Siltuma un slapjuma rekordi Eiropā (Video)

Itālijas ziemeļu pilsētā Lugāno šodien 5.janvārī reģistrēti +22,3 grādi, par 10 grādiem pārspējot iepriekšējo 5.janvāra siltuma rekordu.

https://citadapasaule.files.wordpress.com/2012/11/arrow-2.png

Sestdien Tičīno kantonā, Šveices dienvidos, gaisa temperatūra fēna – silta kalnu vēja – ietekmē paaugstinājās līdz +22..+23 grādiem, liecina Šveices meteodienesta dati. Tostarp Lugāno pilsētā divos dienā pēc vietējā laika bija +22,3 grādi, tādējādi pārspējot iepriekšējo 5.janvāra siltuma rekordu, kas bija +12 grādu 1991.gadā, un tikai nedaudz atpaliekot no visa mēneša rekorda, kas ir +24 grādi.

Arī citur Itālijas ziemeļos, gaisa temperatūrai vietām pakāpjoties virs +20 grādiem, pārspēti 5.janvāra siltuma rekordi, un vairāki maksimālās temperatūras rekordi krituši arī kaimiņvalstīs.

Neparasti silts un saulains laiks valda arī Pireneju pussalā un Francijas dienvidos. Tostarp Katalonijas ziemeļaustrumos pie Francijas robežas gaisa temperatūra sestdien pakāpās līdz pat +24 grādiem.

Tā kā Eiropas teritorijā patlaban valda visai silts laiks un ilgstoši nokrišņi, ko pēkšņi var nomainīt spēcīgs sals, līdz ar to ir apdraudēti ziemāju sējumi. Ja laika apstākļi nemainīsies, visā Eiropā var būtiski ciest gaidāmā raža, ziņo ASV bāzētā aģentūra «Martell Crop Projections»

Kā norāda aģentūras eksperti, jau vairākas nedēļas Eiropā gaisa temperatūra turas virs nulles, Austrumeiropā vērojama strauja sniega kušana, bet Lielbritānijā joprojām vērojami ilgstoši lieti. Eksperti brīdina – ja pēkšņi atkusni nomainīs spēcīgs sals, ziemāju sējumi var aiziet bojā, tādējādi radot papildu izdevumus lauksaimniekiem un pasliktinot jau tā neiepriecinošās nākamās ražas prognozes.

Tikmēr Latvijā, neraugoties uz to, ka iestājies ilgstošs atkusnis un lietus vai palu dēļ uz atsevišķiem laukiem izveidojušās ūdens lāmas, satraukumam par ziemāju attīstību pagaidām nav pamata. Tiesa, situāciju Latvijā varētu pasliktināt pēkšņa kailsala iestāšanās, norādījuši agronomi. Patlaban runāt par kultūraugu nepārziemošanu un, vēl vairāk, par pārsēšanu ir pāragri, to varēšot darīt, kad augiem atjaunosies veģetācija.

Kā ziņots, kopumā pagājušajā sezonā Eiropā, kā arī citviet pasaulē graudu ražas bijušas zemākas par prognozēto. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) eksperti decembrī prognozējuši, ka 2012.-2013.mārketinga gadā, kas ilgst no pērnā gada jūlija līdz šī gada jūnijam, pasaules graudu raža samazināsies par diviem miljoniem tonnu – līdz 2,282 miljoniem tonnu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu raža saruks par 2,8%.

Prognoze samazināta galvenokārt kukurūzas ražas rādītāju korekcijas dēļ Krievijā un Ukrainā, kā arī gaidāmā kviešu ražas krituma dēļ Austrālijā un Brazīlijā.

Bet aizvadītais gads Lielbritānijā bijis otrais nokrišņiem bagātākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē, pavēstīja Nacionālais meteoroloģijas birojs. Pērn Lielbritānijā nokrišņu daudzums sasniedza 1130,7 milimetrus, kas vien par 6,6 milimetriem atpaliek no 2000.gadā fiksētā rekorda.

Nokrišņu mērījumi tika sākti 1910.gadā, bet četri no nokrišņiem bagātākajiem gadiem Lielbritānijā pieredzēti kopš 2000.gada.

Novembrī Anglijas dienvidrietumos un Velsā piedzīvotajos plūdos dzīvību zaudēja vismaz trīs cilvēki, savukārt pirms Ziemassvētkiem spēcīgo lietavu dēļ bija traucēta satiksmes plūsma. Pērn Lielbritānijā applūduši teju 8000 īpašumi, savukārt lauksaimnieki laikapstākļu dēļ cietuši 1,3 miljardu mārciņu (1,12 miljardu latu) zaudējumus.

Gada sākumā pieredzētā postošā sausuma dēļ aptuveni 20 miljoniem britu aprīlī tika aizliegts laistīt dārzus. Tomēr pēc pāris dienām sākās spēcīgas lietavas, kuru dēļ 2012.gada aprīlis Lielbritānijā kļuva nokrišņiem bagātākais pēdējo 100 gadu laikā. Dārzu laistīšanas aizliegums tika atcelts jūnijā.

TVNET, NRA

Advertisements

Komentēšana ir slēgta.