Nākotnes prognozes: Mūžīgais sasalums kūst un kusīs aizvien ātrāk

PAPILDINĀTS↓

Jaunais ANO Vides programmas (UNEP) ziņojums…

ANO prognozes par globālās sasilšanas apmēriem var izrādīties pārāk pieticīgas, jo mūžīgais sasalums jau sācis kust.

Globālo klimata pārmaiņu izraisīta mūžīgā sasaluma kušana var radīt apburto loku, ļaujot atmosfērā nonākt milzīgām siltumnīcefekta gāzu masām, kas tūkstošiem gadu bijušas ieslēgtas sasalušajā augsnē un purvos.

Mūžīgā sasaluma josla, kurā Zemes garozas augšējās daļas temperatūra daudzu gadu garumā nepaceļas virs nulles, aizņem gandrīz ceturto daļu sauszemes, aptverot milzīgas platības Sibīrijā, Aļaskā, Kanādā un Ziemeļu Ledus okeāna salās, kā arī daļu Ķīnas un Amerikas Savienoto Valstu.

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Kamēr mēs gulējām asteroīda Apofisa dvīņubrālis… (Video)

Iepriekšējā naktī 14.09.12 Zemei patraucās garām asteroīds 2012 QG42, pēc kosmiskiem mērogiem salīdzinoši tuvā attālumā – 7,4 DL (1 DL =1 attālums līdz mēnesim). Asteroīds tika atklāts tikai mēnesi atpakaļ un tā diametrs ir 310 metri, salīdzinājumā asteroīda Apofisa diametrs ir 320 metri.

Bet 10.septembrī pagaidām vel nezināms objekts ietriecies Jupiterā. Iespējams ka tas ir asteroīda Apofisa mazākais brālītis, ar aptuvenu diametru 160 metri. 🙂 

Jupitera masa ir 318 reizes lielāka par Zemes masu, pēc diametra tas ir 11 reizes lielāks un tilpums ir aptuveni 1300 reizes lielāks nekā Zemei, kas to padara par lielāko planētu saules sistēmā.

Vaļasprieka astronomi no ASV ziņo par spožu uzliesmojumu Jupitera atmosfēras augšējos slāņos, kas varētu liecināt par sadursmi ar kādu asteroīdu vai komētu. Pirmais šo notikumu pamanīja un par to paziņoja Dens Petersons no Viskonsīnas štata, kurš tobrīd pētīja strīpaino milzu planētu savā 300 milimetru LX200 teleskopā.

10.09.2012 13:35:30 pēc Latvijas laika “es pamanīju spožu, divas sekundes garu uzliesmojumu Jupitera austrumu daļā. Tā diametrs varētu būt aptuveni 160 kilometri,” rakstīja Petersons. “Jāgaida, iespējams, ka tuvāko pāris dienu laikā attīstīsies tumšs plankums. Es domāju, ka tā varēja būt kāda maza, agrāk nezināma komēta, kura tagad jau ir iegājusi vēsturē, cerams, ka tā savu vārdu būs ierakstījusi Jupitera mākoņos.”

Arī Džordžs Hals no Teksasas tonakt fotografēja Jupiteru. No viņa safotografētajiem kadriem izveidota animācija.

Visticamāk, ka sadursmes vaininieks ir neliels asteroīds vai komēta, līdzīgi kā 2010. gada jūnijā un augustā. Slavenākā sadursme noteikti ir 1994. gadā novērotā Šūmeikera-Levija 9 komētas tikšanās ar milzu planētu, kurā tika atstāta virkne “rētu”.

