Zinātne nebeidz sevi pārsteigt… (Video)

ASV zinātnieki Ilinoisas paātrinātājā “Tevatron” guvuši pārliecinošus pierādījumus jaunas, līdz šim nezināmas elementārdaļiņas eksistencei, un, lai gan šis atklājums vēl jāpārbauda, zinātnieki par 99,99% pārliecināti, ka tas ir radikāls pavērsiens fizikā, kas liks pārrakstīt “visas līdzšinējās mācību grāmatas”, vēsta raidorganizācija BBC. Projektā iesaistītie zinātnieki vēl analizē iegūtos datus, bet, ja viņu pieņēmumi apstiprināsies, tā būs līdz šim absolūti nezināma daļiņa, par kuras eksistenci zinātniekiem nav bijis ne jausmas. Atklājums var dot iespējas izprast līdz šim nezināmos fundamentālos spēkus un izraisīt radikālu pavērsienu fizikas zinātnes sasniegumos.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Zinātnieki “Tevatron” paātrinātajā analizējuši protonu un antimatērijas daļiņu – antiprotonu – sadursmes un to rezultātā radušās W bozonu un citu daļiņu plūsmas. Tieši šajās plūsmās zinātnieki pamanījuši savādu “lēcienu”, kas nav iekļauts elementārdaļiņu fizikas modelī.

“Mēs zinām, ka ir četri spēki – elektromagnētisms, gravitācija un vāja un spēcīga kodolmijiedarbība. Tas varētu būt piektais spēks. Visas fizikas mācību grāmatas nāksies pārrakstīt,” paudis fiziķis no ASV Nacionālās paātrināšanas laboratorijas “Fermilab” Dens Hūpers.

Zinātnieki gan atzīst, ka pastāv neliela 0,1% varbūtība, ka eksperimentā iegūto rezultātu izraisīja statistiskas svārstības datos. Lai atklājumu atzītu oficiāli, varbūtība, ka novērotā parādība ir nejauša, nedrīkst pārsniegt vienu miljono daļu.

Hūpers, kurš pats nepiedalījās eksperimentā, skaidrojis, ka rezultāts iegūts, analizējot datus, ko devis viens no diviem “Tevatrona” detektoriem. Tas nozīmējot, ka savus pieņēmumus kolēģi zinātnieki varēs pārbaudīt, neiedarbinot paātrinātāju atkārtoti, bet vienkārši analizējot datus vēlreiz.

Turklāt Eiropā, Šveicē esošā Lielā hadronu paātrinātāja eksperimenti ļaus ASV kolēģiem iegūt vēl vairāk datu un pierādīt vai noliegt pieņēmumu par jauno daļiņu.

Oksfordas Universitātes fiziķis Tonijs Veidbergs intervijā BBC atzinis, ka pagaidām dati par jauno elementārdaļiņu nav diez ko pārliecinoši. Viņš klāstīja, ka 30 gadu laikā, kopš viņš strādā nozarē, ne vienu reizi vien parādījušies interesanti dati, kuri vēlāk nav kļuvuši par reāliem atklājumiem.

Ziņu avots: Delfi.lv, Vesti.ru, Discovery.com

NASA pētī vienu no neparastākajiem kosmiskajiem sprādzieniem (Video, Foto)

NASA kosmiskās observatorijas un teleskopi – Swift, Habs un Čandras rentgenstaru observatorija apvienoja spēkus, lai izpētītu vienu no neparastākajiem kosmiskajiem sprādzieniem. Vēl nedēļu pēc uzliesmojuma sprādziena vieta turpināja kļūt gaišāka, kas, kā atzina astronomi, ir ļoti neparasta parādība.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Gamma staru uzliesmojuma gadījumā, kas saistīts ar masīvas zvaigznes bojāeju, izvirdums augstās enerģijas spektrā ilgst tikai dažas stundas. 2011. gada 28. martā Swift satelīts reģistrēja uzliesmojuma avotu Pūķa zvaigznājā, kurš vairākkārt spēcīgi izverda. To klasificēja kā gamma staru uzliesmojumu GRB 110328A. “Mēs zinām mūsu galaktikā objektus, kuri var atkārtoti izverst, bet tie ir tūkstošiem un miljoniem reižu vājāki nekā novērotais sprādziens. Tas ir patiesi neparasti,” teica Endrjū Fruhters no Kosmosa teleskopa zinātnes institūta Baltimorā.

