Snieglauzēs visvairāk cietusi Dienvidlatgales mežsaimniecība (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Dienvidlatages mežsaimniecībā līdz šim pieredzēta lielākā dabas katastrofa, atzīst tās darbinieki. Lielā apledojuma dēļ, kas radās kopš Ziemassvētkos nolijušā lietus, mežaudzēs nolūzis vai neatgriezeniski noliecies liels daudzums koku. Viskritiskākais brīdis bijis nedēļas nogalē no 8. līdz 10. janvārim, kad sācies atkusnis un koki vairs nav spējuši izturēt milzīgo apledojuma svaru. Uz katra vismazākā zariņa bijis aptuveni pusotru centimetru biezs ledus, bet kopumā katram kokam, atkarībā no zaru vainaga izmēra, apledojums radījis papildu svaru pat 100 kilogramu apmērā.

„Līvānu novada mežus un Dienvidlatgales mežsaimniecības mežus ir piemeklējusi snieglauze, nodarot ļoti lielus postījumus. Šī brīža situācija ir tāda, ka Steķu silā būs jāizcērt vismaz 80 000 kubikmetru priedes, bērza koksni, kas ir cietusi no snieglauzes,” sacīja Dienvidlatgales mežsaimniecības izpilddirektors Antons Breidaks.

Kopumā Dienvidlatgales mežsaimniecības pārziņā ir teju 190 000 hektāru apsaimniekojamās teritorijas un tajā apzinātie koksnes postījumi sasnieguši jau 200 000 kubikmetru. Taču Antons Breidaks stāsta, ka apzināšana turpinās un reālo postījumu apmērs varētu pieaugt vismaz divas līdz trīs reizes. „Ja mežs būs bojāto koku izciršanas rezultātā pārretināts, tad nāksies atgriezties vēlreiz un saņemot no Valsts mežu dienesta sanitāro atzinumu, nocirst atlikušos kokus kailcirtē un atjaunot mežu, apstādot vai apsējot no jauna,” sacīja Antons Breidaks.

Visvairāk bojātas priežu briestaudzes, pieaugušo priežu audzes, visu vecumu bērzu audzes un egļu tīraudzes. Piemēram, bērzu jaunaudzes būs pilnībā jāatjauno aptuveni 40 hektāru platībā. „Ja runājam par jaunaudzēm, mēs esam „atmesti” 10, 20, 30 pat 50 gadus atpakaļ un meža veidošanas cikls ir jāsāk veidot no jauna. Tā koksne, ko tagad iegūstam pēc snieglauzes, ir zaudējusi savu kvalitāti, stumbra vidusdaļā ir lūzums ar garām plaisām,” sacīja Dienvidlatgales mežsaimniecības izpilddirektors Antons Breidaks. Patlaban visi Dienvidlatgales mežsaimniecības spēki ir mobilizēti uz dabas katastrofas epicentru, proti, teritorijā no Daugavpils apvedceļa, garām Līvāniem, Mežārē, tālāk Madonas virzienā. Plānotājiem, kas apseko audzes un darbiniekiem, kas vēlāk tās attīra, iegādātas Francijā ražotas sniega kurpes, bez kurām pārvietošanās lielajās kupenās bija ļoti apgrūtināta.

Lielāko mežistrādes darbu apjomu plānots paveikt 3-4 mēnešu laikā. Patlaban darbus apgrūtina lielais sniega daudzums un nesasalusī zeme, pa kuru nevar pārvietoties smaga tehnika, taču tuvojas pavasaris, kad sāksies ugunsnedrošais periods un līdz tam laikam no nolauztajiem laikiem jābūt atbrīvotām stigām. Tāpat siltajā laikā iespējama strauja kaitēkļu — egļu astoņzobu mizgraužu, skujkoku koksnes mizgraužu un citu kaitēkļu savairošanās. Speciālisti atzīst, ka pēdējos gados daudz biežākas Latgalē kļuvušas vējgāzes un šogad pirmo reizi novērota tik spēcīga snieglauze, taču skaidra izskaidrojuma šīm parādībām nav. Iespējams, dabas untumus ietekmējot Daugavas tuvums vai klimata pārmaiņas.

ZIņu avots: Vidusdaugavas TV

Advertisements

Komentēšana ir slēgta.