Neparasti auksts laiks iestājies vairākās latviešu iecienītās siltās zemēs, piemēram, Turcijā, Ēģiptē un Tunisijā. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa portālam, ka aukstums saistīts ar to pašu ciklonu, kas uz Latviju atnesa neseno pamatīgo puteni.
Līdz tuvējām siltajām zemēm nonākušas tās aukstās gaisa masas, kas brīvdienās atnesa ievērojamo sniega daudzumu Latvijā. Ciklons saglabājies aktīvs no Skandināvijas līdz pat Melnajai jūrai un Āfrikas ziemeļu piekrastei. Tādēļ gan Turcijā, gan Āfrikas valstīs Ēģiptē un Tunisijā ir neierasti auksts laiks.
Kalnu apgabalos Turcijā gaisa temperatūra ceturtdienas rītā pazeminājās līdz -18..-23 grādiem, tādējādi vairākās vietās sasniegts jauns 19.janvāra aukstuma rekords, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām.
Ciklons skāris arī Kanāriju salas, kas piedzīvojušas arī vēl cita ciklona iedarbību. Sinoptiķe prognozēja, ka drīzumā Eiropā varētu kļūt siltāks, bet tāpat būs daudz nokrišņu lietus un slapja sniega veidā.
Taču kopumā tuvākajā nedēļā saglabāsies diezgan vēss laiks. Piemēram, Turcijā būs salīdzinoši auksts un daudz nokrišņu.
Pēc vulkānu pelnu izraisītas septiņu mēnešu dīkstāves svinīgi atklātā Argentīnas Bariločes lidosta paspēja nostrādāt vien trīs dienas, jo Čīles vulkāna izvirduma dēļ otrdien tā atkal ir slēgta, vēst raidsabiedrība BBC.
Pelnu mākonis, kas traucē lidostas darbību, nāk no Pujehue vulkāna izvirduma Čīlē.
Kopš Pujehue vulkāna izvirduma sākuma pagājušā gada jūnijā, ir krasi samazinājies tūristu skaits Bariločē un apkārtējās pilsētās.
Bariloče un netālu esošās Villa la Angostura un San Martina de los Andesa ir poplāras slēpošanas vietas ziemā. Vasarās te var doties pārgājienos un makšķerēt. Lidojumu atcelšana ir nopietni iedragājis vietējo tūrisma industriju.
Čīles lidsabiedrība ceturtdien skaidroja, ka lidojumu grafiks būs atkarīgs no pelnu blīvuma un vēja virziena.
Liepājas ezerā palikuši simtiem gulbju un pārsteidz milzīgā šo gājputnu koncentrācija pašā ziemas vidū…
Foto: DELFI Aculiecinieks
Parasti šajā gadalaikā gulbji ir pametuši mūsu zemi, aizlidojuši uz dienvidiem, taču šosezon kaut kādu iemeslu dēļ viņi no tā ir atteikušies. Iespējams, ka, nojaušot siltās ziemas tuvošanos, viņi izdomāja nelidot projām no Latvijas. Ja ezers nav aizsalis, tad putni tajā var justies diezgan ērti – pietiek barības, nemaz nerunājot par to, ka liepājnieki viņus regulāri baro.
Vecie ļaudis sarunā atklāja, ka ziemas vidū tik lielu neaizlidojošo putnu skaitu viņi neatceroties.
Tāpat kā Latvijā, arī ASV vēl nav īsti sākusies ziema un neparasti siltā laika dēļ aizvadītajā nedēļā dažādās apdzīvotās vietās ASV sasniegti vairāk nekā 1000 temperatūras rekordi, sestdien paziņojis Ziemeļkarolīnas Nacionālais klimatisko datu centrs, ziņo ārvalstu mediji.
Piektdien vien fiksēti 315 jauni temperatūras rekordi. Siltuma rekordi vairāk skar ASV dienvidus un kontinenta rietumus, arī Ņujorka brīvdienās bauda neierasti siltu laiku – temperatūra dienā sasniedz plus 16 grādus.
Ņujorkieši brīvdienās parkos nodarbojas ar vasarīgām izpriecām – vizinās ar skrituļslidām, ēd saldējumu, daži pat sauļojas. Ņujorkas vidējā gaisa temperatūra janvārī ir no mīnus 3 līdz plus 3 grādiem.