1994. gada 16. jūlijā Jupiters deva izšķirošo norādi par dinozauru galu.  Zemes teleskopi pavērsās pret  lielāko Saules sistēmas planētu, fotografēja notikumus no kosmosa. Šūmeikera-Levi komēta 9 (tās atklājēji bija Jūdžins un Kerolaina Šūmeikeri un  kanādietis Deivids Levijs),  lidojot ar ātrumu vairāk nekā 160 000 km/st,  tik ļoti pietuvojās Jupiteram, ka planētas gravitācija sarāva to gabalos, radot 21 atlūzu, katru   vidusmēra asteroīda lielumā, ap kilometru diametrā. Septiņas dienas atlūzas krita uz Jupitera ik pa astoņām stundām.

Sīkāku atlūzu mākoņi tika uzsviesti 3000 km augstumā virs planētas. Pēc nedēļas Habla kosmiskā teleskopa fotoattēli rādīja skrambu Jupitera ārējā apvalkā, kas bija tik liela, ka tajā ietilptu visa Zeme. Ja tikai viena no šādām daļām būtu ķērusi Zemi, putekļi, kas rastos eksplozijas rezultātā, pārklātu visu planētu un radītu globālu katastrofu.

Bet atgriezīsimies pie asteroīda Apofisa, kura viesošanos Zemes tuvumā gaidāma 2029.gada 13.aprīlī 4:36.

Asteroīds Apofiss sver 55 miljonus tonnu un ir 320 metru diametrā, kā arī sevī slēpj 65 tūkstošu atombumbu lielu enerģiju. Ārvalstu zinātnieki lēš, ka Zemē tas ietriekšoties ar ātrumu 45 tūkstoši km/h. Bet ja arī asteroīds kaut kādu mistisku iemeslu dēļ nokristu uz Zemes, pēc zinātnieku aprēķinātās trajektorijas, Latviju tas neskartu un radītu lokālu katastrofu. Un pastāv arī daudzas iespējas mainīt asteroīda trajektoriju lai tas uz Zemes nenokristu.

2029.gadā PASAULES GALS NEBŪS! Un 2036 arī nebūs! 🙂

Izmantotie materiāli: Vesti.runews.discovery.comStarspace.lvflickr.comsakaru-pasaule.lv, lv.wikipedia.org, valdostamuseum.org,  ,  , TVNET

Zinātniekiem, tāpat kā politiķiem, neviens vairs netic

Zinātnieki vaimanā ka cilvēki viņiem vairs netic.

Bet kā lai cilvēki jums uzticas, ja skolā māca vienu patiesību, bet pēc pāris gadiem izrādās, ka tā patiesība ir pavisam cita. Jūsu teorijas un prognozes ir tik pretrunīgas, ka neviens nespēj tajās orientēties un nezina kas patiesībā notiks rīt. Jūs kalpojat valdošajai politiskajai kliķei un viņu intereses un idejas pat “zinātniski” pamatojat. Slēpjat vai falsificējat faktus, nodarbojaties ar nevienam nevajadzīgiem vai arī cilvēcei bīstamiem pētījumiem un tajos tērējat tajos nodokļu maksātāju naudu, utt…

Nu ko zinātnieki, varbūt laiks padomāt kādu “zinātni” jūs “bīdāt”? Iespējams ir pēdējais laiks vienoties kopīgai idejai un atgūt ticību zinātnei?   😉

Amerikas Zinātnes veicināšanas asociācijas (AAAS) ikgadējā sanāksmē, kas pirmdien noslēdzās Vankūverā, secināts, ka nepieciešams likt pasaulei atkal noticēt zinātnei, jo citādi būs par vēlu mūsu planētas glābšanai.

Zinātne ir «aplenkuma stāvoklī», konferences laikā atzina vadošie akadēmisko aprindu un mācībspēku pārstāvji, vienlaikus izsakot aicinājumu saviem kolēģiem aktīvāk informēt sabiedrību par saviem sasniegumiem.

Lai pārvarētu globālās krīzes, sākot ar pārtikas un ūdens trūkumu un beidzot ar vides iznīcināšanu, nepieciešami zinātniski risinājumi, taču «sabiedrība tagad zinātni nesaprot», norādīja viens no vadošajiem ASV klimata izmaiņu pētniekiem, Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) līdzstrādnieks Džeimss Hansens. «Mums ir planētas mēroga ārkārtas situācija, taču ļoti maz cilvēku to atzīst,» uzsvēra Hansens.

