Grūtnieču un embriju asinīs atrod ģenētiski modificētas kukurūzas toksīnus un nezāļu indes atliekas

Īstermiņa peļņas gūšanas un pārtikas ražošanas monopolizācijas nolūkos ekoloģiski, bioloģiski un sociālekonomiski destruktīvas lauksaimniecības biotehnoloģijas agresīvi izplatošās korporācijas saņēmušas smagu triecienu – kanādiešu pētnieki grūtnieču un to augļu asinīs atklājuši ģenētiski modificētās kukurūzas toksīnu Cry1Ab un nezāļu indes atliekas. Atbilstoši korporāciju algoto zinātnieku un PR speciālistu līdzšinējiem izteikumiem šīs vielas tur nekādi nevarēja atrasties.

Akadēmiski recenzētais izdevums Reproductive toxicology šī gada 18. februārī publicēja Šerbrūkas universitātes (Kvebeka, Kanāda) Hospitāļa Centra Dzemdniecības un ginekoloģijas departamenta, Klīniskā Pētījumu Centra un citu, saistīto institūciju zinātnieku pētījumu par ģenētiski modificētas pārtikas cilmes pesticīdu klātbūtni Austrumkvebekas jauno māmiņu un viņu bērnu asinsritē.

Kanādas un ASV lauksaimniecībā aptuveni 60% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības (neskaitot ganības) tiek apsētas ar ĢM augiem. Šo augu DNS ir ievietoti citu organismu gēni, lai tie būtu izturīgi pret vairākiem plaši lietotiem herbicīdiem kā arī, lai augi paši izstrādātu daļai kukaiņu nāvējošu indi. Ņemot vērā attiecīgo ĢM kultūru īpatsvaru, pētnieki no lielās, to audzēšanā izmantoto pesticīdu dažādības, sieviešu un vēl nedzimušo bērnu asinīs izvēlējās meklēt glifosāta (GLYPH) un tā metabolīta amilometilfosfonskābes (AMPA) , glufozinātamonija (GLUF) un tā metabolīta trimetilfosfīnpropionskābes (3-MPPA), kā arī augsnes baktērijas Bacillus thuringiensis gēna sintezētā, daļai kukaiņiem īpaši toksiskā proteīna Cry1Ab atliekas.

 

Pētījums

Pētījumā tika analizēti dati, ko ieguva izpētot 30 grūtnieču un viņu bērnu (analīzes tūlīt pēc dzemdībām paņemot no nabassaites asinīm), kā arī 39 neapaugļotu sieviešu asins analīzes.

Svarīgi, ka neviena no pētījumā brīvprātīgi dalību ņēmušajām sievietēm vai viņu ģimenes locekļi nestrādāja lauksaimniecībā un nekādā citā veidā neatradās tuvā saskarsmē ar pesticīdiem. Toties visas pētījuma dalībnieces lietoja uzturā tipiskus ziemeļamerikāņu ēdienus, kuru sastāvā ir daudz ģenētiski modificētu augu Jau 2004. gadā Kanādas lielākā interneta ziņu vietne CBC.ca, raksturojot situāciju, atzīmēja: “Tipiskā kanādiešu virtuvē atrodami daudzi ģenētiski modificēti ēdieni vai to sastāvdaļas. Itin viss no maizes līdz tomātiem un no kukurūzas līdz sojas eļļai tiek ražots no organismiem ar izmainītu ģenētisko kodu.”

Glifosāts

GLYP/AMPA klātbūtne organismā pētījumā tika konstatēta vismazākajai daļai dalībnieču. Analīzes šīs vielas neuzrādīja ne grūtnieču, ne embriju asinīs. Neapaugļoto sieviešu grupā GLYP atklāja 5% dalībnieču.

