Ārkārtas situācijas – Lapa 63

Austrālijas plūdi no Kvīnslendas pārsviežas uz Viktorijas štatu (Video)

Pierimstot postošajiem plūdiem Austrālijas Kvīnslendas štatā, kas jau prasījuši 18 cilvēku dzīvības, jauni spēcīgi plūdi skāruši Viktorijas štatu pašos kontinenta dienvidos. Dažu dienu laikā nolijis tāds nokrišņu daudzums kā citkārt gandrīz visas sezonas laikā. Izgājušas no krastiem četras lielākās štata upes, plūdi skāruši 43 pilsētas un 1400 mājsaimniecības ar aptuveni 3500 iedzīvotājiem. Simtiem cilvēku jau evakuējušies. Izskaloti ceļi, plašas lauku teritorijas pārvērtušās milzīgos ezeros, un iedzīvotājiem, kas atgriezti no ārpasaules, pārtiku un dzeramo ūdeni nāksies piegādāt ar helikopteriem. Turpināt lasīt “Austrālijas plūdi no Kvīnslendas pārsviežas uz Viktorijas štatu (Video)”

Brazīlijā izsludinātas sēras. Plūdu upuru skaits pārsniedz 600 (Video)

Lietusgāžu izraisītos plūdos un zemes nogruvumos Brazīlijas pilsētas Riodežaneiro apkaimē bojāgājušo skaits ir pieaudzis līdz 610 cilvēkiem, un Brazīlija sestdien izsludināja triju dienu sēras. Plūdi un zemes nogruvumi kalnainajā Serranas rajonā pie Riodežaneiro ir kļuvuši par lielāko dabas katastrofu Brazīlijā upuru skaita ziņā.Līdz šim lielākā dabas katastrofa Brazīlijā bija zemes nogruvumi 1967.gadā, kuros gāja bojā 437 cilvēki. Savukārt 2010.gadā Brazīlijā reģistrēti pavisam 473 ar lietusgāzēm saistīti nāves gadījumi. Ārkārtas situāciju darbinieki pauda bažas, ka kopējais upuru skaits vēl pieaugs un var pārsniegt tūkstoti, kad glābēji ieradīsies nomaļos ciematos. Lielā līķu skaita dēļ to uzglabāšanā sāk izmantot refrižeratormašīnas, jo morgos nav pietiekami daudz vietas. Turpināt lasīt “Brazīlijā izsludinātas sēras. Plūdu upuru skaits pārsniedz 600 (Video)”

Zinātniece: Nākotnē Latvijā jārēķinās ar neierastiem dabas apstākļiem (Video)

Virpuļviesulis Jūrmalā (28.08.10)

Nākotnē daudzās pasaules vietās, arī Latvijas teritorijā, tiks piedzīvotas neparasti karstas vasaras vai aukstas, sniegotas ziemas, vai gluži pretēji – neparasti siltas ziemas, ekstremāli nokrišņi, sausuma periodi, vētras un citas it kā attiecīgajā reģionā neierastas parādības. Ar šīm prognozēm vajadzētu rēķināties un nopietni piestrādāt pie adaptācijas pasākumiem šādām klimata pārmaiņām, lai tās iedzīvotājus un atbildīgos dienestus nepārsteigtu nesagatavotus, stāstīja ģeogrāfijas zinātņu doktore un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente Agrita Briede. Turpināt lasīt “Zinātniece: Nākotnē Latvijā jārēķinās ar neierastiem dabas apstākļiem (Video)”

NASA secinājusi, kas pastiprina Austrālijas postošos plūdus (Video)

Postošā globālā klimatiskā parādība «La Ninja» (Kas ir „El-Ninjo” un „La-Ninja”???), kuras aktivitāte šobrīd jūtama īpaši izteikti, vēl vairāk pastiprina jau tā spēcīgās lietavas un plašos plūdus Austrālijā, secinājusi ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

«Lai gan situāciju saasina tropiskā ciklona nestie nokrišņi, vēsturiskās lietavas Kvīnslendas štata austrumos, Austrālijā, izraisījušas plūdus, kādi parasti tiek pieredzēti tikai reizi gadsimtā,» skaidro NASA eksperts Deivids Adameks. «Bagātīgie nokrišņi ir sekas «La Ninja» ietekmei uz Klusā okeāna pasātu vējiem un tamdēļ tropiskajā zonā esošās Austrālijas daļas šogad saņēmušas īpaši daudz lietus.»

