Laipni lūgti Fēru Salās – Eiropa! (Video, Foto)

Fēru Salas ir salu grupa, kas atrodas starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp Skotiju un Islandi. Fēru Salas ir autonoma Dānijas province kopš 1948. gada.

Delfīnu un vaļu medības ir Fēru salu ikgadējā tradīcija, ko viņi piekopj vel joprojām, kaut arī visā citā pasaulē (izņemot Japānu – Japāņu tumšā puse – nežēlīgā delfīnu nogalināšana Taidži līcī turpinās (Video) ) delfīnu un vaļu medības ir aizliegtas. Katru gadu Fēru salās tiek vidēji nogalināti ap 950 vaļveidīgo.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Zēns Fēru Salās stāv blakus uzšķērstām grindām (Globicephala melaena) 2011 @ Scanpix/Reuters

Pēc baltsānu delfīnu (Lagenorhynchus acutus) medībām Fēru salās @ Wikipedia.org

Informācijas avoti: Apollo, Vikipēdija, Crazykamikadze

Advertisements

Korporāciju apšaubāmā morāle, jeb kā mūs visus čakarē

Sen zināms fakts, bet nekad tā īsti netika pacelts publiskā telpā, ka viena un tā pati produkcija ko sūta mums un tā ko pārdod Rietumeiropā, atšķiras kā diena un nakts, tikai mēs vel par to maksājam dārgāk. Tas attiecas uz gandrīz visu importa produkciju – pārtiku, medikamentiem, sadzīves ķīmiju utt.

Galvenie pārtikas tigus spēlētēji ir dažas korporācijas, kā Kraft, Nestlé un citas, kuru rokās apgrozās miljardi, viņi ir pārpirkuši daudz mums pazīstamus brendus  un mēs šo produkciju lietojot pat nenojaušam kas to ražo. Vairāk par šīm pārtikas korporācijām var izlasīt rakstā – Иррациональное потребительство.

Globālie pārtikas milži noliedz apsūdzības, ka viņi jaunajās Eiropas Savienības valstīs pārdotu zemākas kvalitātes pārtikas produktus nekā vecajās bloka zemēs Rietumeiropā, vēstī Bulgārijas ziņu portāls “novinite.com”. Produktu iespējamās atšķirības esot skaidrojamas ar to, ka dažādās valstīs patērētāju gaume un garšas īpatnības attiecībā uz pārtikas precēm atšķiras, uzver pārtikas kompānijas.

Vairākas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ir satricinājis pārtikas kvalitātes skandāls, kas izcēlās pēc Slovākijas patērētāju aizsardzības asociācijas šokējošā paziņojuma, ka Austrumeiropas veikalos pārdotie pazīstamu zīmolu dzērieni, šokolāde un citas pārtikas preces esot sliktākas kvalitātes nekā vecajā Eiropā tirgotie to pašu zīmolu produkti. Starp kompānijām, kas izpelnījušās apsūdzības, ir “Coca-Cola”, “Nestle”, “Tchibo” un “Kraft Foods”, taču tās kategoriski noliegušas dubultu kvalitātes standartu pastāvēšanu savai produkcijai, nodēvējot pētījuma rezultātus par spekulatīviem.

“Mēs kategoriski noliedzam visus mēģinājumus apgalvot, ka kompānija “Coca-Cola” Bulgārijai un citām Austrumeiropas valstīm] piegādātu zemākas kvalitātes produktus, kā tas apgalvots Slovākijas patērētāju asociācijas pētījumā,” portāls citē “Coca-Cola Bulgaria” paziņojumu. “Mūsu produktu kvalitāte ir vienlīdz augsta vairāk nekā divos simtos valstu visā pasaulē, jo kokakolu izgatavo pēc receptes, ko izmantojam 125 gadus. Klasiskās kokakolas gadījumā mēs katrā valstī izmantojam atšķirīgus saldinātājus, taču tas nekādi neietekmē produkta kvalitāti,” uzsver ASV bāzētais atspirdzinošo dzērienu milzis.

Savas kafijas kvalitāti aizstāv arī kompānijas “Nestle” pārstāvniecība Bulgārijā. “Eiropas tirgos izmanto atšķirīgas kafijas izgatavošanas receptes, ņemot vērā patērētāju gaumi, kas dažādos tirgos ir atšķirīga,” paziņojumā skaidro “Nestle”.