Glifosāts ir plaša spektra, antiselektīvas sistēmas herbicīds, kas tiek plaši lietots viengadīgu un daudzgadīgu augu, piemēram, zāles, grīšļu, platlapu nezāļu apkarošanai. GLYPH plaši pielieto labību un citu lauksaimniecības kultūru audzēšanā. Tas ir galvenā aktīvā viela tādos preperātos kā “Roundup”. Bez raundapa glifosāts atrodams arī šādos Latvijā lietot atļautos herbicīdos: “Amega”, “Barbarian”, “Barbarian Biograde”, “Barbarian Hi-Aktiv”, “Dalgis”, “Dominators”, “Glifogans”, “Glifomaks”, “Glifoss”, “Glifoss SPANrīm”, “Jablo”, “Kemels 480”, “Kliniks 360”, “Reindžers”, “Rodeo”, “Taifūns 360”, “Uragāns”, “Uragāns Sistem 4”. Glifosāts nogalina augus un mikroorganismus, neļaujot veidoties to vielmaiņā svarīgam enzīmam – 5-enolpiruvilšikimāt-3-fosfātsintetāzei (EPSPS). Tā kā glifosāta darbības rezultātā tiek nogalinātas slāpekli fiksējošās baktērijas, laukos, kur tas izmantots, lielā apjomā savairojas toksiskās vai patogēnās sēnes.

Modificētajos, glifosātizturīgajos augos ir ievietots augsnes baktērijas Agrobacterium tumefaciens gēns, kas sintezē EPSPS, kuru glifosāts nespēj ietekmēt. Galvenais glifosāta pussabrukšanas produkts augos ir AMPA, kura toksikoloģiskās īpašības ir atbilstošas glifosātam.

Glifosāts ir viena no visplašāk pētītajām aktīvajām pesticīdu vielām. Konstatēts, ka žurkām tas izraisa augļa skeleta attīstības kavēšanos, kā arī būtiskus reproduktīvās sistēmas bojājumus. 2010. gada augustā publicētā pētījumā teikts, ka glifosāta devas, kas ir daudz mazākas nekā koncentrācijās, ko izmanto lauku apmiglošanai varžu un cāļu embrijiem izraisa kroplības, galvenokārt galvaskausā un neirālo plātnīšu vietās. Ir arī pierādīta glifosāta toksiskā ietekme uz cilvēka placentas un embrionālajām šūnām.

Glufozinātamonijs

Grūtnieču/embriju asins paraugos netika noteikta arī GLUF esamība, taču 100% tajos visos bija atrodamas GLUF sadalīšanās produkta 3-MPPA molekulas. Neapaugļoto sieviešu vidū GLUF atrada 18% paraugu, bet 3-MPPA – 67%.

Glufozinātamonijs ir fosforu saturoša aminoskābe, kas iedarbojas līdzīgi kā glifosāts, tikai ierobežojot citu enzīmu – glutamīnsintetāzi. GLUF pielietošana samazina aminoskābes glutamīna, bet palielina amonjaka līmeni auga šūnās, kas noved pie fotosintēzes apstāšanās un sekojošas auga nāves dažu dienu laikā. Konstatēts, ka GLUF samazina glutamīnsintetāzes līmeni arī dzīvnieku šūnās. Atzīmējams, ka glutamīns, kas dzīvajos organismos veidojas glutamīnsintetāzei pie glutamīnskābes piesaistot amonjaku un ir svarīga vielmaiņas ķēdes sastāvdaļa.

Gēns, kas nodrošina modificēto šķirņu izturību pret GLUF ņemts no baktērijas Streptomyces hygroscopicus. Šī gēna sintezētais enzīms fosfinotricīna acetiltransferāze (PAT) nodrošina GLUF detoksifikāciju.

GLUF un tā metabolīta 3-MPPA bioloģiskā un toksikoloģiskā iedarbība ir līdzīga.

Par GLUF toksicitāti cilvēkiem līdz šim tikpat kā nav bijuši pētījumi, taču tie daži, kas veikti norāda, ka glufozinātamonija ietekmē var palielināties iedzimtu kroplību risks. Pētījumos ar pelēm šī viela izsauca augšanas aizkavēšanos embrijiem kā arī palielināja orgānu nepilnīgas attīstības izraisītu nāves gadījumu skaitu.

Cry1Ab

Attiecībā uz B. thuringiensis gēna sintezēto indi, izrādījās, ka Cry1Ab toksīns ir atrodams 93% grūtnieču un 80% embriju asinīs. Savukārt neapaugļoto sieviešu grupā šis rādītājs sasniedza 69%.

Cry1Ab ir augsnes baktērijas Bacillus thuringiensis tāda paša nosaukuma gēna sintezēts insekticīds proteīns, kurš izmantots modificētas, kukaiņizturīgas kukurūzas un citu augu izstrādē. Bt proteīns Cry1Ab, kāpuram to apēdot kopā ar kururūzas auga daļām, iekļūst kaitēkļa gremošanas traktā, kura sieniņās rada poras. Pa porām kukaiņa kāpura šķidrumu aprites sistēmā nokļūst tā zarnā dabīgi dzīvojošās baktērijas, kuras tur izraisa sepsi un kāpurs iet bojā.