Līdz absolūtam rekordam sestdien Ņujorkai pietrūka vien daži grādi.1907.gadā temperatūras stabiņš šajā laikā pakāpās līdz plus 18 grādiem, bet visaukstākais 7.janvāris bija 1986.gadā, kad Ņujorkā bija mīnus 14 grādu sals.
Pēc paša sausākā un otra karstākā gada ASV Teksasa štata vēsturē, tur nokaltuši miljoniem koku.
Toties Indijas ziemeļus pārsteigusi 30 gados bargākā ziema.
Turcijā lietusgāžu rezultātā sākušies plaši plūdi, bet Austrijas rietumos pirmdien pēc stipra sniegputeņa ir bloķēti ceļi un tuneļi, nošķirot Forarlbergas federālo zemi no pārējās Austrijas teritorijas.
Pēc četru dienu ilgā sniegputeņa zemi Forarlbergā sedz divus līdz trīs metrus bieza sniega kārta un nav izmantojams satiksmei neviens no autoceļiem un dzelzceļa līnijām, kas savieno Forarlbergu ar pārējo Austriju. Lavīnu risks tika novērtēts ar četrām ballēm pēc piecu ballu skalas.
Krituši koki nobloķēja pieeju Arlberga dzelzceļa tunelim, un tas pirmdien paliks slēgts satiksmei. Vairāki slēpošanas kūrorti, tostarp Leha un Cīrsa, ir pilnīgi izolēti no ārpasaules.
Filipīnu dienvidos Mindanao salā šonedēļ pēc lietusgāzēm notikušajā zemes nogruvumā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 31 cilvēkam, bet pazuduši bez vēsts ir 39 cilvēki, svētdien paziņoja amatpersonas.
Sestdien bija ziņots par 28 bojāgājušajiem un 35 pazudušajiem. Zemes nogruvums notika ceturtdien zelta meklētāju apmetnē pie Pantukanas pilsētas. Glābšanas darbos ir iesaistījies vietējais armijas bataljons.
Lietusgāzes Mindanao dienvidaustrumu piekrastē izraisīja vētra.
Brazīlijā spēcīgu lietusgāžu rezultātā pamatīgi plūdi un izskalojumi. Nekontrolējamais ūdens ar savu spēku nodarījis daudzus postījumus un «padzinis» cilvēkus no mājām.
Aļaskā Kordovas pilsētā izsludināts ārkārtas stāvoklis, jo tur sasnigusi rekodbieza sniega sega.
Lielbritāniju otrdien piemeklējusī vētra apgrūtināja satiksmi Skotijas lidostās un Duvras ostā Lamanša šaurumā.
Vēja ātrumam Skotijā vietām sasniedzot pat 100 kilometru stundā lielu ātrumu, nopietni tika traucēta satiksme Glāzgovas lidostā, kas ir lielākā Skotijas lidosta.
Traucēta ir arī vilcienu satiksme starp vairākām Skotijas pilsētām un Londonu.
Tajā pat laikā Duvras osta otrdien bija slēgta vairākas stundas, jo lielā vēja dēļ prāmju kustība no Duvras un Kalē Francijā bijusi pārāk bīstama.
Otrdien lielā vēja dēļ arī slēgts tika slēgts tilts ceļa posmā Anglijas dienvidos starp Eseksu un Kentu. Savukārt vēja ātrums Velsā otrdien vietām sasniedza 90 kilometrus stundā.
Lielbritānijas policija informē, ka vētras dēļ krītoša koka dēļ dzīvību Tanbridžvelsā dzīvību zaudējis kāds mikroautobusa šoferis. Mikroautobusa pasažierim izdevies izglābties.
Tikmēr Anglijas dienvidaustrumu pilsētā Sari ievainojumus guvis kāds autobusa šoferis, vētrā nolauztam kokam uzkrītot viņa vadītajam transporta līdzeklim.
Vētrā Beļģijā otrdienas vakarā smagi ievainoti divi cilvēki, paziņoja amatpersonas. Abus cietušos no automašīnas, kurai bija uzkritis koks, galvaspilsētā Briselē izvilka glābēji.Spēcīgais vējš norāvis ēkām jumtus un izgāzis kokus. Visi sabiedriskie parki ir slēgti. Vēja ātrums sasniedz 28 metrus sekundē.
Naktī Latvijai pietuvosies šā gada pirmā vētra, kas stipras vētras spēku sasniegs piekrastes rajonos rīta pusē, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.
