Viesuļvētra “Sendija”: Pēdējo stundu hronika (Video, Foto)

Viesuļvētrā “Sendija” ASV un Kanādā pēdējās stundās gājuši bojā vismaz 39 cilvēki, pārrautas elektroapgādes līnijas, izgāzti koki un daudzviet sākušies spēcīgi plūdi.

Varasiestādes bažījas, ka upuru skaits varētu strauji pieaugt, jo joprojām bez vēsts pazuduši desmitiem cilvēku. Viesuļvētra nodarījusi postījumi mērāmi no desmit līdz 20 miljardiem ASV dolāru apmērā.

“Sendija” ir pēdējo gadu stiprākā viesuļvētra, kas piemeklējusi ASV austrumkrastu un jau nodēvēta par «Frankenšteina vētru». «Sendija» pirms tam atstājusi postažu arī Karību jūras reģionā, un tās kopējais upuru skaits jau pārsniedz simtu.

ASV prezidents Baraks Obama pasludinājis viesuļvētras “Sendijas” skarto Ņujorkas pilsētu par katastrofas zonu. Tas ļauj vētrā cietušajiem iedzīvotājiem saņemt palīdzību no federālā budžeta. Visās trīs Ņujorkas lidostās ir applūduši skrejceļi un lidostas ir slēgtas.

Par katastrofas zonu pasludināts arī Ņūdžersijas štats, kur ūdens masas otrdien pārrāvušas aizsargdambi, appludinot vairākas pilsētas.

Plūdu straume bija tik spēcīga, ka pa Manhetenas ielām tika nestas automašīnas.

Metropoles transporta pārvalde (MTA) informēja, ka pārplūduši septiņi Ņujorkas metro tuneļi un sešas autobusu garāžas.  Ūdens pamazām ieplūst arī tunelī, kas savieno Manhetenu un Longailendu. «Ņujorkas metro sistēma ir 108 gadus veca, bet tā nekad nav piedzīvojusi tik postošu katastrofu kā pagājušajā naktī,» atzina MTA priekšsēdētājs. Blumbergs pavēstījis, ka appludinātā metro sistēma Ņujorkā nedarbosies turpmākās vismaz četras vai piecas dienas.

Elektrības apakšstacijas sprādziena rezultātā Kvīnsas rajonā izcēlies arī liels ugunsgrēks, kurš iznīcinājis piecdesmit mājas. Kopumā ugunsgrēki pilsētā nopostīja vismaz 80 ēkas. Drošības apsvērumu dēļ evakuēta slimnīcas.

Kopumā vētra skārusi ap 50 miljonus cilvēku, no kuriem miljons ir evakuēti no mājām.

Tikpat kā visa applūdusi Atlantijas okeāna krastā esošā kūrortpilsēta Atlantiksitja. No pilsētas evakuēti 30 tūkstoši cilvēku.

Trauksmes stāvoklis izsludināts ASV vecākajā atomelektrostacijā Ņūdžersijā, tā kā tur pamatīgi cēlies ūdens līmenis. Ņūdžersijas štata gubernators Kriss Kristijs (Chris Christie) pavēstījis, ka vēja spēks bijis tik liels, ka apgāzis uz dzelzceļa sliedēm stāvošus kravas vilcienus. Vairāki štata autoceļi ir slēgti un pārtraukta vilcienu satiksme.

Naktī bez elektrības palika miljoniem mājsaimniecību. Šobrīd bez strāvas desmit pavalstīs un Kolumbijas apgabalā jau esot astoņi miljoni mājsaimniecību un uzņēmumu, ziņo varasiestādes. Arī Kanādā bez elektroenerģijas piegādes otrdienas rītā palikuši 130 000 patērētāju, no tiem vairāk nekā 90 000 Ontario provincē, bet 43 000 kaimiņos esošajā Kvebekā.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs (NHC) paziņojis, ka vēja ātrums «Sendijas» centrā ir samazinājies un tā vairs nav uzskatāma par viesuļvētru, tomēr brīdinājis, ka brāzmas joprojām sasniedz 120 kilometrus stundā.

NRA, TVNET, Vesti.ru, Photo Blogdb.lvbusinessinsider.com, Delfi.lvntv.ru

Eiropas dienvidaustrumu daļā saglabājas līdz +43 grādiem (Video)

Karstuma vilnis, kas Eiropu sasniedza pirms vairāk nekā nedēļas, ar lielāko intensitāti turpinās Balkānu reģionā, kur valda svelme līdz +43 grādiem.

Meteoroloģisko brīdinājumu sistēmā «Meteoalarm» publicētā informācija liecina, ka augstākās pakāpes brīdinājums par sestdien gaidāmu ļoti augstu gaisa temperatūru aizvien ir spēkā Itālijā, Horvātijā, Serbijā un Ungārijā. Kopumā brīdinājums izsludināts vismaz 13 valstīs.

Virs +35 grādiem gaisa temperatūra sestdien paaugstināsies plašā Eiropas dienvidaustrumu daļā – teritorijā no Itālijas līdz Ungārijai, Ukrainai un Turcijai. Piektdien augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bulgārijā, kur termometra stabiņš sasniedza +43 grādu atzīmi.