 Uz piecas dienas ilgo konferenci, kuras tēma ir «Pasaules saplacināšana: Globālās zināšanu sabiedrības veidošana», ieradušies aptuveni 8000 zinātnieku no 50 valstīm. Nepieciešams «pārliecināt cilvēkus ticēt zinātnei, jo šobrīd satraucošs skaits to nedara», atzīst konferences līdzpriekšsēdētājs Endrū Peters, Britu Kolumbijas Simona Freizera universitātes prezidents.

Zinātnieki norādīja uz virkni sāpīgu jautājumu, piemēram, cenzūru, ASV arvien skaļākajiem iebildumiem pret evolūcijas teorijas mācīšanu un uz vispārēji zemajiem izglītības standartiem.

«Mums, ņemot vērā klimata izmaiņu risku, jāplāno nākotne deviņiem līdz desmit miljardiem cilvēku,» norādīja Zviedrijas sabiedrības veselības eksperts Hanss Roslings, kas kļuvis pazīstams ar savu cīņu pret zinātnisko tumsonību, izmantojot failu koplietošanas vietnē «YouTube» publicētus videoklipus.

Roslings izmanto statistiku, kas liecina, kā, pateicoties tehnoloģijām, mainās cilvēku populācija un kā vairums bērnu ģimenē bez zinātnes palīdzības iet bojā. Tomēr viņš uzskata, ka būtu naivi iedomāties, ka cilvēce tik viegli varētu atgriezties pagātnē. «Kļūstu nikns, kad dzirdu ļaudis sakām: «Lietus mežā cilvēki dzīvo ekoloģiskā līdzsvarā.» Viņi tā nedzīvo. Viņi mirst ekoloģiskā līdzsvarā,» uzsver Roslings.

Līdzšinējā AAAS prezidente Nina Fjodorfa, atzīta eksperte tā dēvētajās dzīvības zinātnēs un biotehnoloģijās, pieļāva iespēju, ka pieaugošo antizinātnisko noskaņojumu saknes meklējamas «mūsu psihē». «Ticējumu sistēmas, īpaši, ja tām piemīt baiļu komponente, nav viegli izkliedēt ar faktiem,» atzina Fjodorofa, norādot, ka Savienotajās Valstīs ar katru gadu arvien mazāk ļaužu «tic» klimata izmaiņām. Viņas atziņa īpaši rezonē ar noskaņojumiem ASV zinātnieku aprindās, republikāņiem arvien aktīvāk kritizējot prezidentu Baraku Obamu par vides politikas balstīšanu «viltus teoloģijā».

«Uz globālo sasilšanu es neatsaucos kā uz klimata zinātni, bet gan kā uz politikas zinātni,» izteicies konservatīvais kristietis Riks Santorums, kurš sāk kļūt par populārāko starp republikāņu pretendentiem uz kandidēšanu novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās. Skepse un klimata izmaiņu noliegšana ASV joprojām plaukst, un aptaujas liecina, ka sabiedrība savā attieksmē pret draudiem, kurus var radīt globālā sasilšana, ir sašķelta.

AAAS konferences laikā no ārvalstīm pienāca jaunas ziņas par situācijas attīstību konfliktā, kas sacēlies ap jautājumu, vai atklātībai nododami amerikāņu un nīderlandiešu zinātnieku pētījumi par tā dēvētās putnu gripas vīrusa mutācijas formu.