Naktī uz 4. janvāri, sākot no Kurzemes piekrastes, dienvidu, dienvidrietumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 20-22 m/s. No rīta piekrastes rajonos vēja brāzmas sasniegs stipras vētras spēku: 25-35 m/s. Stiprs vējš brazmās līdz 20-22 m/s saglabāsies vēl arī naktī uz 5. janvāri.
ASV Aļaskas štata Aleutu salās, ceturtdien 29.decembrī, sācies Klīvlenda vulkāna izvirdums, kura izmesto pelnu mākonis var apdraudēt gaisa satiksmi, ziņo ārvalstu mediji.
Ceturtdien virs vulkāna 5 tūkstošu metru augstumā pacēlās pelnu mākonis. Vulkāns atrodas uz neapdzīvotās Čuginadakas salas, 1500 kilometrus uz dienvidrietumiem no Ankoridžas pilsētas.
Klīvlenda vulkāns skaitās viens no visaktīvākajiem vulkāniem pasaulē.Iepriekšējais Klīvlenda vulkāna izvirdums notika 2001.gadā.
Indonēzijā Ternates salā Gamalama vulkāna izraisītajos plūdos un dubļu nogruvumos 27.decembrī gājuši bojā vismaz 4 cilvēki un desmitiem tika ievainoti. Pats vulkāns sāka izvirdumu 4.decembrī izsviežot pelnu un dūmu mākoni vismaz 2 kilometru augstumā, liekot panikā evakuēties tūkstošiem vietējo iedzīvotāju.
Paniku Indonēzijas iedzīvotājos izraisījis Lokonas vulkāna izvirdums, kurš sācies otrdien. Viena no aktīvākajiem Indonēzijas vulkāniem radītais dūmu un pelnu mākonis radījis paniku tuvējo ciemu iedzīvotājos, vēsta BBC.
Tiesa, kā norāda raidorganizācijas, varasiestādes vēl cilvēku evakuāciju nav sākušas.
Lokonas vulkāns, kurš atrodas uz Sulavesi salas, atmodies naktī uz otrdienu. “Vulkāna atmošanās bija dzirdama vairāku kilometru rādiusā un cilvēki panikā mukuši prom no savām mājām,” vēstījis vietējais vulkanologs Frīds Bīns.
Pelnu mākonis ietinis visu ciematus, kuru kopējais iedzīvotāju skaits ir, apmēram, 10 000. Jūlijā, kad šis vulkāns izvirda pēdējo reizi, tika evakuēti apmēram 5000 cilvēku.
2011. gada decembrī Sarkanajā jūrā tika reģistrēts vulkāna izvirdums. 19. decembrī zvejnieki esot novērojuši pat 30 metrus augstas lavas strūklas. 20. un 22. decembrī NASA satelīti Terra un Aqua nofotografēja pelnu un gāzu mākoņus. Savukārt Aura satelīta ozona novērošanas instruments OMI konstatēja sēra dioksīda koncentrācijas paliecināšanos.
Tomēr tas bija vairāk nekā tikai izvirdums.
23.12.2011 @ NASA24.10.2007 @ NASA
2011. gada 23. decembrī fotografētajā attēlā redzams, ka šajā apgabalā parādījusies jauna sala. Ja salīdzinām 2007. gada 24. oktobrī fotografēto ar 2011. gada 23. decembrī tapušo attēlu, tad skaidri redzam, ka vietā, kur pletās ūdens klajs, tagad atrodas sala, no kuras augšup ceļas biezi mākoņi, kuri, visticamāk sastāv no pelniem un ūdens tvaika.
Krievijas zinātnieki bažījas, ka Kamčatkas vulkāns Kizimens var pārveidoties par supervulkānu. Kizemena vulkāns jau veselu gadu turpina izmest kilometriem augstus dūmu un pelnu mākoņus. Visa apkārtne ir nosēta ar pelniem un vietējie dzīvnieki pamet vulkānam pieguļošo rezervāta teritoriju.
Arī cits Kamčatkas vulkāns Sivelučs joprojām izrāda aktivitātes pazīmes un turpina dūmot, un tas redzams 27.decembrī uzņemtajā NASA fotogrāfijā.
Shiveluch 27.12.2011 @ NASA
Nerimstošais Sakurijamas vulkāns Japānā diennaktī veic vismaz pāris izvirdumus.