Virkne ekologu un bioķīmiķu, balstoties uz klīnisku pētījumu par bt toksīnu ietekmi uz cilvēkiem trūkumu un atsevišķiem zīmīgiem gadījumiem, kuri ļāva izdarīt secinājumus par bt toksīna iespējamo alergēno iedarbību jau sen bija izteikuši aizdomas, ka Cry1Ab tomēr varētu nokļūt zīdītāju, tai skaitā cilvēku asinsrites sistēmā. Tomēr tikai 2003. gadā, kad izdevums Veterinary & Human Toxicology publicēja Chowdhury EH et al rakstu par modificētās Bt11 kukurūzas toksīna Cry1Ab atradumu ar šiem graudiem barotu cūku zarnās tika iegūtas pirmās, šādu viedokli pamatojošas zinātniskas liecības. Ņemot vērā, ka tieši caur zarnu sieniņām notiek lielākās daļas pārtikas vielu, tai skaitā proteīnu uzsūkšanās asinīs, radās pamatots jautājums – vai tiešām Cry1Ab toksīni, ja jau pārvarējuši kuņģa skābo vidi (kurā tiem pēc bt tehnoloģijas ieviesējas – korporācijas “Monsanto” pētījumu rezultātiem bija jāsadalās 2 minūšu laikā), kādā selektīvā kārtā nespēj izmantot šo dabīgo pārceltuvi uz asinīm un tālāk uz orgāniem un šūnām? Kā atbildot uz šo un citām līdzīgām publikācijām, klajā nāca virkne rakstu, kuru vadmotīvs bija – modificētie augi ar Cry1Ab toksīniem neveido draudus zīdītāju veselībai.

Vēl 2009. gadā Ķīnas Lauksaimniecības universitātes pētnieku grupa žurnālā Food and Chemical Toxicology publicēja rakstu, kurā apgalvoja, ka viņu veiktā bt toksīnu analīze un eksperimenti ar pelēm pierāda, ka transgēnie Cry1Ab/Ac toksīni: a) ātri sadalās kuņģa – zarnu traktā un b) nerada statistiski nozīmīgas izmaiņas eksperimentālo dzīvnieku orgānos. Izvērtējot sava eksperimenta rezultātus, autori atvedināja secinājumu, ka šie toksīni nav bīstami cilvēkiem. Šādu viedokli, neskatoties uz pierādījumiem par pretējo, joprojām plaši izplata ražotāji (sk. šeit reklāmas materiālu par cilvēku pārtikai paredzētu saldo kukurūzu “Attribute” ar ievietotu bt gēnu) un liela daļa dažādu ASV (kā ietekmīgākā starptautiskā GMO lobija) iestāžu un institūciju. Pilnīgi pretēju uzskatu pauda franču zinātnieki no Neatkarīgās gēnu inženierijas izpētes komisijas (CRIIGEN). Izanalizējuši no “Monsanto” Francijas valdības prasību un tiesvedības ceļā iegūtos transgēnās kukurūzas izmēģinājumu pētījumu pilnos datus viņi secināja: visi pētījumā iekļautie ģenētiski modificētie augi (viena “roundup ready” šķirne un divas bt šķirnes) izraisa toksicitāti, tikai katrs savā, atšķirīgā veidā un mērā, kas ir atkarīgs no saņemtās barības devas un dzīvnieka dzimuma. Procentuāli un skaitliski vislielākās izmaiņas tika novērotas galvenajos ķermeņa detoksifikācijas orgānos, kuri pirmie reaģē ķīmiskās saindēšanās gadījumā – aknās un nierēs. Šādas izmaiņas, raksta autori, parasti liecina par toksisku vielu klātbūtni diētā. Atšķirības, salīdzinot ĢM un kontrolgrupas datus, bieži tika novērotas arī sirdī, virsnieru dziedzeros, liesā un asins šūnās. (Sk. vairāk atklajumi.lv rakstā Pētījums: Eiropas savienībā apstiprināti ĢMO izraisa toksicitātes pazīmes aknās un nierēs)

Interpretējot dažādos rezultātus grūtnieču/embriju un neapaugļoto sieviešu grupās, pētījuma autori izsaka pieļāvumu, ka tos varētu ietekmēt ekspozīcijas pakāpe, grūtniecības izraisītā hemodilūcija (asins plazmas daudzuma palielināšanās), efektīvāka toksīnu izvadīšana vai izmantotās metodes nepilnības.