Putnu gripas pētnieki pagājušajā nedēļā Ženēvā notikušajā Pasaules Veselības organizācijas sanāksmē vienojās, ka pēc papildus risku analīzes veikšanas pretrunīgi vērtētais pētījums kaut kad nākotnē tomēr nododams atklātībai. Taču vienlaikus tika pagarināts turpmāko pētījumu moratorijs. Pagājušajā gadā ASV varasiestādes lūdza zinātniekus nepublicēt sīkākas ziņas par savu pētījumu, bažījoties, ka informācija varētu nonākt nepareizajās rokās, kas novestu pie nāvējošā gripas paveida pandēmijas.

Tikmēr Fjodorofa Vankūverā atzina, ka viņa «neatbalstītu zinātnes apturēšanu». «Jo vairāk mēs par kaut ko zinām, jo labāk mēs esam sagatavoti, lai tiktu galā ar negaidītām sekām,» uzskata zinātniece.

TVNET

Visu zemju zinātnieki, savienojieties… (Video)

Norvēģijas, Lielbritānijas un ASV zinātnieku grupa noskaidrojusi, ka klimata izmaiņas, ko izraisa siltumnīcefekta gāzu emisijas, radot siltumnīcas efektu, var atlikt kārtējo ledus laikmetu, vēsta BBC. Zinātnieki apgalvojuši – bija paredzēts, ka kārtējā globālā atdzišana pienāks pēc 1500 gadiem.

Tomēr pat tad, ja visu siltumnīcefekta gāzu emisijas tiktu pārtrauktas jau rīt, nekas nemainītos, jo atmosfērā jau ir pietiekami daudz siltuma. Pētnieki norāda, ka šobrīd Zeme ir Holocēna ciklā. Tas aizsākās aptuveni pirms 10 000 gadiem, un paredz diezgan siltu klimatu.

Tikmēr Krievijas zinātnieki aplēsuši pretējo, norādot, ka ledus laikmets gluži neiestāsies, tomēr laiks kļūs ievērojami vēsāks.

Krievijas zinātnieku grupa no Okeanogrāfijas institūta paredz, ka drīzumā visā Ziemeļu puslodē iestāsies pamatīgs aukstums, vēsta Krievijas mediji. Zinātnieku teorija liecina, ka «sālsūdens anomālijas» apstākļos pazemināsies vidējā gaisa temperatūra, kas tuvākajos gados var novest pie ļoti aukstām ziemām.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Okeanogrāfijas institūts saņem informāciju no daudziem pasaules okeāna rajoniem un, sadarbībā ar matemātiķiem, viņi izveidojuši modeli, kas palīdz izpētīt globālās klimata pārmaiņas, vēsta Krievijas mediji.

Zinātnieks Nikolajs Dianskijs vairākus gadus nodarbojās ar okeāna sāļuma izmaiņu un klimata izmaiņu kopsakarību meklēšanu. Viņš no kolēģiem daudzviet citur pasaulē vāca datus un tikai pavisam nesen uzsāka sāļuma karšu veidošanu.

Viņa izveidotie grafiki parādot: šobrīd novērojam to, ka klimata sasilšanas rezultātā kūst ledāji. Galu galā Ziemeļu Ledus okeānā uzkrājas saldūdens, kas nokļūs Atlantijas okeānā, kur plūst galvenais Eiropas «sildītājs» – Golfa straume.

Golfa straume pie Ziemeļamerikas krastiem 02.01.2012 @ rads.tudelft.nl

Tas, pēc krievu zinātnieka domām, saldūdens kā ar segu apsegs sālsūdeni un neļaus siltumam izlauzties ārpusē. Līdz ar to Eiropā un visā Ziemeļu puslodē kļūs aukstāk. Zinātnieks gan noraida, ka iestāsies ledus laikmets, tomēr klimata izmaiņas būs.

Bet slavenais britu zinātnieks astrofiziķis Stīvens Hokings svin savu 70 gadu jubileju un brīdina ka pēc 1000 gadiem uz Zemes tāpat vairs dzīvības nebūs, tādēļ steidzami ir jābūvē kosmosa kuģi un jālaižas kosmosa tālēs.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Apollo, Телекомпания НТВ