Kamēr gaidām baiso Katlas vulkāna izvirdumu 🙂 , varam aplūkot arī Pujeves vulkāna dūmošanu Čīlē, kas klasificēts kā vājš izvirdums. Neskatoties uz to, ka kalna pūles netiek pienācīgi novērtētas, tas turpina izmest iespaidīgus pelnu mākoņus.
Puyehue-Cordón Caulle 23.12.2011 @ NASA
Bet pats Katlas vulkānsIslandē ir mierīgs un uz doto brīdi nekādu īpašu seismisku aktivitāti neizrāda.
Eiropas ziemeļu daļa cīnās ar vētras «Dagmāra» nodarītajiem postījumiem, vēsta ārvalstu mediji.
Norvēģijā, kā jau vēstīts iepriekš, šī vētra kļuva par pēdējo 30 gadu stiprāko vētru. Tur bez elektrības palikuši vismaz 250 tūkstoši cilvēku. Vēja ātrums sasniedza pat 45 metrus sekundē (m/s), raujot mājām jumtus un izmētājot automašīnas.
Visvairāk cietuši Norvēģijas piekrastes rajoni, kur plosījušies arī desmit metru augsti viļņi. Jau vairāk nekā diennakti no maģistrālēm vāc nost sakritušos kokus.
Stihija skārusi arī citas valstis. Piemēram, Somijā viens upuris – vētrā dzīvību zaudēja vīrietis. Somijā vētras postījumu dēļ apmēram 130 tūkstošiem mājsaimniecību trešdien joprojām nav atjaunota elektroapgāde.
Remontdarbi varētu turpināties vairākas dienas, jo otrdien vētra turpināja nodarīt jaunus postījumus, apgrūtinot novērst jau pirmdien plosījušās vētras sekas. Otrdien bez elektrības Somijā bija apmēram 180 tūkstoši mājsaimniecību. Visvairāk otrdienas vētrā cieta Dienvidsavo province, jo vētra virzījās austrumu virzienā.
Viena no lielākajām enerģētikas kompānijām “Fortum” paziņoja, ka pilnīgā elektroapgādes atjaunošana varētu ilgt vairākas dienas vai pat nedēļas, jo ir vietas, kur elektrotīkli ir jāatjauno pilnībā.
Zviedrijā tika apturēta vilcienu kustība. Elektrības traucējumu dēļ vairāki vilcieni palika uz sliedēm, līdz ar to daudzi cilvēki savus Ziemassvētkus pavadījuši vilcienā.
Tikmēr Igaunijā nopludinātas centrālās pilsētu ielas. Vairākos rajonos joprojām nav izdevies atjaunot elektrību.
Ciklons, kas ceturtdien izraisīs vētru Baltijas jūrā, trešdien ļoti stiprus vējus nesa Britu salām – Skotijā reģistrētas brāzmas līdz 35 m/s, vietām kalnos vēja ātrums pārsniedza 45 m/s.
Vētra Britu salās 28.12.2011 @ Photo Blog
Ceturtdien Latvijā būs pārsvarā apmācies laiks un brīžiem nedaudz līs, naktī valsts austrumos gaidāms arī slapjš sniegs. Gaisa temperatūra ceturtdien paaugstināsies līdz +3..+6 grādiem, nakts sākumā valsts austrumos tā svārstīsies ap nulli.
Pakāpeniski pastiprināsies dienvidu, dienvidrietumu vējš, tā ātrums brāzmās sasniegs 12-17 metru sekundē (m/s), jūras piekrastē – 22 m/s. Dienas otrajā pusē un naktī uz piektdienu daudzviet Kurzemē un Vidzemē gaidāmas brāzmas līdz 18-22 m/s, Kurzemes rietumu piekrastē – līdz 24-27 m/s.
Piektdien Eiropā plosījās spēcīgs ciklons, kas plašā teritorijā atnesa vētru un spēcīgus nokrišņus, tādēļ aptuveni 20 valstīs tika izsludināti brīdinājumi par potenciālām briesmām cilvēku dzīvībai un īpašumam, liecina informācija Eiropas valstu meteoroloģisko brīdinājumu sistēmā “Meteoalarm”.
Līdz šim vētra visvairāk skāra Franciju, kur piekrastē reģistrētas brāzmas līdz 36 metriem sekundē, izraisot būtisku ūdens līmeņa paaugstināšanos, bet kalnu apgabalos vējš bija vēl spēcīgāks. Neliela vētra skāra arī Parīzi, un daudzviet valstī tika novēroti spēcīgi nokrišņi.