Desmitiem teleskopu tika pagriezti pret jaunatklāto uzliesmojuma avotu. Drīz vien astronomi pamanīja, ka šajā vietā atrodas neliela galaktika. 2011. gada 4. aprīļa Habla teleskopa fotografētajā attēlā astronomiem izdevās identificēt, ka uzliesmojuma avots atrodas šīs galaktikas centrā. Tajā pašā dienā zinātnieki izmantoja Čandras rentgenstaru observatoriju, lai 4 stundas fotografētu 3,8 miljardu gaismas gadu attālumā esošo galaktiku. Arī šī observatorija, kas spēj desmit reizes precīzāk noteikt rentgenstarojuma avotu nekā Swift satelīts, apstiprināja, ka uzliesmojuma avots atrodas galaktikas centrā.

“Mēs ar nepacietību gaidījām Habla teleskopa rezultātus,” teica Nīls Gerels no NASA Godārda Kosmisko lidojumu centra Grīnbeltā. “Fakts, ka sprādziens ir noticis galaktikas centrā, vēsta, ka, visticamāk, tas ir saistīts ar masīvo melno caurumu. Tas sniedz atbildi uz galveno jautājumu par šo notikumu.”

Astronomiem jau agrāk bija izdevies reģistrēt, kā zvaigznes iet bojā supermasīvo melno caurumu tuvumā, bet līdz šim nevienā no gadījumiem nebija konstatēts tik spožs uzliesmojums rentgenstaru diapazonā. Īsajā laika periodā tika novēroti vairākkārtēji uzliesmojumi. Kopš 3. aprīļa avota spožums pieaudzis vairāk kā piecas reizes.

Lielākajā daļā zināmo galaktiku centrā atrodas supermasīvie melnie caurumi. Tāds ir arī Piena Ceļa galaktikas centrā. Novērotais uzliesmojums noticis galaktikā, kuras melnais caurums varētu būt mazāk masīvs nekā mūsu galaktikas centrā esošais milzenis. Lai arī pētījumi tiek turpināti, zinātnieki domā, ka uzliesmojuma avots ir zvaigzne, kurā nokļuvusi pārāk tuvu galaktikas centrā esošajam melnajam caurumam. Plūdmaiņas spēku darbības rezultātā zvaigzne tika sarauta gabalos, un gāze krita melnā cauruma virzienā. Rotējošais melnais caurums izveidoja matērijas kūli, kas ir vērsts Zemes virzienā, tādēļ reģistrētais uzliesmojums izskatījās īpaši spēcīgs.

“Šī brīža labākais skaidrojums ir, ka mēs lūkojamies tieši revolvera stobrā,” paskaidroja Endrjū Levans no Vorvikas universitātes, kurš vadīja Čandras observatorijas novērojumus. “Kad mēs lūkojamies tieši šajās izplūdes strūklās, spožums ļauj saskatīt tādas detaļas, kuras savādāk nepamanītu.”

Ziņu avots: Starspace, Первый канал, Newsru.com

Kā ar pakavu pa pieri (Video)

Apostolos Kristou un Deivids Eišers no Armāgas observatorijas Ziemeļīrijā atklāja asteroīdu 2010 SO16. Ar ko gan ir unikāls šis Zemei tuvais asteroīds? Izklausās pilnīgi nereāli, bet izrādās, ka tas riņķo ap Sauli pa pakavveida orbītu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pacentīsimies saprast dažas patiesības. Pirmkārt, objekti, kas atrodas tālāk no Saules nekā Zeme, riņķo lēnāk. Otrkārt, objekti, kas atrodas tuvāk Saulei, riņķo pa orbītu ātrāk. Tad iedomāsimies asteroīdu, kurš atrodas nedaudz tuvāk Saulei nekā Zeme. Tā kā tā orbitālais ātrums ir nedaudz lielāks, laika gaitā tas Zemi “panāks”. Tuvojoties planētai, tās gravitācija pievilks asteroīdu. Tas tiks piebremzēts un attālināsies no Saules. Jaunā orbīta būs nedaudz lielāka nekā Zemes orbīta. Asteroīds atpaliks no Zemes, līdz planēta to “noķers” un novirzīs tuvāk Saulei, kur tas atkal riņķos ātrāk nekā Zeme.