Pēc plašsaziņas līdzekļu vēstītā, Slovākijas patērētāju aizsardzības asociācijas pētījums ir radījis plašu rezonansi un starptautiskas politiskas sekas, un Bulgārijas lauksaimniecības ministrs Miroslavs Naidenovs ir vērsies Eiropas Komisijā un Eiropas Pārtikas drošības uzraudzības aģentūrā ar prasību noskaidrot, vai starptautiskās kompānijas atļaujas piegādāt zemākas kvalitātes produkciju jauno dalībvalstu iedzīvotājiem.

Slovākijā veiktais pētījums aptvēra astoņas ES valstis – Vāciju, Austriju, Čehiju, Poliju, Ungāriju, Slovākiju, Rumāniju un Bulgāriju. Latvija un abas pārējās Baltijas valstis pētījumā netika iekļautas, tomēr visi slovāku speciālistu pārbaudītie produkti – “Coca Cola” dzērieni, šokolāde “Milka”, šķīstošā kafija “Nescafé Gold”, maltā kafija “Jacobs Kronung” un kafija “Tchibo Espresso” – ir labi zināmi arī pie mums.

Pētījuma autori apgalvo, ka, piemēram, kokakolai, kuru pārdod Austrumeiropā, tiekot pievienota no kukurūzas iegūta izoglikoze, kas ir daudz lētāka par parasto saharozi, kuru “Coca-Cola” pievienojot produkcijai, ko pārdod Vācijā un Austrijā. Vienīgais no pārbaudītajiem produktiem, kura kvalitāte Austrumeiropā un Rietumeiropā esot vienāda, esot šokolāde “Milka”. EK pārstāvniecība Slovākijā, kas ir pētījuma finansētāja, paziņojusi, ka Briselei ir jāizlemj, kā un vai reaģēt uz šā pētījuma rezultātiem, informē ES ziņu portāls “euractiv.com”.

Informācijas avoti: bizness.delfi.lv, mixednews.ru

Japāņu tumšā puse – nežēlīgā delfīnu nogalināšana Taidži līcī turpinās (Video)

Jau daudzus gadus no šī skata dzīvnieku mīlētajiem visā pasaulē sariešas asaras. Japānas piekrastes ciematā Taidži briesmīgās mokās mirst simtiem un tūkstošiem delfīnu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Video tika uzņemti šā gada 5.maijā, kad Taidži līcī, japāņu zvejnieki atkal nogalināja 22-25 jūras zīdītājus, kurus aizsargā visā pārējā pasaulē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Zvejnieki sadzen delfīnus lamatās, aizsprostojot ar tīkliem izeju jūrā.  Sēžot laivās zvejnieki ar šķēpiem, harpūnām un nažiem sit pa mutuļojošo ūdeni, kurš kļūst sarkans no asinīm un vienmēr trāpa mērķī, jo tik blīvi ir dzīvnieku ķermeņi, kuri lokās piekrastes seklajos ūdeņos. Delfīni panikā meklē glābiņu, bet tāda nav.

Zvejnieki attaisno ikgadējo slaktiņu ar to, ka tas esot sens rituāls un delfīni atņemot viņiem lomu, atņemot piekrastes iedzīvotājiem iztikas avotu. Pret viņiem vēršas ekologi un dzīvnieku aizstāvji, pirmām kārtām rietumvalstu. Viņi apgalvo ka šajā slaktiņā nav nekādas jēgas un ka zvejnieki paši ir vainīgi pie tā, ka Japāņu jūra zivju kļūst arvien mazāk.

Patiesībā notiekošā iemesls nebūt nav tradīcijas, tas ir daudz banālāks – nauda. Un patiešām: asiņainā orģija ir ienesīgs bizness delfīnu slepkavām, un ne tikai Taidži līcī. Pirms slaktiņa rītausmā, visu pasaules zoodārzu sūtņi apskata slazdā sadzītos delfīnus, lai papildinātu savu delfināriju iemītnieku skaitu. Tā kā, delfīni nebrīvē nevairojas, tad patstāvīgi jāiepērk jauni dzīvnieki.

Pēc neapstiprinātiem datiem, katrs eksemplārs maksā līdz 200000$. Nekur nav tik liela izvēle un tik ērti delfīnu iegādes apstākļi, kā, tādās vietās, kā Taidži. Tiklīdz komivojažieri atlasa labākos eksemplārus, tā priekš pārējiem iesākas elle.

Kas notiek ar nogalinātajiem delfīniem? Japānā jau sen runā par to, ka delfīnu gaļa satur dzīvsudrabu. Tas jau novedis pie nacionālā tirgus kraha. Un tikai piekrastes apdzīvotajās vietas daudzas ģimenes spītīgi negrib atteikties no apšaubāmā garduma, nežēlojot tam naudu. Tomēr lielākā “asiņainās ražas” gaļa dodas uz pārstrādi, no tās izgatavo suņu barību.