@ Photo Blog
Francijas ziemeļrietumu reģiona Bretaņas piekrastē piektdien jūrā izplūda nafta no kravas kuģa, kas vētras laikā uzskrējis uz sēkļa, paziņoja jūrniecības iestādes Brestas pilsētā. Naftas plankums pārvietojas krasta virzienā starp Loriānas pilsētu un Kiberonas pussalu.
@ lessentiel.lu/fr
Reģionālās varas iestādes gatavojas norobežot šo naftas plankumu, kā arī izsūknēt no kuģa 40 tonnas dīzeļa un 180 tonnas pārējās degvielas. Kuģis brauca ar Maltas karogu. Tā apkalpē ir 19 cilvēki, kas visi tika evakuēti ar helikopteru.
Bretaņā kopš ceturtdienas vakara plosās vētra, kuras laikā vēja stiprums brāzmās sasniedzis 37 metrus sekundē, bet viļņu augstums – septiņus metrus. Vētra ir pārtraukusi elektroapgādi apmēram 200 tūkstošiem mājsaimniecību un radījusi haosu dzelzceļa satiksmē Bretaņā un Luāras novadā, jo uz sliedēm ir sakritušas vētras samestas drazas, informēja reģionālās varas iestādes un Francijas dzelzceļa operatorfirma SNCF.
Okeāna viļņu augstums Francijas piekrastē @ bz-berlin.de
Piektdien un naktī uz sestdienu stiprāko vēju zona sasniegs Vāciju, kur izplatīts brīdinājums par orkānu un stipru lietu, savukārt vietām kalnos gaidāma arī sniega vētra un sniega sega varētu pieaugt par 60 centimetriem. Vācijas augstākajā virsotnē Cūgšpicē jau pirms stiprāko vēju ierašanās reģistrētas brāzmas līdz 40 metriem sekundē.
Šveices ziemeļos stiprā vēja dēļ izplatīts augstākās pakāpes jeb sarkanais brīdinājums, turklāt kalnos gaidāma spēcīga snigšana, sniega sega vietām pieaugs par vairāk nekā metru.
Sarkanais brīdinājums gaidāmās vētras dēļ izsludināts arī lielā daļā Itālijas, stipro vēju vietām pavadīs lietusgāzes, kalnos iespējami sniegputeņi.
Okeāna viļņu augstums Spānijas piekrastē @ Photo Blog
Stipri vēji skars arī Austriju, Beļģiju, Čehiju, Horvātiju, Luksemburgu, Nīderlandi, Poliju, Slovākiju, Slovēniju un Spāniju, brāzmaini vēji un nokrišņi gaidāmi arī vietām citviet Eiropā. Naktī uz sestdienu ciklons sasniegs arī Latviju.
Tropu vētrā “Washi” Filipīnu dienvidos, kur plašos apgabalos izcēlušies plūdi, gājuši bojā 180 cilvēki un gandrīz 400 pazuduši bez vēsts, sestdien ziņo amatpersonas.
Mindanao salas ziemeļu piekrastē, kur vissmagāk cietušas ostas Kagajana de Oro un Iligana, vērienīgā meklēšanas un glābšanas operācijā iesaistīti 20 000 karavīru.
Kā pavēstīja Iliganas mērs Lorenss Kruss, no krastiem izgājušās upes appludinājušas ceturtdaļu 100 000 iedzīvotāju lielās pilsētas. “Tie ir vissmagākie plūdi mūsu vēsturē,” sacīja Kruss. “Tas notika tik ātri, kad cilvēki gulēja.”
Vētra salu skāra piektdienas vakarā, izraisot zemes nogruvumus un pēkšņus plūdus.
Kā pavēstīja galvaspilsētā Manilā bāzētās Nacionālās katastrofu risku samazināšanas un vadības padomes izpilddirektors Benito Ramoss, iedzīvotāji acīmredzot nav novērtējuši tuvojošās vētras draudos, jo šis reģions neatrodas ikgadējo taifūnu ceļā.
Piektdien vien fiksēti 315 jauni temperatūras rekordi. Siltuma rekordi vairāk skar ASV dienvidus un kontinenta rietumus, arī Ņujorka brīvdienās bauda neierasti siltu laiku – temperatūra dienā sasniedz plus 16 grādus.
