Zinātne nebeidz sevi pārsteigt… (Video)
09/04/2011
ASV zinātnieki Ilinoisas paātrinātājā “Tevatron” guvuši pārliecinošus pierādījumus jaunas, līdz šim nezināmas elementārdaļiņas eksistencei, un, lai gan šis atklājums vēl jāpārbauda, zinātnieki par 99,99% pārliecināti, ka tas ir radikāls pavērsiens fizikā, kas liks pārrakstīt “visas līdzšinējās mācību grāmatas”, vēsta raidorganizācija BBC. Projektā iesaistītie zinātnieki vēl analizē iegūtos datus, bet, ja viņu pieņēmumi apstiprināsies, tā būs līdz šim absolūti nezināma daļiņa, par kuras eksistenci zinātniekiem nav bijis ne jausmas. Atklājums var dot iespējas izprast līdz šim nezināmos fundamentālos spēkus un izraisīt radikālu pavērsienu fizikas zinātnes sasniegumos.
Šī lapa vairs nav pieejama.Zinātnieki “Tevatron” paātrinātajā analizējuši protonu un antimatērijas daļiņu – antiprotonu – sadursmes un to rezultātā radušās W bozonu un citu daļiņu plūsmas. Tieši šajās plūsmās zinātnieki pamanījuši savādu “lēcienu”, kas nav iekļauts elementārdaļiņu fizikas modelī.
“Mēs zinām, ka ir četri spēki – elektromagnētisms, gravitācija un vāja un spēcīga kodolmijiedarbība. Tas varētu būt piektais spēks. Visas fizikas mācību grāmatas nāksies pārrakstīt,” paudis fiziķis no ASV Nacionālās paātrināšanas laboratorijas “Fermilab” Dens Hūpers.
Zinātnieki gan atzīst, ka pastāv neliela 0,1% varbūtība, ka eksperimentā iegūto rezultātu izraisīja statistiskas svārstības datos. Lai atklājumu atzītu oficiāli, varbūtība, ka novērotā parādība ir nejauša, nedrīkst pārsniegt vienu miljono daļu.
Hūpers, kurš pats nepiedalījās eksperimentā, skaidrojis, ka rezultāts iegūts, analizējot datus, ko devis viens no diviem “Tevatrona” detektoriem. Tas nozīmējot, ka savus pieņēmumus kolēģi zinātnieki varēs pārbaudīt, neiedarbinot paātrinātāju atkārtoti, bet vienkārši analizējot datus vēlreiz.
Turklāt Eiropā, Šveicē esošā Lielā hadronu paātrinātāja eksperimenti ļaus ASV kolēģiem iegūt vēl vairāk datu un pierādīt vai noliegt pieņēmumu par jauno daļiņu.
Oksfordas Universitātes fiziķis Tonijs Veidbergs intervijā BBC atzinis, ka pagaidām dati par jauno elementārdaļiņu nav diez ko pārliecinoši. Viņš klāstīja, ka 30 gadu laikā, kopš viņš strādā nozarē, ne vienu reizi vien parādījušies interesanti dati, kuri vēlāk nav kļuvuši par reāliem atklājumiem.
Ziņu avots: Delfi.lv, Vesti.ru, Discovery.com
No Zemes skatupunkta asteroīds ap Sauli riņķo pa pakavveida orbītu, pastāvīgi tuvojoties un attālinoties Zemei, bet nekad nepalidojot tai garām. No asteroīda skatu punkta tas riņķo ap Sauli ar dažādu ātrumu, atšķirībā no tā, cik tuvu tas atrodas Saulei. SO16 gadījumā viena cikla periods ir 350 gadi. Lai arī SO16 orbīta atrodas tuvu Zemes orbītai, asteroīds vistuvākajā punktā atrodas 50 reizes tālāk nekā Mēness no Zemes.
Citāda Pasaule 