Atlantīda īstenībā bija nevis kontinents vai sala, bet gan pilsēta, kas atradusies tagadējās Spānijas teritorijā un gājusi bojā cunami rezultātā, uzskata zinātnieku grupa, kuru vada ASV Konektikutas štata Hārtfordas universitātes profesors Ričards Froinds.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Donjanas nacionālais parks
Nogrimusī pilsēta, kuru pārklājušas dūņas, atrodas uz ziemeļiem no Spānijas pilsētas Kadisas, Donjanas nacionālā parka purvājos, vēsta Reuters. Grupa arheologu un ģeologu 2009. un 2010. gados izpētīja šo apvidu, izmantojot jaudīgus radarus un zemūdens pētījumu tehnoloģijas.
Donjanas nacionālais parks @ Google Map
Bez tam Froinda grupa Spānijā atrada virkni «pilsētu – pieminekļu», kas būvētas pēc «Atlantīdas» parauga, un kuras, visticamāk, būvējuši dzīvi palikušie bēgļi. Tieši šo arheoloģisko atradumu dēļ Froinds arī ir pārliecināts par savu taisnību. «Mēs atradām to, ko iepriekš neviens nekad nebija saskatījis, tādēļ mūsu atradumi pelna uzticību, it īpaši arheoloģiskā ziņā,» izteicies Froinds.
Datorgrafika parāda koncentriskos gredzenus zem purvāja, kas varētu būt senās Atlantīdas drupas @ National Geographic
Piemēram, zem Gvadalkiviras upes deltas dūņām zinātnieki atrada liecības, ka šajā vietā senatnē atradusies pilsēta ar gredzenveida struktūru. Aizkļūstot līdz drupām, kuru vecums ir aptuveni 2800 gadu, zinātnieki atrada akmenī iegravēta karavīra siluetu, kas apsargā ieeju zudušajā pilsētā, savukārt vēsta Science Daily.
Atlantīda Atlantijas okeānā? @ Google Map
Sengrieķu filozofs Platons par Atlantīdu pirms aptuveni 2600 gadiem rakstīja, ka tā bijusi sala, kas atradusies pirms šauruma, ko sauc par Herkulesa stabiem, kā tolaik dēvēja Gibraltāra šaurumu. Bez tam Atlantīda, kā apgalvoja Platons, atradusies iepretīm Gadaras pilsētai, kā senatnē tika dēvēta tagadējā Kadisa. Šajā apkaimē gadsimtu gaitā ir reģistrēti daudzi cunami, atzīmējis Froinds. Piemēram, 1755. gada novembrī Portugāles galvaspilsētu Lisabonu izpostīja cunami vilnis, kura augstums sasniedza desmit stāvu mājas augstumu.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Strīdi par Atlantīdas atrašanās vietu un to, vai tā maz vispār pastāvējusi, ilgst gadsimtiem, un pēdējā laikā Atlantīda tiek meklēta, izmantojot pašas jaunākās tehnoloģijas. Piemēram, pirms kāda laika Atlantīda tika «atrasta» ar programmas Google Ocean palīdzību, punktā ar koordinātēm 31 grāds 15 minūtes 15 sekundes ziemeļu platuma un 24 grādi 15 minūtes 30 sekundes rietumu garuma – netālu no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, Kanāriju salu rajonā (Okeāna dibenā atrasta Atlantīda? (Video, Foto)). Tomēr, pēc Google Ocean veidotāju domām, līnijas, kas līdzinās senas pilsētas ielām, izveidojušās no pētniecības kuģu nolaistajiem sonariem.
Ziņu avots: POK.lv, National Geographic, YouTube, Google Maps
Mīnojas kultūra Egejas reģionā tā sāka veidoties ap 3000. g. p.m.ē., bet otrajā gadu tūkstotī p.m.ē. tā jau bija sasniegusi augstu uzplaukuma pakāpi. Līdztekus agrīnām Ēģiptes un Mezopotāmijas kultūrām Vidusjūras austrumos un dienvidos, Mīnoja bija pirmā lielākā civilizācija uz Eiropas zemes. Viss veiksmīgāka Minoja civilizācijas attīstība notika Krētas salā, ar kuru galvenokārt arī saistās nosaukums – Mīnojas kultūra. Santorīni sala burtiski uzsprāga, nesdama iznīcību arī 110 km attālajai Krētai un tās civilizācijai.
Citāda Pasaule 