Kas padomā Pasaules Bankai?

Pasaules Banka pasūtījusi pētījumu par klimata izmaiņām un to sekām Subsahāras Āfrikā, Āzijas dienvidaustrumos un Dienvidāzijā, kur atrodas vairākas no pasaules nabadzīgākajām valstīm…

Globālās sasilšanas izraisītās problēmas var smagi izpausties jau tuvāko gadu laikā, trešdien paziņojusi Pasaules Banka (PB). PB ziņojumā sniegts satraucošs scenārijs tuvākajām dienām un gadiem, ar kuru varam saskarties jau savas dzīves laikā, norādīja Pasaules Bankas prezidents Džims Kims.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2013/03/video.jpg Video

Advertisements

Brīdinājums par pasaules ekonomiskās un klimata krīzes draudiem

Ekonomiskās un klimata krīzes rada nopietnus draudus pasaulei, kas var tikt ierauta īstā globālā vētrā, otrdien ikgadējā ziņojumā par globālajiem riskiem brīdinājis Pasaules ekonomikas forums (WEF). Ziņojumā norādīts, ka pastāvīgais ekonomiskais vājums grauj pasaules spējas cīnīties pret vides mestajiem izaicinājumiem.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Siltuma un slapjuma rekordi Eiropā (Video)

Itālijas ziemeļu pilsētā Lugāno šodien 5.janvārī reģistrēti +22,3 grādi, par 10 grādiem pārspējot iepriekšējo 5.janvāra siltuma rekordu.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Civilizācijas attīstība 2030 gadā. ASV izlūkdienesta prognozes (Video)

Totala kontroleASV izlūkdienests sagatavojis ziņojumu par iespējamo mūsu planētas civilizācijas attīstību 2030 gadā.

Ja kādu tas interesē, tad prognozes gan neizskatās īpaši iepriecinošas.  Valstis ievedīs totālu savu pilsoņu kontroli, nabadzība un Ķīna “rullēs”, utt..

P.S. Video ir krievu valodā.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Ģenētiski modificēta kukurūza ir nāvējoši bīstama (Foto, Video)

Slepenā pētījumā kurš veikts ar žurkām atklāts, ka žurkas, kuras divus gadus barotas ar ģenētiski modificētu kukurūzu, smagi saslimušas.

Žurkām, kuras barotas ar ASV kompānijas «Monsanto» kukurūzu, konstatēti audzēji, dažām pat milzīgi, proti – pingponga bumbiņas lielumā.

Savulaik Eiropas Komisija (EK) deva atļauju Eiropā tirgot kompānijas «Monsanto» ģenētiski modificēto kukurūzu. Toreiz tika skaidrots, ka nekādi pētījumi neliecina, ka šāda pārtika būtu kaitīga cilvēkam.

Pēc šīs mediju ziņas EK jau paziņojusi, ka noteikti iepazīsies ar pētījuma rezultātiem, taču plašākus komentārus pagaidām nesniedz.

Eksperimenti veikti divus gadus un tajos iesaistītas vairāk nekā 200 žurkas.

Pētījumu rezultāti tiks prezentēti Francijā, 26.septembrī.

Apollo, The GrocerПетербург-Пятый канал

Florida kļūs par izmēģinājuma poligonu ģenētiski modificētiem kukaiņiem (Video)

Britu zinātnieki radījuši ģenētiski modificētus (ĢMO) moskītus, kuri palīdzēšot apkarot šo dzēlējkukaiņu pārnēsāto slimību izplatību. Floridas Key West pludmale ASV kļūs par pirmo izmēģinājuma poligonu šiem ĢMO moskītiem. ĢMO pretinieki gan brīdina, ka šie modificētie kukaiņi varētu nodarīt vairāk ļauna nekā laba.

Atliek vien šiem neapdomīgajiem eksperimentatoriem novēlēt veiksmi! Bet nebrīnāties, ka pēc neilga laika pasaulē parādās kāda jauna un briesmīga ģenētiski modificēta slimība.

Klimata pārmaiņas un pasaules stabilitāte

Klimata pārmaiņas rada nopietnus draudus stabilitātei pasaulē un cilvēces veselībai, pirmdien brīdinājuši britu eksperti, aicinot politiķus neuztvert viņu teikto vienīgi kā abstraktu akadēmisku koncepciju.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pieaugot globālajām temperatūrām, laika apstākļi kļūs nestabilāki, pastiprināsies dažādu infekcijas slimību izplatība, tiks izpostīta dzīves vide un cilvēku mājokļi, būs jūtams aizvien lielāks ūdens un pārtikas trūkums, bet tas savukārt var izraisīt konfliktus, humānās krīzes un masveida migrāciju, norādīts viņu parakstītajā paziņojumā.

Zinātnieki mudinājuši Eiropas Savienības un citu attīstīto valstu politiķus rīkoties enerģiskāk nekā līdz šim, tostarp līdz 2020.gadam samazināt ES plānoto siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu nevis par 20%, bet par 30% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni. Savukārt attīstības valstis aicinātas meklēt iespējas, kā mīkstināt klimata pārmaiņu sekas vai vismaz pielāgoties tām.

«Par bezrūpību nāksies maksāt ar cilvēku dzīvībām un ciešanām, un cietīs visi,» uzsvēris Londonas Universitātes koledžas Cilvēka veselības un rīcībspējas institūta direktors Hjū Montgomerijs.

Turpretī tūlītēja problēmas risināšana, tostarp fosilā kurināmā izmantošanas samazināšana, šos draudus var novērst, un ar to saistītās pārmaiņas dzīvesveidā un gaisa kvalitātes uzlabošanās jau pašas par sevi dotu būtisku labumu cilvēku veselībai.

Līdz ar Montgomeriju šo paziņojumu parakstījuši arī Lielbritānijas Veselības un medicīniskās palīdzības aģentūras «Merlin» vadītājs Maikls Džejs, bijušais Karaliskās ārstu koledžas prezidents Aiens Gilmors un Londonas Universitātes koledžas Globālās veselības institūta direktors Entonijs Kostello.

Informācijas avoti: Apollo, Vesti.ru