No Zemes skatupunkta asteroīds ap Sauli riņķo pa pakavveida orbītu, pastāvīgi tuvojoties un attālinoties Zemei, bet nekad nepalidojot tai garām. No asteroīda skatu punkta tas riņķo ap Sauli ar dažādu ātrumu, atšķirībā no tā, cik tuvu tas atrodas Saulei. SO16 gadījumā viena cikla periods ir 350 gadi. Lai arī SO16 orbīta atrodas tuvu Zemes orbītai, asteroīds vistuvākajā punktā atrodas 50 reizes tālāk nekā Mēness no Zemes.

Šāda tipa orbītas tiek uzskatītas par ļoti nestabilām, jo pat neliels gravitācijas līdzsvara traucējums var izjaukt orbītu. SO16 ir izrādījies neparasti ilgdzīvojošs šajā pozīcijā. Kristou un Eišers veica vairākas simulācijas, lai noskaidrotu, cik ilgu laika periodu asteroīds riņķo pa šo orbītu. Mainot dažādus parametrus, viņi ieguva vērtības no 120 000 līdz pat vairāk nekā miljons gadiem.

Mūsdienās ir zināmi vēl trīs objekti, kas riņķo pa pakavveida orbītu, bet tie visi ir mazāki nekā SO16, kura diametrs ir daži simti metru. Neviens no trim mazajiem objektiem šajās orbītās nenoturēsies ilgāk par dažiem tūkstošiem gadu.

Zinātnieki vēlētos noskaidrot, kas ir šis asteroīds un no kurienes tas ir ieradies. Viena no versijām ir, ka tas ir parasts galvenās joslas asteroīds, kurš dažādu planētu gravitācijas spēku mijiedarbības rezultātā ir nokļuvis neprastajā orbītā. Nevar izslēgt iespēju, ka tas ir Mēness gabals, kurš līdz šim nezināmu faktoru ietekmē ir izkļuvis no Zemes-Mēness sistēmas gravitācijas ietekmes un izveidojis stabilu rezonansi ar Zemi. Galu galā SO16 varētu būt viens no hipotētiskajiem triangula līdzsvara punktu objektiem, kas atrodas 60 grādus uz priekšu un nopakaļus Zemei tās orbītā. Ja šādi objekti pastāv un SO16 ir viens no tādiem, tad, visticamāk, tie ir vēsturisks materiāls, kurš saglabājies šajās pozīcijās kopš planētu veidošanās laikiem.

Sākotnēji asteroīda analīzi var veikt ar spektrometriem. Ja šis objekts izrādīsies patiesi interesants, zinātnieki apsver iespēju nosūtīt turp zondi, kas varētu veikt izpēti uz vietas un varbūt pat savākt paraugus un nogādāt tos atpakaļ uz Zemi.

Ziņu avots: Starspace, Wikipedia, Space.com

Protuberance uz Saules 5-6.04.2011 (Video)

Saule rullē pa smuko… 🙂 Neaizmirstiet par ozona caurumiem un magnētiskajām vētrām, uzliekat rīt cepuri, ka nenoiet pēc tam mati…

Šī lapa vairs nav pieejama.

 

P.S. Šodien vakarā bija spēcīga magnētiskā vētra uz Zemes ar Kp indeksu 6. Ja kādam paveicās ziemeļblāzmu varēja teorētiski redzēt aiz stūra.

Ziņu avots: nuckelchen1, NOAA, gedds.alaska.edu