisa temperatūra pasaulē kopumā nav būtiski mainījusies.
Sanāk ka valsts kantoris, kura ir viena no galvenajām globālās sasišanas teorijas pretiniecēm, NOAA (ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvalde) MELO! 😕
Laika periodā no 1980. līdz 1996.gadam tika novērota globāla sasilšana, savukārt pirms tam 40 gadu garumā Zemeslodes vidējā gaisa temperatūra bija stabila vai nedaudz pazeminājās.
Sanāk ka arī NASA (ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija) MELO 🙂
Lai gan “jaunie dati” par globālo vidējo gaisa temperatūru neuzrāda būtisku sasilšanu, daži pasaules reģioni saskārušies ar temperatūras paaugstināšanos un dabas katastrofām. Tostarp šogad Arktikā ledus daudzums sarucis līdz zemākajam līmenim kopš mērījumu sākšanas 1979.gadā.
Savukārt pēdējais gads ASV bijis siltākais 12 mēnešu periods kopš 19.gadsimta.
“Jaunie rādījumi” esot iegūti, apkopojot datus no vairāk nekā trim tūkstošiem mērījumu punktu uz sauszemes un okeānā. «Daily Mail» norāda uz slepenību :?, kādā pirms nedēļas publicēts ziņojums – pirmā informācija par to plašsaziņas līdzekļos parādījusies tikai 13.oktobrī.
Var jau lasīt tālāk, bet kaut kā zūd ticamības moments šim apgalvojumam vai arī preses pīlei. 🙄 Vienīgais var piekrist apgalvojumam “ka mēs patiesībā nezinām, kas notiek ar klimatu”.
Laikraksts, reaģējot uz jaunajiem datiem, paziņojis, ka «globālā sasilšana beidzās pirms 16 gadiem», tomēr aptaujāto profesoru domas dalās– vieni noliedz ziņojumu nozīmību, uzsverot, ka apskatītais laika periods ir pārāk īss un globālā sasilšana nav apstājusies, savukārt citi atzīst, ka līdzšinējās prognozes par globālo sasilšanu izrādījušās greizas un ka jāturpina pētījumi par dabisko ciklu – it īpaši okeānu temperatūras un Saules aktivitātes ciklu – ietekmi uz klimatu.
Kā ziņots, šā gada pavasarī Džeimss Lavloks – Gajas teorijas autors un viens no vides aktīvistu līderiem, kas iepriekš prognozēja globālas sasilšanas izraisītu katastrofu šajā gadsimtā, – intervijā telekanālam MSNBC atzina, ka prognozes par klimata izmaiņām un to ietekmi bijušas pārspīlētas.
92 gadus vecais britu profesors raksta jaunu grāmatu , kurā pauž uzskatu, ka klimata izmaiņas joprojām notiek, bet tās nav tik straujas kā gaidīts. Lavloks atzinis, ka agrākos gados viņš, kā arī citi vides aktīvisti, tostarp Als Gors, bijis nepamatotas panikas cēlājs.
«Problēma ir tā, ka mēs nezinām, kas notiek ar klimatu. Pirms 20 gadiem mēs domājām, ka zinām. Tādēļ tika celta nepamatota panika,» sacīja Džeimss Lavloks. Viņš uzsvēra, ka nebaidās atzīt savu kļūdīšanos, savukārt valsts un universitātes zinātnieki, iespējams, baidās, ka atkāpšanās no agrākajām drūmajām prognozēm novedīs pie finansējuma samazinājuma.
Šī iemesla dēļ vairums vides aktīvistu un politiķu terminu «globālā sasilšana» aizstājuši ar frāzi «klimata izmaiņas».
Klimata pasiltināšanās un kalnu ledāju kušana paver jaunas vēstures ainas…
Vācu vēsturnieks Jērgs Ehternkamps rakstījis, ka padomju – vācu karā, kas iesākās 1941. gada 22. jūnijā, un bija neatņemama Otrā pasaules kara sastāvdaļa, Padomju Savienībai šādas sagrāves draudēja divas reizes. Vispirms – četrus piecus mēnešus pēc kara sākuma, kad padomju diktators Josifs Staļins un viņa militārie vadītāji bija pamanījušies pazaudēt gandrīz vai visu kadru armiju un vācu karapūļi strauji tuvojās galvaspilsētai Maskavai. Otrā liktenīgā reize pienāca 1942. gada vasarā, kad vācu armijas izvērsa sekmīgu uzbrukumu Padomju Savienības dienvidos.