Autori arī norāda, ka pesticīdu atlieku līmenis, ko tie atrada Kanādas sieviešu organismos ir ievērojami mazāks nekā tas, ko izmantoja iepriekš publicētajos eksperimentos, kuros noteiktas šo vielu toksicitātes izpausmes zīdītājiem. Tas pēc viņu domām ļaus plānot atbilstošākus eksperimentus nākotnē. Šādam slēdzienam var tikai piekrist, ar vienu nosacījumu – eksperimenti ar dzīvniekiem jāveic ilgtermiņā, sekojot līdzi vismaz trijām paaudzēm, īpaši pievēršot uzmanību pēcnācēju veselībai.

Secinājumi.

Kopumā pētījuma rezultāti ļauj izdarīt virkni tālejošu secinājumu:

1) Pesticīdi no ģenētiski modificētiem augiem ar pārtikas un, iespējams, ūdens starpniecību nonāk ar lauksaimniecisko ražošanu tieši nesaistītu cilvēku orgānos, tai skaitā, pārvarot augļa placentas barjeru, embriju asinsritē.

2) Ekspozīcijai, atkarībā no vielas, reģionos, kur lielāko sējumu daļu sastāda ĢM augi, ir pakļauti 65 līdz 100 % cilvēku jeb citiem vārdiem – praktiski visa populācija.

3) Lai arī konstatēto vielu daudzums asinīs šobrīd ir salīdzinoši neliels, nav skaidrs vai to līmenis nav daudz augstāks, piemēram, aknās vai liesā. Pastāv risks, ka vielām ilgtermiņā uzkrājoties, to toksiskā iedarbība kombinēsies, izpaužoties masveida endokrīno, reproduktīvo, onkoloģisko un autoimūno saslimšanu pieaugumā nekontrolējamā apjomā. Arī gadījumā, ja pesticīdu atliekas organismā neuzkrājas, tad, kā var secināt pēc iegūtajiem datiem, to daudzums pārtikā nemitīgi aizvieto izvadītās molekulas ar jaunām. Rezultāts paliek nemainīgs jebkurā variantā un tas ir – pastāvīga indīgo vielu klātbūtne organismā, kas ļoti iespējams cilvēkiem izraisīs tās pašas saslimšanas un patoloģijas, kuras to iedarbība izraisījusi laboratoriju izmēģinājumu dzīvniekiem.

4) Saprotams, ka pesticīdi tiek lietoti arī konvenciālajā lauksaimniecībā, tomēr svarīgi, ka ĢM augu audzēšanā (īpaši “roundup ready” šķirnēs) to lietošana nereti notiek daudz lielākā apmērā, kā arī, modificētie augi paši ražo indīgās vielas. Lai varētu izdarīt salīdzinājumu, būtu nepieciešams veikt Šerbrūkas universitātes pētījuma analogu kādā citā attīstītā valstī, kur, pretēji Ziemeļamerikai, ĢM augi netiek audzēti vispār vai tos kultivē nelielā apjomā, kā arī no šādiem augiem ražota pārtika neveido ikdienas racionu.

5) Korporāciju un ģenētiski modificētu kultūru ieviešanā (tas pats attiecībā uz medikamentiem, vakcīnām, pārtikas piedevām, ķīmiskās rūpniecības izejvielām, utt.) ieinteresētu valdību finansētie produktu pētījumi nav uzlūkojami kā autoritatīvi avoti ĢMO ietekmes uz vidi un cilvēku novērtēšanā. Pētījumu pasūtītāji sagaida no darba izpildītājiem pozitīvu slēdzienu, savukārt izpildītāji ir ieinteresēti darba saglabāšanā un finansējuma turpmākā saņemšanā, kas neapšaubāmi saistās ar pasūtītāja sagaidītā rezultāta sasniegšanu. Plašāk par atklātībā nākušiem, šādu sistēmu raksturojošiem gadījumiem sk. piemēram šeit, šeit un šeit.

Informācijas avots: Atklājumi.lv

Advertisements

Komentēšana ir slēgta.