ASV astronomi sāk uz 86 planētām meklēt ārpuszemes dzīvību

ASV Rietumvirdžīnijas štatā lauku apvidū milzīgs radioteleskops sācis uz 86 Zemei līdzīgām planētām meklēt pazīmes par ārpuszemes dzīvību, piektdien paziņoja ASV astronomi. Radioteleskops šonedēļ sācis pārbaudīt katru no 86 planētām un vāks datus par katru no tām 24 stundas. Šīs planētas atlasītas no 1235 planētu saraksta, kuras bija identificējis Keplera kosmosa teleskops.

Astronomi cer, ka Grīnbenkas teleskops sniegs informāciju par potenciāli dzīvību uzturēt spējīgām planētām

“Nav absolūti skaidrs, ka visām šīs zvaigznēm ir apdzīvojamas planētu sistēmas, taču tās ir ļoti labas vietas, kur meklēt citplanētiešus,” sacīja Kalifornijas universitātes absolvents Endrjū Sīmions. Misija tiek veikta Ārpuszemes civilizācijas meklēšanas institūta (SETI) ietvaros.

“Mēs esam atlasījuši planētas ar jauku temperatūru – starp nulli un 100 grādiem pēc Celsija, jo ir daudz ticamāk, ka uz tām varētu būt dzīvība,” sacīja SETI pētnieks Dens Vertimers. Projekts ilgs aptuveni gadu un tam palīdzēs aptuveni viens miljons astronomijas entuziastu, kas ar programmatūru “SETI@home” palīdzēs apstrādāt datus uz saviem datoriem.

Informācijas avots: Leta

Pavisam dīvaini mākoņi novēroti virs ASV (Foto)

Tesmeņveidīgie mākoņi jeb maisveida mākoņi (Mammatus) 10.maijā tika novēroti virs vairākiem ASV štatiem. Mammatus ir mākoņi ar nokareniem puslodes formas izspiedumiem to apakšdaļā. Šie izspiedumi tiecas uz leju līdzīgi tesmeņiem vai nokarenām kabatām. No tā radies mākoņu nosaukums (latīņu: mamma — tesmenis, krūts dziedzeris).

10.05.2011 @ John Rogers of New Hope, Minnesota

10.05.2011 Saint Paul, Minnesota

10.05.2011 @ Christina Winter of Andover

10.05.2011 @ Dave Wick of Blaine

Šādi mākoņi retumis novērojami negaisa mākoņu aizmugurē vasaras periodā. Tie veidojas, strauji izbeidzoties vertikālajām strāvām, kas atbildīgas par gubmākoņa plakanās apakšas un izliektās virsotnes rašanos — tad mākoņa apakšdaļa sāk nolaisties, veidojot uz leju vērstus izliekumus. Tesmeņveida forma var būt novērojama arī pie slāņu gubmākoņiem un retāk spalvmākoņiem, ja tie rodas no negaisa mākoņa “laktas”.

Biežāk Mammatus mākoņi novērojami tropiskajos platuma grādos un saistīti ar tropiskajiem cikloniem. Parasti šo mākoņu “šūnu” izmēri ir apmēram puskilometrs. Tās mēdz būt asi norobežotas, dažreiz izplūdušas. Krāsa parasti tāda pati, kā pamatmākonim, bet var būt zeltaina vai sarkanīga, ja izvirzījumus apspīd Saule

Informācijas avoti: SpaceWeather.com, KTTC.com, Vikipēdija, The Weather Channel

Asteroīds 11.maijā izprovocē Saules uzliesmojumu (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: Spaceweather.com, Afganesz

Nākotnes atklājumi un tehnoloģijas līdz 2100 gadam (Foto)

ASV zinātnieks, «City University of New York» fizikas profesors Mičio Kaku nosaucis visnozīmīgākos atklājumus, kas tiks veikti līdz 2100.gadam. Kā pastāstīja zinātnieks, dažus nozīmīgus atklājumus viņš gaida jau līdz 2030.gadam, vēstī ārvalstu mediji.

Ne vēlāk par prognozēto laiku vajadzētu parādīties kontaktlēcām, kurām ir pieeja internetam. Pie šī izgudrojuma strādā profesors Babaks Parvizs no Vašingtonas Universitātes. Intervijā medijam «The Times» viņš skaidroja, ka attēls veidosies «acs priekšā» ar gandrīz caurspīdīgu un redzei nekaitīgu krāsu diožu palīdzību. Ierīce varēs atpazīt sejas, kā arī veikt automātisko svešvalodu pārtulkošanu.

Kalifornijas universitātes pētnieks Kendrijs Kejs pūlas izgatavot «domu vārdnīcu». Netiek izslēgts, ka drīz radīsies iespēja atjaunot cilvēka vizuālās pieredzes attēlu, vien izmērot smadzeņu aktivitāti, skaidro zinātnieks. Jau šodien paralizētajiem smadzenēs iestrādā mikroshēmas, kuras ar domu spēku palīdz rakstīt elektroniskās vēstules, spēlēt videospēles un sērfot internetā.

Tāpat līdz šim laikam tirgū būs brīvi pieejamas dažādas cilvēka organisma «detaļas». Jau šodien zinātnes atklājumi ļauj izgatavot skrimšļus, kaulus, ādu, ausis, degunus, asinsvadus, sirds vārstuļus, urīnpūšļus un trahejas.
Līdz 2030.gadam cilvēce, iespējams, varēs izmantot teleportācijas priekšrocības.

Pastāv iespēja, ka līdz 2070.gadam atpakaļ uz zemes atgriezīsies izmirušie dzīvnieki, norāda Kaku. Speciālisti māk klonēt dzīvniekus pēc to DNS paraugiem, kas paņemti 25 gadus pēc šo dzīvnieku nāves. Šobrīd jau esot atšifrēts neandertālieša gēns un zinātnieki runā par neandertāliešu atdzimšanas iespējām.

«Domāju, ka tas būs iespējams tad, kad parādīsies ģenētiskās manipulācijas instrumenti. Šiem instrumentiem teorētiski agri vai vēlu būtu jāparādās. Jautājums tikai, vai tas ir vajadzīgs,» norādījis pētnieks Roberts Lanzs.

Līdz 2070.gadam sagaidāms, ka parādīsies tehnoloģijas, kas palēninās cilvēka novecošanu. Uz šo laiku, pēc Kaku domām, pasaule uzvarēs vēzi. Šīs prognozes viņš pamato ar diagnostikas progresu, piemēram, podos ievietotie DNS čipi ļaus atklāt slimību pirmajās tās stadijās.

Tāpat 22.gadsimta sākumā būs pieejams kosmosa kuģis, ar kuru varēs doties ceļojumos uz zvaigznēm, cer zinātnieki. Iespējams, sākumā tas būs mazs – «naga lielumā», tomēr ļoti ātrs. Ap to laiku tiek prognozēta kosmiskā tūrisma attīstība, jo tiks izgudrots kosmiskais lifts. Kravas nogādāšana kosmosā kļūs tik lēta, ka būs pieejama arī vidusmēra cilvēkam.

Informācijas avots: Apollo