Tuvākajās dienās lielais karstums atkāpsies, Balkānu valstīs vietām pat gaidāmas nelielas salnas, tomēr nākamnedēļ gaisa temperatūra daudzviet atkal pakāpsies virs +30 grādiem. Daudzviet Eiropā saglabāsies liels sausums un ļoti augsta ugunsbīstamība mežos, brīdina sinoptiķi.

Atēnu ziemeļaustrumu pievārtē sestdienas rītā izcēlies liels mežu ugunsgrēks, kas apdraud tur esošo armijas bāzi, ziņo amatpersonas un mediji. «Uguns virzās par mežainu gravu un liesmo plašā frontē,» sabiedriskajam televīzijas kanālam NET pavēstīja vietējās municipalitātes mēra vietnieks. «Tas ir bīstami, jo apkārtnē atrodas armijas bāze.»

Policija slēgusi satiksmi pa nacionālās nozīmes lielceļu, kas ved uz ziemeļiem no Atēnām. Ugunsgrēks sākās pirms saullēkta Afidnu apkārtnē, un šobrīd tā savaldīšanā iesaistīti 100 ugunsdzēsēji. Uz notikumu vietu nosūtītas arī četras lidmašīnas un divi helikopteri.

Toties Stokholmā šogad bijušas tikai sešas īstas vasaras dienas, kad gaisa temperatūra pārsniegusi 25 grādus pēc Celsija, secinājuši zviedru meteorologi.Turpretī pagājušajā vasarā Zviedrijas galvaspilsētā termometra stabiņš 25 grādu atzīmi pārsniedza 28 dienas.

“Mums nav bijuši īsti karstuma viļņi. Gan jūnijā, gan jūlijā temperatūra 25 grādus pārsniedza tikai dažas reizes. Arī lijis daudz,” laikrakstam “Dagens Nyheter” norādīja Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta (SMHI) meteoroloģe Līsa Frosta.

SMHI ir apkopojis datus no 1.jūnija līdz 19.augustam. Malmē Zviedrijas dienvidos šovasar gaisa temperatūra 25 grādus pēc Celsija pārsniegusi deviņas dienas, bet Gēteborgā – tikai piecas dienas.

Eksperti vēso laiku skaidro ar karstuma vilni dienvidos. “Vidusjūrā bija ļoti spēcīga augsta spiediena sistēma. Tur bija patiešām karsti. Tas ļāva zema gaisa spiediena sistēmai atnākt pie mums, atnesot mums nestabilus laikapstākļus,” skaidroja Frosta.

Tomēr šonedēļ Zviedrijā bijušas arī pāris patiešām saulainas dienas. Pirmdien Lundā gaisa temperatūra sasniedza 32,1 grādu pēc Celsija, kas ir augstākā temperatūra, kāda šogad reģistrēta Zviedrijā.

TVNET, ApolloKasjauns.lv, Телеканал ОНТ, Meteoalarm, NOAA

Pēdējos 70 gados postošākie mežu ugunsgrēki apdraud Spāniju (Video)

Vienu no Kanāriju salām – Gomeras salu – turpina plosīt meža ugunsgrēki, kuru dēļ aizvadītajā naktī ar kuģiem evakuēti vismaz 1000 cilvēki, pirmdien vēsta raidsabiedrība BBC.

Uguns vēja dēļ ātri izplatās salā, tāpēc ir slēgti daudzi salas ceļi. Glābēji cilvēkus no liesmu plosītās vietas evakuē ar kuģiem un kopš piektdienas no salas evakuēti vismaz 5000 cilvēki, bet naktī uz pirmdienu – 1000.

Nelielākās platībās uguns prosa arī mežu Tenerifē, norāda BBC. Gomeras salā, kura ir tūristiem mazāk pieprasīta kā Tenerife, uguns noplosījusi daļu vērtīga dabas lieguma, paziņojušas varasiestādes. Gomeras salā liesmas ir nopostījušas aptuveni 300 hektārus dabas rezervāta, kurš ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Lai nopostītajās teritorijās atkal augtu koki, būs nepieciešami vismaz 30 gadi, paziņojušas Spānijas varasiestādes.

Pagaidām nav ziņu par cilvēku upuriem, taču liesmas nopostījušas daudzas mājas.

Pēdējo 70 gadu laikā šie ir Spānijā postošākie meža ugunsgrēki. To dēļ salās valda arī augsta temperatūra, kas sasniedz pat 40 grādus pēc Celsija.

Dabas liegumā ir lauru koku mežs. Tajā sastopama augu valsts, kas agrāk bija izplatīta arī Eiropas dienvidos, bet tagad no šī reģiona tikpat kā izzudusi, liecina UNESCO dati.

Delfi.lv, euronews, Photo Blog

Mežu ugunsgrēki Arizonas štatā ASV (Video)

Vesti.ru

Savvaļas ugungrēki Aizbaikālā apdraud ciematu ar 600 mājām (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Vesti.ru, Первый канал

Svilinātājiem piegriež maksājumus (Video)

Šodien lietavas uz brīdi pārtraukušas kūlas dedzināšanas trakumu. Šā gada rekords tika sasniegts vakar, kad saulainais laiks cilvēkus vedināja sausajai zālei pielaist uguni 193 vietās. Bet ne jau visiem ir cerības tikt sveikā nesodītiem. Valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai samazināts arī 75 zemniekiem – dedzinātājiem.

LTV Ziņu dienests