Kā liecina NASA satelītu iegūtie dati, «La Ninja» īpaši aktīvi savu darbību izvērtusi pērnā gada novembrī un decembrī. NASA arī brīdina, ka «La Ninja» jau ietekmē laikapstākļus un klimatu visā pasaulē.

Kā jau ziņots, Austrālijas ziemeļaustrumus skāruši postoši plūdi, nodarot plašus postījumus un prasot arī cilvēku upurus.

Ziņu avots: Apollo, MSNBC

Lielākajā dabas katastrofā Brazīlijas vēsturē jau 506 upuri (Video)

Plūdu un zemes nogruvumu upuru skaits Brazīlijas dienvidaustrumos sasniedza 506 cilvēkus, kļūstot par lielāko dabas katastrofu valsts vēsturē, vēsta ārvalstu mediji. Turklāt tiek norādīts, ka šie dati atspoguļo tikai līdz šim identificētos bojāgājušos.Bez mājvietām palikušas vismaz 5500 ģimeņu.

Diennakts laikā reģionā nolijuši 800 milimetri nokrišņu, kas atbilst mēneša normai. Vissmagāk cietušās pilsētas ir Novafriburgu, Teresopole, Petropole, Sumidouru un Itaipava. Visas šīs pilsētas, kas atrodas kalnos 100 kilometru attālumā no Riodežaneiro, ir populāras atpūtas vietas lielpilsētas iedzīvotājiem.

Glābšanas darbos iesaistīti vairāk nekā 800 cilvēki. Palīdzību cietušajiem apgrūtina izpostītie ceļi un tilti. Reģionos arī periodiski atsākas lietus.

Līdz šim lielākā dabas katastrofa Brazīlijā bija plūdi Karaguatubas pilsētā 1967.gadā, kad gāja bojā 300 līdz 437 cilvēki.

Ziņu avots: Delfi.lv, Associated Press, Reuters, YouTube

Plūdu apskalotajā Austrālijā paveras baismīgs skats (Video)

Spēcīgākie pēdējo desmitgažu plūdi Kvīslendā Austrālijā sagrāvuši infrastruktūru un atstājuši dubļus, atkritumus un bojātu mājokļus. Paiešot kāds laiks līdz nodarītie postījumi tiks likvidēti, ziņo ārvalstu mediji.

ZIņu avots: Apollo, Associated Press

Plūdi Austrālijas pilsētu Brisbenu pārvērtuši «karadarbības zonā» (Video)

Austrālijas trešā lielākā pilsēta Brisbena ceturtdien pārvērtusies «karadarbības zonā», kur spēcīgākie plūdi vairākās desmitgadēs sagrāvuši infrastruktūru un zem ūdens atstājuši veselas piepilsētas. Applūduši vairāk nekā 30 000 īpašumu, vēstī LETA. Brisbenas centrs līdzinās spoku pilsētai, jo biroju ēku darbiniekiem ieteikts nenākt uz darbu un drošības apsvērumu dēļ reģionā elektrība atslēgta vairāk nekā 100 000 objektu. Kvīnslendas štata premjerministre Anna Blaija sacījusi, ka viņu nomāc izmisums par nopostītajām mājām un ievērojamiem objektiem, kā arī par gaidāmajiem «pēckara» atjaunošanas mērogiem divu miljonu iedzīvotāju lielajā pilsētā.

Ziņu avots: Apollo, CNN International, euronews

Gads kopš traģiskās Haiti zemestrīces – kas mainījies? (Video)

Šodien aprit tieši gads, kopš nabadzīgo Karību reģiona valsti Haiti skāra postošā 7.3 balles spēcīgā zemestrīce. Tā izpostīja apmēram 90 procentus no valsts galvaspilsētas Portoprensas un atņēma dzīvību ceturtdaļmiljonam cilvēku.

Starptautiskās organizācijas atzīst, ka Haiti atjaunošana prasīs vēl daudzus gadus.

Gadu pēc zemestrīces joprojām pagaidu apmetnēs, daudzviet arī antisanitāros apstākļos, dzīvo desmitiem tūkstoši cilvēku. Tur aizvien plosās holeras epidēmija un situāciju sarežģī nesen aizvadītās prezidenta vēlēšanas. Pēc pēdējiem datiem no holeras miruši vairāk kā 3795 cilvēku. Haiti vairākkārtējo valsts apvērsumu un izcirsto mežu dēļ ir visnabadzīgākā valsts Rietumu puslodē. Tajā arī ir vislielākā bērnu mirstība.

