Meteorīts no Marsa palīdzēs atklāt Marsa pagātni (Video)

Rūpīga meteorīta izpēte Karla Agī (Ņūmeksikas universitāte) vadībā ir palīdzējusi zinātniekiem identificēt jaunu Marsa meteorītu klasi. Meteorīts visticamāk ir Marsa garozas fragments, kura vecums ir 2,1 miljards gadu. Meteorītā esošā ūdens koncentrācija ir ievērojami augstāka nekā pārējos līdz šim atrastajos Marsa meteorītos.

Šis unikālais meteorīts, kas nodēvēts par Ziemeļrietumu Āfriku (NWA) 7034 ir līdzīgs, bet tomēr ļoti atšķiras no citiem Marsa meteorītiem, kas pieder SCN grupai (Shergotty, Nakhla un Chassigny). Līdz šim ir atrasti 110 CSN grupai piederoši fragmenti. Līdz šim tie bija vienīgie Marsa paraugi, kurus zinātnieki varēja pētīt. To izcelsmes vieta uz sarkanās planētas līdz šim nav noskaidrota. Jaunākie dati liecina, ka to avots nav Marsa garoza.

“NWA meteorīta tekstūra nelīdzinās SCN. Tas ir veidots no sacementētiem bazalta, kas rodas lavai ātri atdziestot, fragmentiem, kurā dominē laukšpats un piroksēni, kuru izcelsme visticamāk ir vulkāniskā aktivitāte. Šis sastāvs ir tipisks Mēness paraugiem, bet tas nav sastopams citos Marsa meteorītos,” pastāstīja pētījuma līdzautors Endrjū Stīls. “Neparastā meteorīta ķīmiskais sastāvs liecina, ka tā avots ir Marsa garoza. Tas ir pirmais meteorīts, kurš tiek saistīts ar Marsa garozu. Oglekļa analīze atklāja ar dzelzs oksīdu saistīta makromolekulārā organiskā oglekļa klātbūtni laukšpata graudiņos, kas liecina, ka pastāv kāds nebioloģisks process, ar kuru iespējams izskaidrot makromolekulārā oglekļa klātbūtni arī citos Marsa meteorītos.”

“Šajā meteorītā atrastie bazalta fragmenti, pamatojoties uz jaunākajiem robotizēto visurgājēju un orbitālo staciju iegūtajiem datiem, atbilst Marsa garozai jeb augšējai mantijas daļai,” skaidroja Agī. “Skābekļa izotopu analīze liecina ka NWA 7034 atšķiras no citiem meteorītiem un planētu paraugiem. Tā sastāvs liecina par izcelsmi uz virsmas un mijiedarbību ar Marsa atmosfēru. Ūdens daudzums, kas ir aptuveni 6000 ppm, liecina, ka meteorīts mijiedarbojies ar Marsa virsmu pirms aptuveni 2,1 miljardiem gadu.”

“Iespējams, ka pats aizraujošākais fakts ir tas, ka augstā ūdens koncentrācija varētu nozīmēt to, ka virsmas ieži ir mijiedarbojušies ar šķidru ūdeni, kurš radies vai nu vulkāniskās aktivitātes rezultātā, vai arī sadursmēs ar komētām” teica Stīls, piebilstot, ka ģeoķīmiski šis ir visbagātākais Marsa meteorīts, kura tālākā izpēte varētu sagādāt ne vienu vien pārsteigumu.

Starspace.lv, Euronews