Aizvien vairāk dzirdam hipotēzes par to, ka debesu ķermeņi un procesi uz tiem ir savā starpā saistīti vienā neredzamā tīklā. Kā iespējamais apstiprinājums tam ir pēdējā laikā pieaugošā Saules aktivitāte un seismiskā aktivitāte uz Zemes. Nesen notikuši vairāki spēcīgi Saules uzliesmojumi, kā arī stipras zemestrīces seismiski aktīvajos reģionos, tai skaitā 7,3 balles stiprā zemestrīce pie Japānas krastiem pirms dažām stundām.
Nesen saņēmām arī informāciju par Eiropas aktīvā vulkāna Etnas pamošanos. Izvirdums noticis naktī uz sestdienu, 26.oktobri, vulkāna jaunā dienvidaustrumu krāterī. Pelnu mākoņi joprojām redzami Taormīnas, Katānijas un Sirakūzu pilsētās, kur sākuši ierasties tūristi.



Šajā gadā laika apstākļi ir kļuvuši pilnīgi neparedzami – anomālus aukstumus nomaina anomāli karstumi, kamēr rekordlieli plūdi slīcina vienas valstis, tikmēr citās valstīs karstuma dēļ deg milzīgas mežu platības. Zinātnieki tik plāta rokas un spriedelē, ka pie visa vainīgas izmaiņas strāvplūsmās (

Kārtējais zinātnieks, šoreiz no Krievijas, nonācis mēdiju uzmanības lokā. Jau gadiem ilgi Krievijas Zinātņu akadēmijas Pulkovas observatorijas Kosmisko pētījumu nodaļas vadītājs Habibulla Ismailovičs Abdusamatovs prognozē, ka saistībā ar Saules aktivitātes samazināšanos uz Zemes pamazām sākas globāla atdzišana jeb jauns “mazais ledus laikmets”, aukstākais periods gaidāms laikā no 2050. līdz 2120.gadam.