Vairāki desmiti Voodoo reliģijas sekotāji Haiti nolinčoti, uz aizdomu pamata par holeras izplatīšanu.

Lasīt arī – Holeras epidēmijas upuru skaits Haiti pārsniedzis 3000 (Video)

Ziņu avots: TVNET, Фактор Времени, euronews, CNN International

Postošu plūdu draudi liek Vācijai gatavoties masveida evakuācijai (Video)

Vācijas rietumus apskalojuši plūdu ūdeņi. Pēc īslaicīga atkušņa pārplūdušas Vācijas upes. Apmēram 24 tūkstoši Bādenes-Virtembergas iedzīvotāji sākuši gatavoties evakuācijai, ziņo ārvalstu mediji. Tāpat mediji ziņo, ka reģistrēti pirmie nāves gadījumi. Ķelnē un Diseldorfā ūdens līmenis Reinas upē sasniedzis astoņus metrus. Arī citur Vācija situācija ir teju kritiska. Ūdens līmenis Vertheimā sasniedzis kritisko 5,2 metru atzīmi. Varas iestādes devušas rīkojumu par smilšu maisu dambja veidošanu, tāpat notiek plūdu ūdeņu pumpēšana.

Aplēsts, ka šajos plūdos tiks bojātas aptuveni 450 ēkas. Ūdens līmenis Reinā, lai arī lēnāk nekā iepriekšējās dienās, tomēr turpina celties. Netiek izslēgts, ka tuvākajā nākotnē sagaidāma masveida plūdu skarto reģionu iedzīvotāju evakuācija. Arī Prāgā pievērsta uzmanība drošības pasākumiem un iespējamai dažu pilsētas rajonu applūšanai. Vltavas upē ceļas ūdens līmenis. Pēdējo reizi plūdi Vācijā valstī reģistrēti 1995.gadā. Toreiz ūdens līmenis pacēlies līdz 6,37 metru atzīmei.

Ziņu avots: Apollo, Vesti.ru

Plūdi Austrālijā izsaukuši paniku (Video)

Tuvumbas pilsēta applūdusi trīs stundu laikā, viļņi, kas gāzušies pāri pilsētai bija “kā cunami”

Tūkstošiem cilvēku baidoties no plūdiem pametuši Brisbenas pilsētu Austrālijā, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir trešā lielākā pilsēta valstī. Kvīnslendas štata amatpersonas šos plūdus nodēvējušas par līdz šim nepieredzētu katastrofu. Kā norādījis pilsētas mērs Kempbels Ņūmens plūdi apdraud 6500 ēkas pilsētā, lielākie biroju centri jau ir evakuēti. Autostāvvietu klientiem iesaka savus auto no pilsētas centra aizvākt. Lielākā iedzīvotāju daļa cenšas pamest pilsētu. Brisbenā, kas ir Kvīnslendas štata galvaspilsēta dzīvo ap diviem miljoniem iedzīvotāju.

Kā ziņo meteorologi lietusgāzes turpināsies vismaz līdz piektdienai. Jau ziņots, ka cīnoties ar lietusgāzēm, simtiem austrāliešu būvē aizsargdambjus un evakuē slimnīcu pacientus. Trešdien plūdi no ārpasaules nošķīruši jau 40 pilsētas. Palīgā cietušajiem uz katastrofas reģionu nosūtīti vēl divi armijas helikopteri. Kopumā plūdi paralizējuši dzīvi apvidū, kura teritorija pārsniedz Francijas un Vācijas kopējo platību, jau tagad radot miljardiem dolāru lielus zaudējumus kalnrūpniecības un lauksaimniecības nozarēs.

Saskaņā ar Kvīnslendas štata premjerministres Annas Blaijas teikto tā ir līdz šim nepieredzētu apmēru katastrofa, kas skārusi 40 pilsētas. Mēģinot šķērsot strauji plūstošos ūdeņus – braucot, brienot vai peldot -, bojā gājuši jau desmit cilvēkim, bet 72 skaitās bez vēsts pazuduši. Evakuētas veselas lauku pilsētas, un, lietusgāzēm nerimstot, plūdi apdraud arī Kvīnslendas kaimiņu štatu Jaundienvidvelsu. Iedzīvotāji brīdināti būt īpaši piesardzīgiem, jo plūdu ūdeņos manīti krokodili un čūskas. Cilvēkus apdraud arī slimību pārnēsājošie moskīti un iespējamās laupīšanas.

Ziņu avots: NRA, Фактор Времени