Curiosity apstiprina: Uz Marsa kādreiz tecēja upes (Video, Foto)

28/09/2012 no

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa izpētes visurgājējs Curiosity atradis pierādījumus tam, ka uz Sarkanās planētas kādreiz bijis ūdens, kas ir svarīgs priekšnoteikums dzīvības eksistencei.

Visurgājēja uzņemtajos fotoattēlos redzami Marsa virsmas akmeņi, kurus, visticamāk, noapaļojis un pārnēsājis ūdens. NASA uzskata, ka tie kādreiz atradušies aptuveni pusmetru dziļa strauta dibenā un tie ir pārāk smagi, lai tos turp būtu atgādājis vējš.

NASA speciālisti vēl nav mēģinājuši izpētīt akmeņu ķīmisko sastāvu, izmantojot visurgājēja aparatūru, jo uzskata, ka vēlāk tiks atrasti daudz labāki paraugi. «Tekošs ūdens ir viena no vietām, kur varēja dzīvot mikroorganismi. Atrastie akmeņi varētu nebūt labākā vieta, kur saglabājušās to pēdas,» aģentūrai Reuters skaidroja Kalifornijas Tehnoloģiju universitātes eksperts Džons Grocingers (John Grotzinger).

Curiosity projekta kopējās izmaksas sasniedz 2,5 miljardus ASV dolāru. Visurgājēja sekmīga nolaišanās uz Marsa virsmas ir liels sasniegums NASA, kuru pēdējos skārusi apjomīga finansējuma samazināšana. Uz Sarkanās planētas visurgājējs darbosies divus gadus.

Visurgājējs uz Marsa meklē pierādījumus dzīvības eksistencei. Paredzēts, ka visurgājējs veiks urbumu 396 metru attālumā no sākotnējās nosēšanās vietas esošos Marsa iežos.

db.lv, PIK.lv, NASA Jet Propulsion Laboratory, 

Ievietots iekš Atklājumi, Dzīvība kosmosā, Foto, Kosmoss, Planētas, Tas ir interesanti, Tehnoloģijas, Video Tagged with , , , , , , , ,

Dzīvībai piemērotu planētu ir miljardiem

30/03/2012 no

Piena ceļa galaktikā varētu būt miljardiem dzīvības pastāvēšanai piemērotu planētu, līdz ar ko pastāv iespēja, ka Zeme Visuma tuvākajā apkaimē nav vienīgais apdzīvotais objekts. Pētnieki ir atklājuši, ka salīdzinoši šaurā 30 gaismas gadu (apmēram 290 triljoni kilometru) kosmosa zonā ap Zemi ir vismaz simts Superzemes.

Astronomi to secinājuši, pētot tā dēvētos sarkanos pundurus, kas veido aptuveni četras piektdaļas no Piena ceļā esošo zvaigžņu kopskaita. Ap 40 procentiem no šiem sarkanajiem punduriem riņķo planētas, kas izmēru ziņā daudz neatšķiras no Zemes, turklāt tās no savas zvaigznes atrodas dzīvības formām draudzīgā attālumā, tas ir – attālumā, kurā ūdens uzglabājas šķidrā veidā.

Zinātnieki saka, ka tur, kur ir ūdens, ir iespējama arī dzīvība, tiesa, tas nenozīmē, ka dzīvas radības tik tiešām ir attīstījušās.

Grenobla universitātes (Francija) profesors Havjē Bonfils norāda, ka Piena ceļā ir apmēram 160 miljardi sarkano punduru un tas nozīmē, ka mūsu galaktikā vien varētu būt desmitiem miljardu planētu. Bonfila vadītā astronomu komanda, izmantojot 3,6 metrus lielo Eiropas Dienvidu observatorijas teleskopu, pētīja rūpīgi atlasītus 102 sarkanos pundurus.

Izpētes gaitā tika atklātas deviņas Superzemes, kuru masa ir robežās no vienas līdz 10 Zemes masām, bet divas no tām atradās zvaigžņu Gliese 581 un Gliese 667 C dzīvības formām draudzīgajās zonās.

Tas gan nenozīmē, ka uz jebkuras no šīm planētām būtu iespējams dzīvot. Tā kā sarkanie punduri ir vēsāki nekā, piemēram, Saule, dzīvībai draudzīgā zona ir tiem tuvāk, bet tas savukārt nozīmē, ka planētas ir pakļautas pēkšņajiem matērijas uzliesmojumiem, radiācijai un ultravioletajam starojumam.

TVNET, Science@NASA, phl.upr.edu

Ievietots iekš Astronomija, Atklājumi, Dzīvība kosmosā, Eksoplanētas, Galaktikas, Ilustratīvais materiāls, Jauni fakti, Planētas, Prognozes, Tas ir interesanti, Video Tagged with , , , , , , , , , ,

Kosmiskie horizonti: Noslēptā paradīze (Filma)

18/03/2012 no

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas iekšējām planētām. Zemei ir viens dabiskais pavadonis — Mēness. Toties citām planētām Saules sistēmā ir pat vairāki kosmosa pavadoņi. Un varbūt dzīvība Saules sistēmā meklējamas uz tiem?

