Kāpēc pie mums ir tādi laika apstākļi

20130328_melting-arctic20iceKarstuma anomālijas vasarā, aukstuma no sniega rekordi ziemā, – nu jau drīz šīs lietas kļūs mums ierastas. Kāpēc tā? Kāds ir iemesls tam, ka pie mums ir tādi laika apstākļi? Vienkāršota atbilde – globālās klimata izmaiņas. Bet, ja precīzāk? Izrādās – mēs esam ļoti cieši saistīti ar ledājiem Arktikā. Par šo tēmu sprieda zinātniskajā konferencē, kas otrdien notika ASV/
“Arktisko ledāju platības samazināšanās ir vistiešākajā veidā saistīta gan ar spēcīgiem sniegputeņiem mērenajos platuma grādos ziemas sezonā, gan ar anomālu karstumu vasarās,” – laikraksts Los Angeles Times citē Viskonsinas universitātes Nelsona Ekoloģisko pētījumu institūta vecāko zinātnisko līdzstrādnieku Stīvenu Vavrusu (Stephen Vavrus).

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Krievija uztraucas par klimata izmaiņām

20130323_leduslaciKrievijas zinātnieki ir nobažījušies par klimata izmaiņām, kas, kā izrādās, visspēcīgāk izpaužas tieši Krievijā un lielākoties saistīta ar izmaiņām Arktikā.

Arktisko apgabalu vidējā gada temperatūra globālās sasilšanas rezultātā līdz gadsimta beigām var palielināties pat par 7 grādiem, kamēr citur pasaulē šis pieaugums šobrīd tiek prognozēts 2,8 grādu robežās,- ar šādu informāciju nākusi klajā Krievijas Federācijas Ārkārtas situāciju ministrija.

Jau agrāk ir izskanējuši oficiāli paziņojumi par to, ka nu jau 100 gadus pēc kārtas Krievijas teritorijā sasilšanas tempi ir bijuši 2 reizes straujāki, nekā vidēji pasaulē. Turklāt tieši pēdējās desmitgades laikā vidējās temperatūras pieauguma temps ir palielinājies vairākas reizes. Tāpat pēdējos gados bīstamo dabas parādību, stihiju, ekstrēmu laika apstākļu un tehnogēno katastrofu skaits pieaug ārkārtīgi strauji. Visi ar to saistītie riski nopietni apdraud pasaulē lielākās valsts tautsaimniecību.

Pazūd arktiskie ezeri

arctic_lakesPēdējo dažu desmitu gadu laikā no Arktikas kartes bez pēdām pazuduši apmēram 125 ezeri. Ūdens vienkārši kaut kur izgaisis, atstājot ezeru vietā ieplakas. Kur palicis ūdens? Kāpēc tas pazudis?

Mūžīgā sasaluma speciālisti zina atbildes uz šiem jautājumiem. Arktiskajos platuma grādos ir liels tādu augšņu īpatsvars, kas pakļautas mūžīgajam sasalumam. Daudzi ezeri ir veidoti no ūdens, kas sakrājies sasalušās augsnes padziļinājumos. Globālā sasilšana ir iedarbinājusi mūžīgā sasaluma zonas pakāpeniskas atkušanas procesu. Tajās vietas, kur ezeru pamatnes nebija pietiekami stingras, mūžīgas sasalums, zinātnieku terminoloģijā ir “degradējies”, un ūdens vienkārši izsūcies cauri augsnei.

Zinātnieki šīs norises tēlaini salīdzina ar vannas korķa izraušanu. Taču sekas ir daudz nopietnākas, nekā vienkārši ūdens aizplūšana. Vispirms jau mūžīgā sasaluma zonas atkušana veicina milzīga daudzuma siltumnīcas gāzu izdalīšanos atmosfērā. Otrkārt, zūdot ierastajai dzīves videi, izzūd arī izveidotās ekosistēmas un to apdzīvotāji, – dzīvnieki, putni un zivis.

Pasaules klimats 2012 gadā un nākotnes prognozes (Ilustratīvais materiāls)

Pētījums: Mēneša karstuma rekordu skaits pieaudzis pieckārtīgi2012.gadā gaisa temperatūras jau 36.gadu pēc kārtas bijušas virs vidējās normas un daļā ziemeļu puslodes pieredzēts karstākais gads meteoroloģisko novērojumu vēsturē, liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA) apkopotie dati.

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums