Pasaule piemin Černobiļas katastrofas 26. gadadienu (Video)

Šodien pasaule piemin Černobiļas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 26.gadadienu. Lai pieminētu pasaulē lielākajā kodolkatastrofā bojāgājušos, Černobiļas iedzīvotāji pusnaktī noturējuši piemiņas pasākumu.

 

Desmitiem cilvēku mira vēl trīs mēnešus pēc katastrofas, bet nav iespējams aplēst tieši, cik daudzu cilvēku veselību iedragāja starojums, vēsta Euro News.

 Ceturtdien, 26 gadus pēc avārijas, Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atklājis jauna tā dēvētā «sarkofāga» būvniecību. Projekta izmaksas sasniedz 1,2 miljardus eiro (0,84 miljardus latu) un to plānots pabeigt līdz 2015.gadam.

Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors eksplodēja naktī uz 1986.gada 26.aprīli, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni.

Slēgtajā zonā ap AES palielinājās bioloģiskā daudzveidība un 2007. gadā Ukraina to atzina par aizsargājamu teritoriju. Daba šajā teritorijā ir maz pētīta, konstatēts, ka dažām sugām radiācijas ietekmē radušās nelielas mutācijas, taču tiek uzskatīts, ka augiem un dzīvniekiem varētu būt izstrādājušies aizsargmehānismi pret radiāciju.

NRA, euronews, Vikipēdija,  

Netālu no Sajānu-Šušenskas HES tiek novēroti satraucoši ģeoloģiski procesi (Video)

Papildināts↑

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins piešķīris līdzekļus un uzdevis izveidot Zemestrīču prognozēšanas centru Altaja-Sajānu reģionā.

18 februārī ziņojām ka, Krievijā, pāris kilometru attāluma no Sajānu-Šušenskas HES, Čeremuškas ciemata iedzīvotāji mežā atklājuši dīvainus tvaika izgarojumus no zemes.  30 grādu salā vismaz 8 vietās tika novēroti šie izgarojumi. Šie novērojumi varētu liecināt par aktīviem ģeoloģiskiem procesiem šajā apvidū.

Sajānu-Šušenskas HES ir viena no pasaulē lielākajām hidroelektrostacijām.

Tās dambis ir 245 metrus augsts un vienu kilometru plats.

Sajānu-Šušenskas HES avārijā 2009.gada dzīvību zaudēja 75 cilvēki.

Otra vieta kur tika novēroti līdzīgi procesi atrodas Minusiskas tuvumā, tajā pašā Sajānu kalnu masīvā.

Фактор Времени

Daugavā ieplūdusi tonna eļļas (Video)

Ekoloģiskā katastrofa Latgalē aizēnojusi šā gada lielāko ekoloģisko nelaimi galvaspilsētā, Rīgas brīvostas teritorijā. No piestātnē ieskrējuša kuģa Daugavā ieplūdusi tonna eļļas. Kuģa īpašniekam draud pat 10 tūkstoš latu liels naudas sods. Bet vides uzraugus vairāk uztrauc eļļas savācēju — uzņēmuma „Eko osta” nepietiekamā reakcija. To apliecinot fakts, ka šodien, otrajā dienā pēc eļļas noplūdes, daļa joprojām skalojas ūdenī un tiek nesta uz jūru.

Šī lapa vairs nav pieejama.

LTV Ziņu dienests

Apgāžoties kravas vilciena cisternām, noplūdušas ķīmiskas vielas (Video)

Svētdienas naktī neilgi pēc pulksten 22 Daugavpils novada Naujenes pagastā no sliedēm noskrēja kravas vilciena 17 cisternas. Avārijas rezultātā no pieciem vagoniem noplūdusi naftas minerāl-smērviela un tehniskais šķīdinātājs, radot ievērojamu vides piesārņojumu. Avārijas iemesli vēl tiek noskaidroti, bet seku likvidēšanas darbi varētu ilgt pat vairākas nedēļas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

LTV Ziņu dienests

Pārlūzis pie Jaunzēlandes avarējušais konteineru kuģis (Video, Foto)

Pirms trim mēnešiem pie Jaunzēlandes krastiem sēklī uzskrējušais konteineru kravas kuģis svētdien vētras laikā pārlūzis uz pusēm, radot bažas par jaunu vides krīzi. Konteineru kravas kuģis «Rena» 5.oktobrī uzskrēja uz Astrolaba rifa aptuveni 20 kilometru attālumā no Jaunzēlandes ziemeļu piekrastes.

Pēc uzskriešanas sēklī no kuģa noplūda aptuveni 350 tonnas mazuta, kas tika izskalotas Plenti līča pludmalē. Piesārņojums jau nogalinājis vismaz 1300 jūras putnu. Kopš avārijas no kuģa izsūknētas vairāk nekā 1000 tonnas mazuta, taču tajā atrodas vēl degviela.

Pēc uzskriešanas sēklī kuģa priekšgala pirmie aptuveni 90 metri stabili gulēja uz rifa, bet aizmugures gals aptuveni 60 metru garumā karājās gaisā. Šajā vietā kuģa sānā bija izveidojusies liela plaisa, radot bažas, ka kuģa aizmugures gals varētu nolūzt. Svētdien vētras laikā, kad viļņi sasniedza septiņu metru augstumu, kuģis pārlūzis divās daļās, kas aizskalotas 20-30 metru attālumā viena no otras.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Jaunzēlandes naftas piesārņojumu novēršanas un savvaļas dzīvnieku eksperti no jauna mobilizējas, lai cīnītos pret piesārņojumu. «Pagaidām nav zināms, cik daudz mazuta varētu noplūst, bet komandas ir mobilizētas un mēs esam gatavi reaģēt uz jebko, kas varētu nonākt krastā,» sacīja glābšanas operācijas komandieris Alekss van Vijngarens.

Aizvadīto mēnešu laikā no kuģa arī vākti nost konteineri, taču uz tā vēl atlikuši aptuveni 900 konteineri. Pēc kuģa pārlūšanas no klāja noskaloti vismaz 30 konteineri. Vētras dēļ glābējiem nav izdevies tos pārtvert.

Reģionālā ostas pārvalde apsver paplašināt līdz šim noteikto trīs jūras jūdžu kuģošanas liegumu ap «Rena» avārijas vietu, jo no kuģa peld prom lielas atlūzas, kas var apdraudēt citus kuģus.

Jaunzēlande aizturējusi kuģa kapteini un stūrmani, kuriem izvirzītas apsūdzības par kuģa bīstamu vadīšanu, radot nevajadzīgas briesmas vai risku. Viņi arī apsūdzēti par izmeklēšanas traucēšanu un dokumentu viltošanu. Par šīm apsūdzībām draud līdz septiņu gadu cietumsods. Abiem vīriešiem piemērots ar apcietinājumu nesaistīts drošības līdzeklis, taču viņus apsargā likumsargi, baidoties no sabiedrības dusmu izpausmēm.

Ar Libērijas karogu kuģojošais kuģis avārijas brīdī bija novirzījies no kursa. Jaunzēlandes eksperti uzskata, ka kuģa kapteinis mēģinājis saīsināt ceļu uz Tauranas ostu Ziemeļu salas austrumu piekrastē.

TVNETVesti.ru

2011 gada katastrofas pasaules ekonomikai izmaksā rekordlielu summu (Video)

Dabas un antropogēnās katastrofas pasaules ekonomikai šogad izmaksājušas 450 miljardus dolāru (242 miljardus LVL), aprēķinājusi Šveices apdrošināšanas kompānija Swiss Re, piebilstot, ka minētie zaudējumi ir lielākie vēsturē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Apdrošināto zaudējumu apjoms sasniedza 108 miljardus dolāru (58,2 miljardus LVL), kas ir gandrīz 2,5 reizes vairāk nekā pērn. Apdrošināšanas kompāniju izdevumi varētu būt vēl lielāki, ja Japānā, kas šogad cieta no zemestrīces, cunami un katastrofas Fukušimas atomelektrostacijā, būtu vairāk apdrošinātu objektu, raksta Lenta.ru.

Zaudējumi Japānā notikušo katastrofu dēļ varētu svārstīties no 100 līdz 300 miljardiem dolāru (53,9 – 161,7 miljardiem LVL).

Iepriekš apdrošināšanas kompānija lēsusi, ka zemestrīču un katastrofu radītie zaudējumi šī gada pirmajā pusē vien varētu sasniegt 70 miljardus dolāru (37,7 miljardus LVL). Taču kopumā pirmajā pusgadā pasaules ekonomika katastrofās zaudējusi 278 miljardus dolāru (149 miljardus LVL).

Bet Lielbritānijas starptautiskas attīstības ministrs Endrjū Mitčels paziņojis, ka pasaule nav gatava efektīvai cīņai ar iespējamām kataklizmām un dabas katastrofām, jo turīgas valsts neiegulda pietiekami daudz līdzekļu Centrālajā ārkārtas situāciju likvidēšanas fondā (Central Emergency Response Fund, CERF), vēsta BBC.

Lasīt vairāk par šo ziņu