Informācijas avots: Sea Shepherd, Madcat.lv

Japānas valdība atzinusi radiācijas datu slēpšanu (Video)

Pēc 11. marta zemestrīces un cunami postījumu izraisītās avārijas “Fukušima -1” atomelektrostacijā (AES) Japānas valdība nav publiskojusi visus pieejamos datus un prognozes par radioaktīvo piesārņojumu, otrdien vēsta laikraksts “The Wall Street Journal”.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Japānas premjerministra Naoto Kana padomnieks Goši Hosono atzinis, ka vairāk nekā 5000 iespējamo scenāriju dati nav tikuši publicēti. Šīs ziņas iegūtas ar tā dēvētās informācijas sistēmas prognozēm par kaitīgo radioaktīvo atkritumu nonākšanu apkārtējā vidē (SPEEDI) palīdzību. Hosono norādīja, ka tik ļaunus pareģojumus izlemts nepubliskot, lai neizceltos panika.

Tā kā radiācijas līmenis bojātajos “Fukušima-1” energoblokos ir augsts, ir problēmas veikt to mērījumus, līdz ar to SPEEDI izmantošana sagādā visdažādākās prognozes, tajā skaitā visbīstamāko scenāriju, ka apkārtējā vidē nonāk kodoldegviela.

Zemestrīcē un cunami tika nopietni bojāta “Fukušima-1” AES reaktoru dzesēšanas sistēma, un šo bojājumu dēļ notika vairākas eksplozijas un avārijas, kas izraisīja arī radiācijas noplūdes. Kodolkrīze AES vēl arvien nav noregulēta.

Informācijas avoti: Delfi.lv, Первый канал, transport.nilu.no

Vai Kenediju nogalināja dēļ pastiprinātas intereses par NLO? (Video)

Desmit dienas pirms slepkavības kādreizējais ASV prezidents Džons Kenedijs pieprasīja parādīt viņam slepenos dokumentus par nezināmiem lidojošajiem objektiem (NLO), vēstī medijs «The Daily Mail», atsaucoties uz Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktoram adresēto Kenedija vēstuli.

Ufologi šo ziņu acumirklī uztvēra kā pierādījumu tam, ka ASV līderi nogalinājuši cilvēki, kuri negribēja, lai tiktu publiskoti noslēpumi par citplanētiešiem.

CIP pēc rakstnieka Viljama Lestera pieprasījuma publiskoja divas vēstules, kuras todien rakstīja Kenedijs. Kā kļuvis zināms, vienu sūtījumu Kenedijs adresēja CIP, bet otru ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldei (NASA).

NASA vadītājam adresētajā vēstulē Kenedijs pauda vēlmi sadarboties PSRS, pētot kosmosu.

«Kenediju bažīgu darīja tas, ka daudzi NLO bija novēroti virs PSRS teritorijas. Viņš baidījās, ka padomju vara kļūdaini nodomās, ka NLO ir ASV agresijas pazīme,» intervijā medijam «AOL News» pauda Kenedija biogrāfisko grāmatu autors Lesters.

«Iespējams, tāpēc viņš vēlējās saņemt informāciju par NLO, lai pateiktu PSRS – klausieties, tie neesam mēs, tas nav mūsu roku darbs, mēs nenodarbojamies ar provokācijām,» piebilda Lesters.

Šī lapa vairs nav pieejama.
Ziņu avots: Apollo, Vesti.ru, Mixednews.ru

Vai kravām no Japānas pievērsīs pastiprinātu uzmanību? (Video)

Japānā ražotas preces un materiāli pie mums nopērkami visai maz (Kā tad ar japāņu mašīnām un elektroniku? (red. pieb.)). Tomēr nesenā avārija Fukusimas atomreaktorā radījusi satraukumu vai sūtījumi no Japānas varētu būt radioaktīvi? Atbildīgās iestādes mierina — satraukumam nav pamata. Tomēr plāno turpmākiem sūtījumiem no Japānas pievērst īpašu uzmanību.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ziņu avots: LTV Ziņu dienests

bet Britu biznesa žurnāls The Economist pauž bažas par korupcijas pieaugumu Latvijā (NRA)

Citādas Pasaules vīzija drīzumā gaidām lētas smukas japāņu preces, jo arī «Laikā, kad Vācijā bija dioksīna skandāls un vairāki tirgi bija ciet, Latvijā cūkgaļai pēkšņi strauji nokritās cenas» (DB)