Augšupielādēja: DJDrugsounD

Ievietots iekš Astronomija, Atklājumi, Dzīvība kosmosā, Filma, Kosmiskie pavadoņi, Kosmoss, Planētas, Tas ir interesanti, Zinātne Tagged with , , , , , , , ,

Zinātnieki pēc 20 gadu urbšanas Antarktīdā sasnieguši milzu zemledus ezeru (Video)

07/02/2012 no

Krievu zinātnieki, izurbjoties cauri gandrīz četrus kilometrus biezam Antarktīdas ledum, sasnieguši zemledus ezeru, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajām saldūdens ūdenstilpēm pasaulē. Šie urbšanas darbi ilguši vairāk nekā divdesmit gadus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pētnieki cer, ka unikālajā Vostokas ezera ekosistēmā, kas simtiem tūkstošiem vai pat miljoniem gadu bijusi izolēta no ārpasaules, izdosies atrast iepriekš zinātnei nezināmas dzīvības formas. Tas varētu palīdzēt labāk izprast dzīvības attīstību uz Zemes un, iespējams, izteikt pieņēmumus arī par tās iespējamību uz citām planētām, kur valda līdzīgi apstākļi.

Analizējot gāzes burbuļus, kas ieslēgti ledū virs šā ezera, zinātnieki varētu rast atbildes, kas palīdzētu klimata pārmaiņu pētījumos, ziņu aģentūrai AFP pastāstījis Krievijas Arktikas un Antarktikas zinātniskās pētniecības institūta pārstāvis Sergejs Ļesenkovs.«Apakšējais ledus slānis veidojies pirms 400 000 gadu, tāpēc šīs gāzes sastāvs ļaus spriest par Zemes atmosfēras sastāvu, kāds tas bija tolaik un arī visā šai laikā kopš ezera izveidošanās,» viņš piebildis. «Tas pavērtu iespēju identificēt un prognozēt noteiktas klimata pārmaiņas nākotnē.»

Šis ir lielākais zemledus ezers Antarktīdā un pieder pie nozīmīgākajiem XX gadsimta ģeogrāfiskajiem atklājumiem. Pirmo reizi pieņēmumus par tā pastāvēšanu jau piecdesmitajos gados izteica toreizējās Padomju Savienības zinātnieki, balstoties uz pētījumu datiem un teorētiskiem spriedumiem. Urbšanas darbi Antarktīdas ledājos tika sākti septiņdesmitajos gados, bet apstiprinājumu savai nojautai pētniekiem izdevās gūt tikai deviņdesmito gadu vidū.

Taču, baidoties piesārņot neskartos ūdeņus, urbšanas darbi tika apturēti 1998.gadā, kad līdz reliktajam ezeram bija palikuši tikai 130 metri. Tad Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības institūts izstrādāja jaunu īpašu tehnoloģiju, lai novērstu šāda piesārņojuma iespējamību, un 2005.gadā urbšana atsākās. Tagad zinātnieki gatavojas uz desmit mēnešiem pārtraukt darbus un atsākt tos nākamās Antarktīdas vasaras vidū, decembrī, lai paņemtu Vostokas ezera ūdens paraugus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pa šo laiku zemledus ezera ūdenim jāpaceļas pa urbumu, kur no augšas īpaši iepildīts šķidrums to apturēs 40-50 metrus no virsmas. Decembrī speciālisti iegūs no urbuma svaigi sasaldēto ūdeni un nosūtīs paraugus izpētei, vēsta «Gazeta.ru».

Tikmēr britu zinātnieki Antarktīdā veic urbšanas darbus, lai sasniegtu citu zemledus ūdenstilpi – Elsvērta ezeru. Arī viņi cer iegūt ūdens paraugus 2012.gada decembrī. Speciālisti pieļauj iespēju, ka ūdenī, kura temperatūra ir plus divi grādi pēc Celsija, varētu mitināties ne tikai mikroorganismi, bet arī sarežģītākas dzīvības formas. Krievu pētnieki beidzamajā sava urbuma posmā ledū jau atraduši zinātnei agrāk nepazīstamas baktērijas.

TVNET, Vesti.ru, Первый канал

Ievietots iekš Analīze, Atklājumi, Baktērijas, Dzīvība kosmosā, Ilustratīvais materiāls, Izmaiņas ekosistēmā, Sasniegumi, Tas ir interesanti, Video, Zinātne Tagged with , , , , , , , , ,

← Vecāki ieraksti

Jaunāki ieraksti →